„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

02.07.2012. Aleksandrs Kiršteins: Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atdeva īpašumus etniskajām grupām

Autors: Aleksandrs Kiršteins

Pēdējā laikā no dažiem Vienotības un Reformu partijas frakcijas deputātiem Saeimā ir atskanējuši pilnīgi bezatbildīgi paziņojumi, ka Latvijā neesot risināti ebreju īpašumu restitūcijas jautājumi. Patiesībā īpašumu atdošana likumīgajiem mantiniekiem Latvijā sākās ar 1991.gada 19.marta Augstākās Padomes  likumu „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, kura izstrādāšanā aktīvi piedalījās Ruta Marjaša un citi Ebreju kultūras biedrības pārstāvji un tika pabeigta 5. un 6. Saeimas laikā. Jau 1991. gada beigās tika pieņemts likums „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un 1992.gadā likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. 1996.gadā papildus tika pieņemts likums „Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”.

Ļoti aktīvi ebreju reliģisko un sabiedrisko īpašumu tiesību atjaunošanā piedalījās Rīgas ebreju draudzes rabīns Natans Barkāns, kā arī kopienas vadītāja Esfīra Rapiņa. Kopā ar viņiem AP komisijās jau galīgajā variantā rūpīgi tika izskatīti saraksti par katra konkrēta īpašuma mantiniekiem un iespēju atjaunot īpašumtiesības. 90.gadu sākumā Ebreju kultūras biedrībai kā pirmā tika piešķirta ēka Skolas ielā 6, bet Daugavpilī ar domes atbalstu ebreju sabiedriskās organizācijas atguva trīs ēkas. Liepājā draudze atguva pirmskara ēku Kungu ielā. 1992.gadā tika atjaunota medicīniskās aprūpes biedrība Bikur Holim, kurai Rīgas dome atdeva tai piederošo pirmskara slimnīcu, bet tās filiālei „Žēlsirdīgās māsas” tika atdota bijušās sieviešu slimnīcas ēka.

Valsts uzņēmās atbalstīt un finansēt arī ebreju reliģisko izglītību un ebreju kopienas centienus pētīt savu vēsturi. Bez jau esošās Simona Dubnova vidusskolas 1995.gadā Rīgā tika atvēra hasīdu reliģiskā virziena Habad Lubavič pamatskolu. 1998.gadā Latvijas Universitātē  tika nodibināts Jūdaistikas studiju centrs. 2001.gadā tika akreditēts muzejs „Ebreji Latvijā”, kuru iekļāva Latvijas valsts muzeju sistēmā, un tas sāka saņemt valsts finansējumu.

Kad radās problēmas?

Īpašumu restitūcijas jautājumu no jauna aktualizēja jaunā kopienas vadība un 2003.gadā dibinātā Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome, kas apšaubīja Civillikuma normu piemērošanu ebreju īpašumu gadījumā.

Galvenā problēma ir tā, ka pirmskara Latvijā, atšķirībā no Viļņas apgabala, kurā izveidoja vienotu organizāciju – Centrālo ebreju padomi, nebija nekādas vienotas ebreju kopienas. Bija plašs politisko, reliģisko un sabiedrisko organizāciju spektrs ar reliģiski konservatīvo Agudat Israel un reliģiski cionistisko Mizrahi labajā spārnā, nacionālajiem demokratiem centrā un partiju Cionas Jaunatne vai marksistisko strādnieku partiju Bunds kreisajā. Arī daudzās sabiedriskās organizācijas parstāvēja atšķirīgas interes. Jaunatnes organizācija Betar apmācīja jauniešus fermās, lai viņi, izceļojot uz Palestīnu, tur dibinātu lauksaimniecības kooperatīvus. Biedrībai pat bija savs kuģis, kur apmācīt nākošos Izraēlas valsts kara jūrniekus. Komunisti pulcējās ebreju kultūras un izglītības centrā Arbeterheim. Savukārt 1928.gadā dibinātā Žīdu tautības atbrīvotāju biedrība audzināja ebreju jaunatni Latvijas patriotisma garā. Pastāvēja divas izglītības sistēmas ar Centrālo ebreju skolu organizāciju (lietoja idiš) un Skolotāju cionistu apvienība (ivritā). Darbojās skauti un studentu korporācija Betulija.

