„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

13.02.2012. Latvija-Rīga: Katoļu Baznīcas Latvijā bīskapi: Latviešu valoda – vienīgā valsts valoda Latvijā ir taisnības jautājums

Sakarā ar 18.februārī izsludināto referendumu arī Katoļu Baznīcas Latvijā bīskapi nav palikuši malā un izsaka savu viedokli,-ziņo spektrs.com

Vispirms vēlamies atgādināt, ka 1917.gada 9. un 10. maija Rēzeknes kongresā, kurā tika izlemta galīga Latgales apvienošanās ar pārējiem latviešu novadiem un likts stiprs pamats latviešu tautas vienotībai un Latvijas valstiskajai identitātei, vadošā loma bija tieši garīdzniekiem (Nikodemam un Jāzepam Rancāniem, Kazimiram Skrindam, Francim Trasunam un citiem). Arī šodien, gandrīz simts gadus vēlāk, garīdznieku pienākums ir skaidri paust savu viedokli visai tautai tik svarīgajā latviešu valodas jautājumā.

Latvijas pamatnācijas valoda ir valoda, ap kuru vienojas visas šeit dzīvojošās mazākumtautības. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā – tas ir arī taisnības jautājums. Taisnības princips prasa, lai pasaules tautu plašajā forumā latviešiem Latvijā, tāpat kā krieviem Krievijā, būtu sava telpa, kur nebūtu apdraudēta nācijas identitāte, tās valoda un kultūra. Tāpēc mūsu pienākums kā Latvijas pilsoņiem ir aizstāvēt Latvijas pamatnācijas lielāko vērtību – latviešu valodu, jo tauta nevar pastāvēt bez savas valodas. Svētajos Rakstos lasām: «Dievs (..) nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem [cilvēkiem] dzīvot, lai tie meklētu Dievu, lai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jo Viņš nav tālu nevienam no mums.» (sal. Apustuļu darbi 17, 24-27).

Latvijas vēsturē ne tik sen bija laiki, kad Latvijas zemē ar tā laika varas gādību dominēja krievu valoda. Tā visās dzīves jomās pamazām izspieda latviešu valodu. Cariskā Krievija līdz 1904. gadam Latgalē neļāva dibināt latviešu skolas, nedrīkstēja arī izdot latviešu periodiku utt. Neaizmirsīsim faktus no latviešu tautas vēstures, jo skaitliski mazai tautai savā zemē valoda ir eksistences jautājums.

Katoļu Baznīca ir toleranta un respektē ikvienas tautas kultūru, valodu, sludina Kristus Evaņģēliju konkrētās tautas valodā un iestājas par mieru, saticību, savstarpēju cieņu un labvēlību. Draudzēs ir dažādu tautību cilvēki, tādēļ tiek teikti sprediķi, svinēti dievkalpojumi, laulības, kristības, bēres gan poļu, gan krievu, gan lietuviešu valodās, gan citās, ja apstākļi to prasa. Tā tas būs arī turpmāk, taču mēs dzīvojam Latvijā, tādēļ aicinām ticīgo tautu un visus labas gribas cilvēkus Latvijai tik svarīgā brīdī iestāties par Latvijas valstiskās identitātes un latviešu valodas saglabāšanu, piedalīties referendumā un balsot PRET grozījumiem Satversmē, tai skaitā, balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Kardināls Jānis Pujats

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs

Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis

Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis OP

Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis

Bīskaps Jānis Cakuls

Bīskaps Antons Justs

Bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis

Līdzīgas ziņas________________________________________

13.02.2012. Latvija-Rīga: „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške referendumā balsos PRET

23.12.2011. Nacionālā identitāte: Vanags un Pujats aicina referendumā balsot pret krievu valodu kā otro valsts valodu

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns(0)

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.