„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

01.03.2013. Nacionālā identitāte: Latvietis – iedzimtība, nevis pārliecība

Spektrs.com intervijā ar I. Latkovski jau pauda savu pārliecību, ka tautību nevar mainīt pārliecības dēļ, bet gan galvenajam vadmotīvam jābūt iedzimtība. Šodien Saeimā lemts, ka tautības ieraksta maiņas likumu var uzskatīt par izgāzušos.

Kas ir cilvēka tautība – dzīves laikā iegūta individuāla pārliecība vai no senčiem mantota ģenētiska piederība? Saeimas deputāti vakar ziedoja ievērojamu plenārsēdes daļu tam, lai meklētu atbildi uz šo filozofisko jautājumu,-ziņo spektrs.com/la.lv Ģirts Zvirbulis

Saeimas vairākums noraidīja liberāli noskaņoto “Vienotības” un Reformu partijas deputātu sagatavotos grozījumus “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Tie paredzēja, ka cittautieši, kuri ieguvuši Latvijas pilsonību, vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgi dzīvojuši Latvijā un prot latviešu valodu augstākajā pakāpē, ir tiesīgi mainīt savas tautības ierakstu pret ierakstu “latvietis”. Līdz šim tautību uz “latvietis” varēja mainīt tikai tādi cittautieši, kam senčos bijuši latvieši.

Likumprojekta autors Andrejs Judins (“Vienotība”) uzskata, ka tautība ir ne tikai izcelsme, bet pirmām kārtām – dziļi individuālā sajūta par piederību kādai kultūrai. Tādēļ Latvijā dzimis un audzis, latviešu skolā mācījies un ar latviešiem ikdienā komunicējis cittautietis, viņaprāt, ir krietni latviskāks par etnisko latvieti, kas visu savu mūžu pavadījis Brazīlijā bez saitēm ar etnisko dzimteni. “Iedomāsimies situāciju. Piedzimis bērns, un vecāki atsakās no viņa. Kas viņš būs? Latvietis? Krievs? Ebrejs? To nenosaka gēni, to nosaka cilvēki, tā vide, kur viņš dzīvo. Ja šo cilvēku pieņems un izaudzinās latviešu ģimene, viņš būs latvietis,” skaidroja Judins. Viņaprāt, valstij vajadzētu kā gādīgai un stiprai ģimenei adoptēt cittautiešus, kuri to vēlas un jūtas piederīgi latviskajai kultūrvidei. Vienlaikus A. Judins uzsvēra, ka katram cilvēkam tiks dota pilnīgi brīva izvēle.

Galvenie oponenti piedāvājumam atvieglot latviešu tautības pieņemšanu bija nevis konservatīvi nacionālie deputāti, bet gan “Saskaņas centra” frakcija.

Parasti savaldīgais Valērijs Agešins Judina piedāvājumu lamāja par “politiskā mankurtisma izpausmi”, kas turklāt radīšot diskriminācijas riskus. Proti, atsevišķiem darba devējiem var rasties vēlme papildus vērtēt cilvēkus pēc tautības.

Bet Boriss Cilevičs uzskata, ka valstij vajadzētu mazināt tautības un tautības formālā ieraksta lomu ar mērķi nodrošināt Latvijas pilsoņu faktisko vienlīdzību.

Balsojumā Judina piedāvāto likumprojektu atbalstīja tikai 22 tautas kalpi – lielākā daļa “Vienotības” un RP, kā arī neatkarīgi deputāti. Pret bija 36 – saskaņieši, kā arī Inguna Rībena un Ina Druviete (abas “Vienotība”). Nacionālisti balsojumā atturējās.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai

ASV draudze ziedo naudu iedzīvotāju parādu segšanai(0)

ASV: Teksasas draudze Covenant Church vairāk nekā 4000 ģimenēm plāno ziedot naudu, lai tās varētu segt mājsaimniecību rēķinus un medicīniskos izdevumus. Ziedojumi būs vairāk nekā 10 miljonu dolāru apmērā, un daudzi ziedojumu saņēmēji būs kara veterāni,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Draudzes mācītājs Stefans Hejs (Stephen Hayes) uzsver, ka apgabalā, kurā kalpo draudze, vairs nebūs neviens cilvēks ar parādu par medicīniskajiem

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju

Aptauja: Latvijā Dievam tic 73% iedzīvotāju(0)

Vairums Latvijas iedzīvotāju tic Dievam, tā liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati. Šogad martā iedzīvotājiem tika lūgts atbildēt, vai viņi tic Dievam, vai uzskata sevi par kristiešiem, vai arī netic Dievam,-ziņo spektrs.com/lkr.lv Vairums jeb 73% respondentu atzina, ka kopumā tic Dievam, taču viņu atbildes atšķīrušās saistībā ar uzskatiem par kristietību. 43% Latvijas iedzīvotāju saskaņā

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”

Žurnāliste uzstraucas par Baznīcu ietekmi Latvijā parakstu vākšanas laikā aicinot nepievienoties “Stambulas konvencijai”(1)

 „Es neesmu ne par, ne pret Stambulas konvenciju,” raksta Re:Baltica žurnāliste Inga Spriņģe facebook vietnē. Taču, kur ir problēma, par kuru uztraucas žurnāliste esot galvenokārt BAZNĪCAS LIELĀ IETEKME Latvijas politikā. Izmantojot sociālo tīklu analīzi, Re:Baltica atklāja, ka nepilna mēneša laikā Latvijas baznīcas spēja mobilizēt vairāk, nekā 8000 cilvēku, kas parakstījās pret konvenciju. Baznīcas spiediena rezultātā

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Tukšā kapa notikums mainīja pasaules vēsturi(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis  Jēzus Kristus augšāmcelšanās piemiņas dievkalpojumā. Lieldienu rīta galvenā ziņa: kaps ir tukšs! Notikuma konteksts ir šāds: bija uzmodinātas lielas cerības – gan mācekļos, gan tautā – kuras bija sabrukušas Lielajā Piektdienā. Tukšais kaps bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm. Neviens to negaidīja. Pirmā reakcija bija neticība, bailes, bet arī

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs: Viņš ir Pashas jērs, kas tika nokauts(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis Lielās Ceturtdienas vakara dievkalpojumā, 29. martā Kāpēc mēs esam radīti? Vai varat atbildēt uzreiz. Kāda ir pirmā atbilde, kas nāk prātā? Man grūti katru tagad uzklausīt, bet gribu, lai mēģināt atbildēt sevī vai arī to izdarāt kā mājasdarbu. Gribu pateikt, ka esam radīti laimei. Ticat? Bet vai jūtaties laimīgi?

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.