„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

02.07.2012. Aleksandrs Kiršteins: Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atdeva īpašumus etniskajām grupām

Autors: Aleksandrs Kiršteins

Pēdējā laikā no dažiem Vienotības un Reformu partijas frakcijas deputātiem Saeimā ir atskanējuši pilnīgi bezatbildīgi paziņojumi, ka Latvijā neesot risināti ebreju īpašumu restitūcijas jautājumi. Patiesībā īpašumu atdošana likumīgajiem mantiniekiem Latvijā sākās ar 1991.gada 19.marta Augstākās Padomes  likumu „Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju”, kura izstrādāšanā aktīvi piedalījās Ruta Marjaša un citi Ebreju kultūras biedrības pārstāvji un tika pabeigta 5. un 6. Saeimas laikā. Jau 1991. gada beigās tika pieņemts likums „Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” un 1992.gadā likums „Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. 1996.gadā papildus tika pieņemts likums „Par nekustamo īpašumu atdošanu akadēmiskajām mūža organizācijām”.

Ļoti aktīvi ebreju reliģisko un sabiedrisko īpašumu tiesību atjaunošanā piedalījās Rīgas ebreju draudzes rabīns Natans Barkāns, kā arī kopienas vadītāja Esfīra Rapiņa. Kopā ar viņiem AP komisijās jau galīgajā variantā rūpīgi tika izskatīti saraksti par katra konkrēta īpašuma mantiniekiem un iespēju atjaunot īpašumtiesības. 90.gadu sākumā Ebreju kultūras biedrībai kā pirmā tika piešķirta ēka Skolas ielā 6, bet Daugavpilī ar domes atbalstu ebreju sabiedriskās organizācijas atguva trīs ēkas. Liepājā draudze atguva pirmskara ēku Kungu ielā. 1992.gadā tika atjaunota medicīniskās aprūpes biedrība Bikur Holim, kurai Rīgas dome atdeva tai piederošo pirmskara slimnīcu, bet tās filiālei „Žēlsirdīgās māsas” tika atdota bijušās sieviešu slimnīcas ēka.

Valsts uzņēmās atbalstīt un finansēt arī ebreju reliģisko izglītību un ebreju kopienas centienus pētīt savu vēsturi. Bez jau esošās Simona Dubnova vidusskolas 1995.gadā Rīgā tika atvēra hasīdu reliģiskā virziena Habad Lubavič pamatskolu. 1998.gadā Latvijas Universitātē  tika nodibināts Jūdaistikas studiju centrs. 2001.gadā tika akreditēts muzejs „Ebreji Latvijā”, kuru iekļāva Latvijas valsts muzeju sistēmā, un tas sāka saņemt valsts finansējumu.

Kad radās problēmas?

Īpašumu restitūcijas jautājumu no jauna aktualizēja jaunā kopienas vadība un 2003.gadā dibinātā Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome, kas apšaubīja Civillikuma normu piemērošanu ebreju īpašumu gadījumā.

Galvenā problēma ir tā, ka pirmskara Latvijā, atšķirībā no Viļņas apgabala, kurā izveidoja vienotu organizāciju – Centrālo ebreju padomi, nebija nekādas vienotas ebreju kopienas. Bija plašs politisko, reliģisko un sabiedrisko organizāciju spektrs ar reliģiski konservatīvo Agudat Israel un reliģiski cionistisko Mizrahi labajā spārnā, nacionālajiem demokratiem centrā un partiju Cionas Jaunatne vai marksistisko strādnieku partiju Bunds kreisajā. Arī daudzās sabiedriskās organizācijas parstāvēja atšķirīgas interes. Jaunatnes organizācija Betar apmācīja jauniešus fermās, lai viņi, izceļojot uz Palestīnu, tur dibinātu lauksaimniecības kooperatīvus. Biedrībai pat bija savs kuģis, kur apmācīt nākošos Izraēlas valsts kara jūrniekus. Komunisti pulcējās ebreju kultūras un izglītības centrā Arbeterheim. Savukārt 1928.gadā dibinātā Žīdu tautības atbrīvotāju biedrība audzināja ebreju jaunatni Latvijas patriotisma garā. Pastāvēja divas izglītības sistēmas ar Centrālo ebreju skolu organizāciju (lietoja idiš) un Skolotāju cionistu apvienība (ivritā). Darbojās skauti un studentu korporācija Betulija.

Protams, ka visām šīm organizācijām atrast tiesību pārmantotājus nav iespējams, tāpat kā tas nav iespējams arī viena miljona 20.gs. Latvijai zudušo latviešu, poļu, vācu (kuri nerepatriējās), igauņu, krievu un citu etnisko grupu pārstāvju gadījumā. Tas, protams, neliedz Saeimai katrā atsevišķā gadījumā ar atsevišķu likumu piešķirt valsts īpašumu kādai konkrētai sabiedriskai organizācijai tās funkciju nodrošināšanai. Tomēr ar rāvienu atdot Latvijas pilsoņu pirmskara īpašumus 2003.gadā dibinātai organizācijai, kuras biedru vairākumu veido PSRS okupācijas laikā no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas iebraukuši cilvēki, nekādi nav iespējams, nemainot Latvijas Satversmes 91.pantu: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”

Latvijas valsts dibināšanas svētkos: norisināsies koncerts „Dziedam Latvijai!”(0)

Norisināsies Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltīts koncerts „Dziedam Latvijai!” Rīgas Sv. Pētera baznīcā 18. 11. 17. plkst. 14. 00 Divi kori – kultūras centra „Mazā ģilde” vīru kamerkoris FRACHORI un Latvijas izdevniecību jauktais koris „FRACHORI” – aicina uz Latvijas valsts dibināšanas svētkiem veltītu koncertu „Dziedam Latvijai!”. Koncerts notiks sestdien 18. novembrī plkst. 14. 00 Rīgas

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa

11.11.2017. Lāčplēša dienā: Gunta Kalmes uzruna pie Brīvības pieminekļa(0)

Par godu Lāčplēša dienai 11.11.2017. Rīgas Brāļu kapos, tika iededzinātas svecītes un norisinājās lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim un Latviešu strēlnieku laukumam. Pie Brīvības pieminekļa – svētbrīdis ar mācītāja Gunta Kalmes uzrunu. Video: Jānis Rožkalns

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu

Leonards Inkins: Par kolektīvo stulbumu un nacionālismu(0)

 Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Lai ko un, kā mēs darītu bieži mūsu darbībām, nav iecerēto rezultātu. Bieži nav arī iespējams panākt iecerēto. Ne tāpēc, ka darām nepareizi, vai darām slikti. Vienkārši politikā un ekonomikā rezultāts ir atkarīgs no daudziem faktoriem, kuri

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.