„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

02.07.2013. Nacionālā identitāte/Solvita Āboltiņa: okupācija lauza likteņus un iznīcināja valsti

„Ir ļoti svarīgi pabūt Okupācijas muzejā, jo šeit īsā brīdī un pārskatāmi cilvēks saprot, ko mūsu tautai nācies pārciest, kāda vēsture burtiski rit mūsu asinīs, ziņo spektrs.com/Saeimas Preses dienests

 

To nevar aizstāt nekas cits, kā vien tiešas un konkrētas liecības, skaidri kadri, pus-aprauti vārdi, kas savā vienkāršumā un tiešumā palīdz saskatīt to, kā okupācija lauza likteņus un iznīcināja valsti”. To pirmdien, 1.jūlijā, savā uzrunā, sveicot Latvijas Okupācijas muzeju 20 gadu jubilejā, teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Uzrunājot klātesošos, Saeimas priekšsēdētāja atgādināja: „Ir jāņem vērā, ka otrais pasaules karš un tā sekas savulaik pāršķēla pasauli divās daļās. Tas sadalīja Eiropu ar tā dēvēto dzelzs priekškaru un divu pretēju ideoloģiju iespaidā izveidoja divas dažādas informatīvās un vēstures izpratnes telpas. Un, lai gan jau rit 21.gadsimta otrais gadu desmits, pasaulē joprojām ir nepietiekamas zināšanas par 20.gadsimta vēsturi. Par to ir jāmāca skolā vēstures stundās, par to ir jāstāsta saviem bērniem un mazbērniem. Mums pašiem ir jāzina sava vēsture un tā jāizskaidro citām tautām Eiropā un pasaulē.”

„Okupācijas muzeja līdzšinējā darbība kalpo kā apliecinājums, ka tie nav tukši vārdi – ar entuziasmu, enerģiju un dziļu pārliecību par savu misiju muzejs patiesi ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem izpratnes un skaidrojuma veidotājiem par Latvijai smagākajiem 20.gadsimta posmiem,” akcentēja S.Āboltiņa.

„Šodien, kad atzīmējam muzeja divdesmitgadi, vēlos paust pateicību Valteram Nolendorfam un Gundegai Michelei par sirds darbu, ko veicat, par milzīgo ieguldījumu, kas ir nepārvērtējams mūsu tautas vēstures skaidrošanā. Saku paldies arī visiem padomes locekļiem un muzeja darbības atbalstītājiem. Paldies par paveikto darbu, tas patiesi ir neatsverams,” par devumu mūsu valsts vēstures skaidrošanā pateicās Saeimas priekšsēdētāja.

S.Āboltiņa klātesošajiem arī atgādināja, ka „mūsu pienākums ir nekad neaizmirst traģēdiju un postu, ko Latvijas tautai ir nesusi pirmā padomju okupācija, nacionālsociālistiskā vācu okupācija un otrā padomju okupācija”.

Saeimas priekšsēdētāja, atceroties mūsu sarežģīto vēsturi, aicināja domāt par dārgāko, kas mums ir – brīvu un neatkarīgu valsti. „Mūsu spēkos ir padarīt Latviju par attīstītu, pārtikušu un plaukstošu valsti. Valsti, ar kuru lepojas tās pilsoņi un kuru ar cieņu un atzinību uzlūko pasaulē”.

„Neraugoties uz teroru un baisajiem notikumiem, mūsu vecvecāki un vecāki nosargāja visdārgāko – ticību brīvai un neatkarīgai Latvijai. Stipra un plaukstoša Latvijas valsts būs mūsu tautas spēka, izturības un lepnuma apliecinājums,” uzrunas noslēgumā sacīja S.Āboltiņa.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA

Guntis Kalme par Raivja Zeltīta grāmatu DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA(0)

  29. maijā plkst. 18:30 Latvijas Kara muzejā (Smilšu iela 20, Rīga) tika svinīgi atvērta Raivja Zeltīta otrā grāmata DR. PAULS JUREVIČS UN LATVIEŠU TAUTAS MISIJA. Grāmatā ir apkopotas joprojām aktuālas latviešu nacionālkonservatīvā domātāja Paula Jureviča (1891-1981) atziņas par filozofijas uzdevumiem, marksisma briesmām, modernās Rietumu pasaules problēmām, nacionālisma būtību un latviešu tautas īpašo misiju pasaulē,

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”

Leonars Inkins: Par Vladimira Zeļenska uzvaru prezidenta vēlēšanās Ukrainā „Dzirkstele”(0)

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu vēršoties pie žurnālistiem uzrunāja bijušās Padomju Savienības valstis, sakot, mēs varam! Mēs spējam nostumt malā padomju nomenklatūru un atbrīvoties no viņu virsvadības. Ja mums tas izdevās – arī jūs to spējat! Man kritiski

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā

Nacionālā identitāte: “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā(1)

Kolektīvā iesnieguma “Uzvaras pieminekļa demontāža” izskatīšana Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (13. Saeima) un Edvīna Šnores komentārs. Materiālu filmēja un montēja Leonards Inkins.         Edvīns Šnore: Uzvaras piemineklim nav sakara ar apbedījumiem, un tas nav 1994. gada Latvijas-Krievijas vienošanās priekšmets

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera

Jānis Grasbergs par Latvijas lauksaimniekiem: Mums vispirms jāpārvar neuzticēšanās barjera(0)

Intervē Marlēna PIRVICA Nacionalaapvieniba.lv  Jānis Grasbergs ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, kas ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā. Tāpat kā Zemkopības ministrs K. Gerhards no Nacionālās Apvienības arī parlamentārais sekretārs ir tiesīgs aizstāvēt ministrijas pozīciju Saeimas tribīnē. Jānis Grasbergs ir guvis politisko pieredzi kā Kocēnu novada domes deputāts. Ar Zemkopības ministriju J. Grasbergs ir saistīts jau

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?

Viltus ziņas – vai aktuālas baznīcā?(0)

Priesteri un mācītāji nav tipiskie viedokļu līderi (influenceri). Tomēr sabiedrība baznīcai uzticas daudz vairāk nekā Saeimai un valdībai. Vietējās Instagramzvaigznes ietekmes ziņā atpaliek no Latvijas populārākajiem garīdzniekiem. Tādēļ garīdzniekiem ir liela atbildība pārbaudīt – vai patiesībai atbilst sprediķos un citur paustie piemēri no dzīves un atsauces uz notikumiem sabiedrībā,-spektrs.com ziņo Lauris Krolis Daži pat saka,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.