Protams, ka visām šīm organizācijām atrast tiesību pārmantotājus nav iespējams, tāpat kā tas nav iespējams arī viena miljona 20.gs. Latvijai zudušo latviešu, poļu, vācu (kuri nerepatriējās), igauņu, krievu un citu etnisko grupu pārstāvju gadījumā. Tas, protams, neliedz Saeimai katrā atsevišķā gadījumā ar atsevišķu likumu piešķirt valsts īpašumu kādai konkrētai sabiedriskai organizācijai tās funkciju nodrošināšanai. Tomēr ar rāvienu atdot Latvijas pilsoņu pirmskara īpašumus 2003.gadā dibinātai organizācijai, kuras biedru vairākumu veido PSRS okupācijas laikā no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iebraukuši cilvēki, nekādi nav iespējams, nemainot Latvijas Satversmes 91.pantu: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Vērtēs piedāvātos grozījumus “mājas-kuģa” radīto neskaidrību novēršanai

Vērtēs piedāvātos grozījumus “mājas-kuģa” radīto neskaidrību novēršanai(0)

Sabiedrībā plaši apspriestā tēma par Pāvilostas novada Sakas pagastā pašā jūras krasta kāpās uzbūvēto atpūtas māju “kuģis”, ieguvusi atsevišķu politiķu uzmanību, pēc tam, kad lielāko sabiedrības neizpratni izsauca ziņa, par 2013. gadā tiesā pierādīto, ka tas ir kuģis. Savukārt Administratīvā rajona tiesa nāca klajā ar paziņojumu, ka “Tiesā pēc būtības netika vērtēts jautājums par to,

Genderisms: Kristiešu vecāki zaudē meitas apgādību, atsakoties atbalstīt viņas depresīvo pretējā dzimuma “pāriešanu”

Genderisms: Kristiešu vecāki zaudē meitas apgādību, atsakoties atbalstīt viņas depresīvo pretējā dzimuma “pāriešanu”(0)

2018. gada 14. Februārī, Kolumbusa Administratīvā centra, Ohaio štata valdības iestādes piespiedušas vecākus atteikties no viņu meitas tiesiskās aizbildniecības, kad māte un tēvs, iebilda par meitas lēmumu identificēt sevi par “zēnu” un pāriešanu “vīrietī”. – ziņo spektrs.com/LifeSiteNews  Hamiltonas apgabala darba un ģimenes aprūpes dienests izņēma no ģimenes 17 gadus vecu pusaudzi, kura saskaņā ar tiesas

Norisnāsies lekcijas: Islāms un Eiropa/Kā orientēties reliģiju daudzveidīgajos piedāvājumos?

Norisnāsies lekcijas: Islāms un Eiropa/Kā orientēties reliģiju daudzveidīgajos piedāvājumos?(0)

Šo sestdien 17. februārī ir iespēja noklausīties divas lekcijas LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultatē - Jūrmalas gatvē 76 - par reliģiju izpratnes tematiku. To rīko Kultūras pedagogu biedrība. Viena – no pl. 10. 00; otra – no pl. 12. 00. Lektori: LU prof. L. Taivans, LU docents A. Mūrnieks. Pietiekšanās vai nu pa tālruni: 2 5915 978 (Valērijai) vai

Labklājības ministrs Reiris tiekoties ar Latvijas pilsoņiem: “Tā nav mana problēma, tā ir bērnu problēma…”

Labklājības ministrs Reiris tiekoties ar Latvijas pilsoņiem: “Tā nav mana problēma, tā ir bērnu problēma…”(1)

Otrdien, 6.februārī, plkst.18:00, Kara muzejā, norisinājās tikšanās ar Labklājības ministru Jāni Reiru. Tikšanās laikā bija iespējams uzdot jautājumus Jānim Reiram un noklausīties viņa uzstāšanos par dažādiem jautājumiem gan labklājības politikas jomā, gan arī par citām politiskajām aktualitātēm,-ziņo spektrs.com Burtiski izgāzusies labklājības ministra Reira tikšanās ar tautu jautājumu sadaļā uzreiz pēc Reira prezentācijas. Klātesošie apbēra ministru ar aktuālajiem jautājumiem, uz

Publisko lekciju cikls “Domāsim kopā – Latvijai!” – 2018. gadā “Mazajā ģildē”

Publisko lekciju cikls “Domāsim kopā – Latvijai!” – 2018. gadā “Mazajā ģildē”(0)

Atsākas publisko lekciju cikls „Domāsim kopā!” Latvijas 100 gadu jubilejas gadā tas būs veltīts tikai Latvijas tematikai. Tādēļ tā nosaukums mainīts: “Domāsim kopā – Latvijai!” Tas nozīmē – uzklausīsim viedokļus, spriedīsim un domāsim par Latviju, Latvijas labā! Lai tas nāk par labu mūsu valstij – Latvijai! Noskaidrosim un vēlreiz pārrunāsim nozīmīgākos faktorus Latvijas kultūrā un

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.