„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

02.07.2012. Aleksandrs Kiršteins: Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atdeva īpašumus etniskajām grupām

Autors: Aleksandrs Kiršteins

Pēdējā laikā no dažiem Vienotības un Reformu partijas frakcijas deputātiem Saeimā ir atskanējuši pilnīgi bezatbildīgi paziņojumi, ka Latvijā neesot risināti ebreju īpašumu restitūcijas jautājumi. Patiesībā īpašumu atdošana likumīgajiem mantiniekiem Latvijā sākās ar 1991.gada 19.marta Augstākās Padomes  likumu „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, kura izstrādāšanā aktīvi piedalījās Ruta Marjaša un citi Ebreju kultūras biedrības pārstāvji un tika pabeigta 5. un 6. Saeimas laikā. Jau 1991. gada beigās tika pieņemts likums „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un 1992.gadā likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. 1996.gadā papildus tika pieņemts likums „Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”.

Ļoti aktīvi ebreju reliģisko un sabiedrisko īpašumu tiesību atjaunošanā piedalījās Rīgas ebreju draudzes rabīns Natans Barkāns, kā arī kopienas vadītāja Esfīra Rapiņa. Kopā ar viņiem AP komisijās jau galīgajā variantā rūpīgi tika izskatīti saraksti par katra konkrēta īpašuma mantiniekiem un iespēju atjaunot īpašumtiesības. 90.gadu sākumā Ebreju kultūras biedrībai kā pirmā tika piešķirta ēka Skolas ielā 6, bet Daugavpilī ar domes atbalstu ebreju sabiedriskās organizācijas atguva trīs ēkas. Liepājā draudze atguva pirmskara ēku Kungu ielā. 1992.gadā tika atjaunota medicīniskās aprūpes biedrība Bikur Holim, kurai Rīgas dome atdeva tai piederošo pirmskara slimnīcu, bet tās filiālei „Žēlsirdīgās māsas” tika atdota bijušās sieviešu slimnīcas ēka.

Valsts uzņēmās atbalstīt un finansēt arī ebreju reliģisko izglītību un ebreju kopienas centienus pētīt savu vēsturi. Bez jau esošās Simona Dubnova vidusskolas 1995.gadā Rīgā tika atvēra hasīdu reliģiskā virziena Habad Lubavič pamatskolu. 1998.gadā Latvijas Universitātē  tika nodibināts Jūdaistikas studiju centrs. 2001.gadā tika akreditēts muzejs „Ebreji Latvijā”, kuru iekļāva Latvijas valsts muzeju sistēmā, un tas sāka saņemt valsts finansējumu.

Kad radās problēmas?

Īpašumu restitūcijas jautājumu no jauna aktualizēja jaunā kopienas vadība un 2003.gadā dibinātā Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome, kas apšaubīja Civillikuma normu piemērošanu ebreju īpašumu gadījumā.

Galvenā problēma ir tā, ka pirmskara Latvijā, atšķirībā no Viļņas apgabala, kurā izveidoja vienotu organizāciju – Centrālo ebreju padomi, nebija nekādas vienotas ebreju kopienas. Bija plašs politisko, reliģisko un sabiedrisko organizāciju spektrs ar reliģiski konservatīvo Agudat Israel un reliģiski cionistisko Mizrahi labajā spārnā, nacionālajiem demokratiem centrā un partiju Cionas Jaunatne vai marksistisko strādnieku partiju Bunds kreisajā. Arī daudzās sabiedriskās organizācijas parstāvēja atšķirīgas interes. Jaunatnes organizācija Betar apmācīja jauniešus fermās, lai viņi, izceļojot uz Palestīnu, tur dibinātu lauksaimniecības kooperatīvus. Biedrībai pat bija savs kuģis, kur apmācīt nākošos Izraēlas valsts kara jūrniekus. Komunisti pulcējās ebreju kultūras un izglītības centrā Arbeterheim. Savukārt 1928.gadā dibinātā Žīdu tautības atbrīvotāju biedrība audzināja ebreju jaunatni Latvijas patriotisma garā. Pastāvēja divas izglītības sistēmas ar Centrālo ebreju skolu organizāciju (lietoja idiš) un Skolotāju cionistu apvienība (ivritā). Darbojās skauti un studentu korporācija Betulija.

Protams, ka visām šīm organizācijām atrast tiesību pārmantotājus nav iespējams, tāpat kā tas nav iespējams arī viena miljona 20.gs. Latvijai zudušo latviešu, poļu, vācu (kuri nerepatriējās), igauņu, krievu un citu etnisko grupu pārstāvju gadījumā. Tas, protams, neliedz Saeimai katrā atsevišķā gadījumā ar atsevišķu likumu piešķirt valsts īpašumu kādai konkrētai sabiedriskai organizācijai tās funkciju nodrošināšanai. Tomēr ar rāvienu atdot Latvijas pilsoņu pirmskara īpašumus 2003.gadā dibinātai organizācijai, kuras biedru vairākumu veido PSRS okupācijas laikā no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iebraukuši cilvēki, nekādi nav iespējams, nemainot Latvijas Satversmes 91.pantu: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

“Cīņai sveiks!”: Jaunlatvieši pret Brāļu draudzēm jeb hernhūtiešiem
Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem(0)

No 2019.gada 20.septembra līdz 2020.gada 19.septembrim visās 119 pašvaldībās atvērts vēlētāju parakstīšanai likums – atcelt ierobežojumus tautas tiesībām (atcelt 2012. gada gozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”). Parakstīt var klātienē pašvaldību izpilddirekcijās/pagastu pārvaldēs pie notāriem un internetā – Latvija.lv ar interneta bankas vai eParaksts pieeju. Aicinām ikvienu pilsoni izmantot savas tiesības un iesaistīties – pastāstīt līdzcilvēkiem

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)

Kārlis Krēsliņš: Mūsdienu valsts militārā stratēģija (Latvijas piemērs)(0)

Ar vērienīgu kaujas šaušanu noslēdzas militārās mācības “Sudraba bulta 2019”, ziņo „Latvijas armija”, kuru laikā pirmo reizi visa apvienotā 12 valstu karavīru,  (vairāk nekā 3000 karavīru), brigāde devusies operācijā reālajā vidē – ārpus Ādažu poligona. Pēc vingrinājuma tika parakstīti dokumenti, kas darbam NATO operācijās sertificē apvienoto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas jeb Baltijas bataljonu.    Kārlis

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte

Leonards Inkins: Objektīvā realitāte(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors. Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns

Kārlis Krēsliņš: Budžeta pieņemšana, atkritumu sāga un partiju finansēšanas plāns(0)

Patlaban norisinās budžeta pieņemšanas laiks. Sarunas starp Saeimas deputātiem noritējušas visas vasaras garumā ņemot vērā, ka piecām partijām ir dažādas intereses un lai tās apvienotu vienkopus un izstrādātu budžetu, kas oktobrī jāiesniedz Saeimā process nav vienkāršs. Sadale notiek ar 130-150 miljoniem eiro. Kopīgi jāvienojas par lielāku nodokli azartspēlēm, mazāks pieaugums pašvaldību finansēšanā, bezdarbnieku pabalstu samazināšana

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.