Foto: No Valentīna personīgā arhīva. Valentīns ar ģimeni

Valentīns Gromovs ir uzņēmējs Ventspilī un trīs bērnu tēvs. Nodarbojas ar nekustāmo īpašumu apsaimniekošanu, ēku nojaukšanu un labiekārtošanas darbiem. Valentīns ir arī dedzīgs evaņģēlists. Viņa aicinājums ir dibināt un stiprināt draudzes. Raksta autors un draudzes „Dzīvības avots” kalpotājs stāsta par piedzīvoto uzņēmējdarbībā un iedrošina mūs nenolaist rokas un paļauties uz Dievu vēl vairāk.

No firmas dibināšanas bija pagājis ievērojams laiks un kādu dienu pa telefonu tika pieteikta Valsts ieņēmumu dienesta pārbaude, kurai jānotiek pēc plāna pirmajā gada pusē. Tobrīd uzņēmuma finansu situācija nebija nekāda spožā. Vēl jāmaksā privatizācijas maksājumi par ēku.
Saņēmis šo ziņu biju nedaudz noskumis. Visi uzņēmēji, ar kuriem iznākot saskarties aprunājos ,vienā mēlē stāstīja savas piedzīvotās pārbaudes, kurās tika uzlikti lieli uzrēķini par dažādiem atklātiem pārkāpumiem, citam 8,citam 12,un pat 20 tūkstoši. Mani mierinot viņi teica, ka tas ir valsts rekets, neizbēgams, lai tikai sagatavojos, un lai aizeju pēcāk sarunāt maksāt atliekot maksājumus, tos nomaksājot pakāpeniski vairāku gadu laikā. Un kā nē, ja pa šiem gadiem nodokļu likumi un tos reglamentējošie noteikumi tika mainīti teju vai katru dienu. Tur komats par daudz, tur par maz. Ja tu nopietni strādā, tad nevari visam izsekot līdz. Un arī grāmatvedēm tas gandrīz nav iespējams.
Jutos diezgan nospiests, jo sapratu ja tā notiks, tad visam strīpa pāri, un var iznākt sākt no jauna. Lūdzu DIEVU un nēsāju šo smagumu sevī augu dienu. Vakaros ar to gāju gulēt un no rīta modos par to domādams. Bija dienas, kad līdz 10.00 izdarījis rīta darbus atmetu visam ar roku, devos mājās, kur tobrīd varēju pabūt viens, sēdēju lasīju Bībeli, pārdomāju, lūdzu DIEVU.
Tā pagāja kādas 2 nedēļas. Pats neapzinoties tādā veidā biju sācis gavēšanu DIEVA priekšā.
Kādu rītu klājot gultu man atnāca domās Rakstu vieta, kuru zināju no galvas, un kur tā atradās. “No bērnu un zīdaiņu mutes Tu esi izveidojis pretspēku saviem ienaidniekiem.” (Ps.8:3) Uzreiz sakumā domās noteicu: “Jā laba rakstu vieta.” Mierīgi turpināju klāt gultu tālāk .Bet šī doma atnāca no jauna, un pēkšņi es sapratu DIEVS runā. Nu es vairs gultu neklāju, bet paķēris Bībeli atradu šo rakstu vietu un to izlasīju. …? Uzrunāju DIEVU-”Tēvs, ko Tu man ar to gribi pateikt. Saņēmu jaunu Rakstu vietu. Šoreiz Jaunajā derībā-”No bērnu un zīdaiņu mutes Tu sev slavu sagādājis.” Saliku tās abas kopā un saņēmu atziņu, ka mana slavēšana ir pretspēks maniem ienaidniekiem, jo mēs esam Kristū, un mūsu ienaidnieki ,mūsu problēmas ir arī Viņa ienaidnieki. Jautāju ko tālāk, un saņēmu garā paskaidrojumu, ka man jāsaņem vārds (REMA),un tajā jāsāk DIEVS pagodināt paaugstinot(slavējot)šo vārdu.
Kad vakarā devos mājup no darba, uz ielas uzdevu DIEVAM jautājumu: “Bet kā lai to atrod, kur šajās 66 Bībelē apkopotajās grāmatās, lai to atrod?” Ejot tālāk nedaudz aizdomājos par situāciju, un nonācu pie dzirdētajiem vārdiem “valsts rekets”. Pag, pret reketu DIEVS man runāja (91.Ps.) Pārgājis mājās tūlīt to atšķiru un sāku lasīt. Man iezīmējās (it kā izcelts-tumšāk uzdrukāts būtu)vārdi: “Kritīs tev blakus tūkstoši un desmit tūkstoši tev pa labo roku, bet tev tas netuvosies.” Iegājis vannas istabā, sāku lūgt ieliekot šo lūgšanā. Sākumā pat bija šos vārdus grūti izrunāt, it kā kāds stāvētu pretī, un izsacītie vārdi pret to atsitoties nāktu atpakaļ,bet tad pamazām kļuva vieglāk un vieglāk.
Otrā dienā atrodoties birojā, kurš mums kopējs vairākām firmām, un kur tobrīd bija cilvēki arī no citurienes, kāds man līdzjūtīgi pavaicāja, kā man ar to ieņēmuma dienesta pārbaudi. Jau vēru vaļā muti, kā gribējās ko pateikt un paraudot līdzi par apstākļiem, netaisnību…
Sadzirdēju garā: “Vai nu tu paaugstini apstākļus, vai atnes godu īstenības patiesības vārdam no DIEVA. Izšķiries tagad uzvara vai zaudējums. Un kaut tobrīd atrodoties starp daudziem cilvēkiem, kuri DIEVU tā nepazina, vai vispār nepazina, izšķīros un skaļi atbildēju- “Kritīs man blakus tūkstoši un desmit tūkstoši man pa labo roku, man tas netuvosies. “Birojā pēkšņi bija iestājies klusums, visi izbrīnīti vērās manī. Paskaidroju, ka man ir Tēvs debesīs, un man nebūs tā kā man visi pravieto uz priekšu. Tad kāds teica: “Nu Valentīn tas jau par daudz,…”, ka tik fanātiski DIEVAM nav ko ticēt. Aizdegos vēl vairāk un teicu: “Jūs redzēsiet, un es jums vēl liecināšu par to. Vēlāk pa dienu garā saņēmu vēl uzrunu: “Cik tu būtu ar mieru samaksāt par auditu, ja to veiktu kāds auditors? Un cipars, kurš man nāca prātā Ls 450.
Tālāk apstākļi kārtojās (tika sakārtoti-domāju DIEVA eņģeļu-kalpotāju garu, kuri izsūtāmi kalpošanai to labā, kuriem jāmanto pestīšana darbs-Ebr1) pavisam intresanti). Laikam ejot pa telefonu vairakkārt saņemu uzaicinājumu aizvest pārbaudei dokumentus uz VID, uz ko laipni pavaicāju, vai tas man obligāti jādara (papīru daudz, benzīns arī maksā). Atbildēs nedaudz minstinoties dzirdēju, ka obligāti jau neesot, labi atbraukšot paši.
Bet reizi pa reizei kādu apstākļu dēļ brauciens tika atlikts. Mums citās esošās firmās tā nebija gadījies. Tuvojas pusgada noslēgums, VID-ā bija sācies atvaļinājuma laiks, un pēc 2 nedēļām jāsāk 2.pusgada pārbaužu plāna īstenošana. Un, tad kādas meitenes no VID atbrauca. Pārbaude bija samērā īsa, virspusēja. Saņēmu uzrēķina aktu, lai ar to iepazītos, un pēc tam aizbraucot uz VID parakstītu. Jāmaksā tikai 950Ls. Kad satiku trepēs bijušo kolēģi, kura uzņēmums bija 1.stāvā,viņš pajautāja, kā beigusies pārbaude. Uzzinājis noteica, ka es sausā esmu no ūdens izgājis. Kad pateicu, ka man no DIEVA ir cits, mazāks cipars dots, kuru maksāt, viņš noteica, vai man visi mājās, ka vēl domāju kasīties, lai samaksāju un viss. Uzgāju savā kabinetā, un atvēris aktu sāku pētīt atklātos pārkāpumus, tos salīdzinot ar maināmo lapu likumu grāmatā rakstīto. Jā, pareizi ir pārkāpums, jāmaksā. Ņēmu nākošo, atkal fakts, bet, pag, kas te?! Neliela VID iekšējā instrukcija, kurai domāju tur nemaz nevajadzēja būt, un kurā teikts, ka ja šis pārkāpums izdarīts maksājot caur banku, tad soda naudu neiekasēt, izteikt tikai brīdinājumu.
Ierodoties VID-ā turēju to rokās kā karogu un sāku pierādīt savu. Viegli negāja, bet saruna beidzās ar man labvēlīgu risinājumu, kur soda nauda tika pārrēķināta to ievērojami(gandrīz uz pusi) samazinot. Bet tik un tā no saņemtā cipara vēl šķīra kāda summa. Apsēdies vēlreiz pie (nu jau parakstīta) akta, nācu DIEVA priekšā, un vēlreiz sāku pārskatīt papīrus. STOP, kas tad tas, te taču rakstīts, ka kādu citu nodokli esmu pārmaksājis(kaut zinu, ka neko lieku maksājis nebiju) par Ls 80 (par tik mazāk jāmaksā uz priekšu).Ātri paķēris kalkulatoru izdarīju aprēķinu un no prieka palecos. Rezultāts bija precīzi Ls450.Noskrēju lejā kopējā biroja telpās un skaļi visiem tur esošiem teicu-”Tagad skatieties kāds ir mans DIEVS, mans debesu Tēvs…”