Tā ir pieņemts!
Ko nozīmē vārds pieņemt? – pieņēmums, varbūtība; tā nenozīmē absolūto patiesību.
„Pie mums ir pieņemts tā…”; „Tā ir pieņemts”… Un cilvēkam nākas sekot kādas sabiedrības grupas vai kristīgas sabiedrības daļas pieņēmumam, tas ir – rituālam. Vai nu tu to dari pēc savas brīvas gribas, vai arī vienkārši pakļaujies. Bībelē teikts: „Es dodu vēlēšanos”. (Fil 2: 3)
Varbūt esi palaidis garām, kaut ko sev letāli svarīgu? Vai varbūt tāpēc, ka šis sabiedrības uzspiestais pieņēmums neatbilst Dieva gribai? Tad varbūt tomēr nepakļauties un turpināt meklēt savu laimi, jo esi tās vēlmes vadīts? Kas lai to zina, varbūt tava vēlēšanās un centieni attaisnojās, bet varbūt arī nē, bet tā būs tava personīgā izvēle, nevis viņu. Varbūt ir pienācis lauzt pieņemtos stereotipus?
Piemēram, daudzi pieraduši sekot baznīcas iekšējai doktrīnai, un tik ļoti rūpēties par tās izpildi, ka tiek zaudēts un aizmirsts fokuss – Jēzus Kristus. Tādējādi, kropļojot un bremzējot cilvēku patieso aicinājuma vīziju. Diemžēl cik tas arī nebūtu paradoksāli, bet ja tavs aicinājums neatbilst baznīcas pieņēmumam – doktrīnai, tas vēl nenozīmē, ka tas ir maldīgs. Šajā gadījumā nav runa par grēcīgām iekšējām dziņām, bet gan taviem personīgiem jaunatklājumiem, atziņām un atklāsmēm, kas balstās Rakstos un Dieva iedegto uguni tavā sirdī. Lai Dievs dod, ka neviens un arī tu pats nespētu nodzēst uguns liesmas līdz tam laikam, kad piepildīsies noliktais.
Ģipša galva
Dažkārt cilvēka domāšanas veidu var salīdzināt ar skulptora darinātu ģipša cilvēka galvu. Tu vari pie tā pieklauvēt un pat raidīt domas un nodarboties ar telepātiju, bet nekādas atbildes reakcijas nebūs. Tik cik skulptors ir ieguldījis darbā līdz materiāla sacietēšanas brīdim, tik arī ir. Un tagad informācijas ieguldīšanas iespēja ir bloķēta. Tā notiek arī ar cilvēka smadzeņu funkcionēšanu. Kad pakļaujies kādam pieņēmumam, dogmai, draudzes doktrīnai bez apdomas, pats sev nosaki limitu un smadzenēm pārraidi komandu: „Viss pietiek, pie tā arī pieturēšos, jo viņš tā ir teicis… viņš taču ir gudrāks”… Tādējādi paši sevi nododam citu cilvēku verdzībā. Staigājot nebrīvē vairākus gadus.
Vai Dievs ir sadists?
Kā tu domā, kāpēc Mozus savu tautu veda pa tuksnesi 40 gadu garumā, kaut arī ievest apsolītajā zemē varēja dažu dienu laikā. Un kāpēc tu pats savā dzīvē staigā kā pa tuksnesi vairāku gadu garumā? Vai tāpēc, ka Dievs un Mozus ir bijis sadisti? Vai Dievam patīk novērot kā tu mokies? Nē! Nē! Un vēl reiz nē! Tas ir noticis tāpēc, ka tu esi izdarījis izvēli… Pats labprātīgi esi bloķējis savas smadzenes informācijas pieņemšanai un esi pieņēmis kādu domu, kuru nēsā vairāku gadu garumā, domājot, ka tā ir patiesība, kaut arī nav ne tuvu tam. Un Dievam nākas gaidīt, kad tu atvērsi savu smadzeņu katliņa vāciņu, lai tajā lietu un lietu. Nu jā! tu domā, ka Viņš tevī kaut ko lauž un tavs tagadējais stāvoklis ir kā Dieva pārbaudījums, kas jāiztur. Nu! Nu! Tikai neaizmirsti, ka sava spēkiem vari sevi lauzt kaut 40 gadus un nekādā jēgā. Vai Dievs tevi lauž, vai arī to dari pats? Nedomāju, ka Dievs ir sadists, vienīgi varbūt tu esi sadists – mazohists un esi pieradis dzīvot savā nomokošā izjūtā. Mokies pats un nomoki citus. Vai tādēļ esi laimīgāks? Mēs paši uzņemamies sev lāstu, kuru labprātīgi pieņemam un nesam pat lepodamies: „Es esmu Dieva gribā… Lai notiek Dieva prāts…”. Lai notiek Dieva prāts? Par kādu prātu tu sev iegalvo? Dieva prāts, lai tu mocītos, staigātu nomākts, depresīvs, kaut kādā nesaprotamā gavēnī, kas netiek no tevis prasītas, jeb vēl labāk, iekausti sevi ar kādu priekšmetu, nu tā lai sāpīgāk, nu it kā atdarinot Jēzus ciešanas. Nu! Nu! Mazais Jēzus atradies, atvaino par izteicienu. Manuprāt, Dievs vēlas, lai tu esi laimīgs. Lai tu pārstātu sevi kritizēt un labprātīgi staigāt pa tuksnesi. Lai tu nemeklētu vainu sevī, bet gan tajā, kas tev to domu iečukst ausī un tajā, kuram tu pakļaujies.
Ko tu vēlies?
Tiec skaidrībā ar to, ko tu patiesi dziļi savā sirsniņā vēlies. Ko tu vēlies? Atļauj Dievam tevī iesēt vēlēšanās sēklu. Lai tā dīgst un attīstās. Nerauj taču to ārā tikai tāpēc, ka baidies, vai vēl kādu iemeslu dēļ. Ļauj, lai šī vēlēšanās attīstās. Dieva griba ir, lai tu esi laimīgs, neatkarīgi no tā, ka citi nevis uzskata tavu vēlmi nepareizu, bet vienkārši tevi nesaprot. Jo ko tur slēpt, viņi vienkārši nevēlas tevi saprast, viņu krekls tuvāks miesai.
Kad tu mokies, Dievs mokās, kad tu vakaros pirms gulēt iešanas raudi, nepiedod sev, uzskatot, ka neesi pelnījis būt laimīgs, arī Viņš jūtas nelaimīgs līdz ar tevi, bet varbūt vēl kāds? Kad tu labprātīgi izvēlies sev iedomu tuksnesi Viņš gaida, kad tu to pārstāsi. Viņš ļoti vēlas tevi svētīt ar to, ko tu patiesi dziļi savā sirsniņā vēlies un priecāties, ka tu esi laimīgs. Neviens tavu izvēli nesapratīs, kā vien tu un Viņš, vai tas nav labāk? Un vai tas nav labāk, ka tu kļūsti laimīgs un arī Viņš ar tevi? Vēlies un esi laimīgs!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā