Rubrikā „Mēneša cilvēks” esam rakstījuši par nopietniem un pieredzējušiem cilvēkiem, kuri kaut ko dzīvē sasnieguši un spēj ar mums dalīties savā pieredzē, bet šajā reizē izvēlējāmies jaunu un enerģisku puisi, kurš arī ir ieguvis pietiekami lielu pieredzi, neskatoties uz savu jauno vecumu. Viņš spēj aizsniegt daudzu cilvēku sirdis ar dziesmas palīdzību. Ir piedalījies vairākos lielos, muzikālos projektos. Pēdējais no tiem, ir bijis 20. oktobrī piedāvātais mūzikls „Gaismas ēnā”, kurā piedalījās, ne tikai ar savu balss spēku, bet arī bija mūzikla galvenais aktieris.
Nedaudz par konferenci
Kas gan tik ļoti bija ņemams vērā šajā konferencē un ar ko viņa atšķīrās no daudzām citām?
No 19 – 21 oktobrim draudzē „Prieka vēsts” notika grandiozs un bagātīgs konferences sniegums. Konferences programma bija piesātināta, gan ar evaņģēlija vēsti, kas izskanēja no Zviedrijas vienas no straujāk augošām jauniešu organizācijas vadītāju Joakima Lundkvista mutes, gan arī ar trīs koncertiem. Pirmais – festivāls „Re, kādi esam” tā mērķis ļaut jauniešiem no 14-35 gadiem izpausties radoši sagatavojot dziesmu, deju, drāmu vai video par tēmu, kā mūsdienīgā un skaidrā veidā pasludināt vēsti par Kristu.
Otrs – mūzikls „Gaismas ēnā” pirmizrāde ar iepriekš nedzirdētām 13 oriģinālām dziesmām. Pasākumam naudas nu dien’ nebija žēlots. Tas attaisnojās. Aktierspēle lieliska! Tērpi fantastiski! Horeogrāfija nevainojama! Mūzikla nosaukums daudzsološs, kas tika izpausts pilnībā. Skatuves darbs – gaismas bija izkārtotas nepierastā veidā, klasisko gaismu „spīd-actiņu” vietā tās bija izklātas pa visu skatuves aizmugurējo sienu, kā roku plaukstas, kas sniedzas lūgšanā, lai saņemtu svētību no Tā Kunga, vai arī „Viens ceļš” kas izplešas tālumā, katrā ziņā par skatuves sienas gaismu atliek vietas fantāzijai.
Trešais – konferences noslēguma koncerts. Tajā uzstājās lielais draudzes koris skaistos oriģinālos tērpos. Prieks redzēt pierastās klasiskās balts-melns tērpu vietā, gaiši zilas mūsdienīgas un „kičīgas” krāsas. Noslēguma koncertā Valters Gleške izpildīja dziesmu “Pazudušais Dēls”, kas netika iekļauta mūziklā „Gaismas ēna”. Žēl, jo dziesma varēja būt mūzikla centrālā dziesma. Dziļa un patiesa.
Konferences noslēgumā Valters Gleške speciāli SPEKTRS sniedza interviju, kaut gan bija manāmi noguris, bet tomēr neatteica žurnālista lūgumam.
SPEKTRS: Aktierspēle, mūziklā „Gaismas ēna” bija lieliska, kādā veidā Tu iegāji tēlā?
Valters Gleške: Nevaru teikt, ka tas bija liels treniņš. Jo patiesībā es ļoti maz ko darīju kā aktieris. Mans galvenais uzdevums bija izdziedāt tēlu un, mazliet dejot. Bez tam, puisis, kurš bija jātēlo nebija svešs, tāds dzīves stāsts ir katram trešajam Latvijā. Protams, visas pēdējās nedēļas mums pagāja dažādos mēģinājumos, kam pa vidu tapa pēdējās dziesmas. Mēģinājumi parasti ievilkās līdz naktij. Taču, no pieredzes jau zināju, mēģinājumi ir viens, bet uzstāšanās pavisam kas cits. Tad atnāk svaidījums, Dieva klātbūtne un es kļūstu pilnīgi cits cilvēks.
SPEKTRS: Vai Dieva klātbūtne bija izjūtama uzstāšanās laikā vai arī mēģinājumos?
Valters Gleške: Visvairāk Dieva klātbūtni es izjūtu uzstāšanās laikā, jo tieši tad zālē ir cilvēki, kuriem jādzird Dieva vēsts. Arī tiem, kuriem nepietiek ar to, kāds esmu dabā, un cik spēju dot kā personība. Protams, man nav ko dot, salīdzinājumā ar to, ko mums var sniegt Dievs. Viņa spēks nāk pāri aktieriem, dejotājiem, dziedātājiem un mūziķiem, un tad mēs redzam Dieva brīnumus. Arī šis pasākums bija brīnums. Pāri mūsu saprašanai Viņš deva spēku un spējas, kas ir baudāmas citiem. Esmu laimīgs, ka varu būt šajā procesā, kas atkārtojas gluži kā ar Bībeles varoņiem. Piemēram, Simsons, Dieva spēkā varēja nogāzt lielus, smagus pilsētas vārtus un ar zvēra žokļa kaulu nogalināt simtiem ienaidnieku. Arī mēs Viņa spēkā gribam un varam izdarīt daudz!
SPEKTRS: Cik ilgā laikā tapa mūzikla programma?
Valters Gleške: Kopš janvāra mēneša sapratām, ka vēlamies to radīt un sākām kopā lūgt, taču bija jau tik daudz darba, ka tikai jūnijā sākām domāt par sižetu un jūlija baigās jau tapa pirmās dziesmas un klipu filmēšanas. Kopā varētu būt trīs mēneši un tas ir maz, priekš 13 jaunām dziesmām un klipiem.
SPEKTRS: Kurš ir dziesmu autors?
Valters Gleške: Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka dziesmu teksti un to aranžējumi ir viennozīmīgi Dieva brīnums. Vairākas dziesmas mums radās plānošanas sapulču laikā. Kāds izdziedāts teikums, melodija un brīnumainā veidā tā pārtapa dziesmā. Ir melodijas, kas galvā bija skanējušas trīs gadus un tad pēkšņi, tās atnāca ar visiem vārdiem. Pamatā dziesmas rakstījām mēs ar Māri Riekstiņu. Repus sarakstīja un tos izpildīja mans brālis Dāvids. Mūsu radošā komanda ir fantastiska!
SPEKTRS: Ja tev netiktu piedāvāta galvenā loma mūziklā, vai tu spēlētu?
Valters Gleške: Pilnīgi noteikti. Tas ir Dieva Valstības apliecinājums. Ja man būtu piešķirta viena deja vai dziesma es censtos to izpildīt pēc iespējas labāk. Es varu to darīt vienīgi un tikai no visas sirds. Turklāt neviens no draudzes locekļu darītiem darbiem Dievam nav mazvērtīgs.
SPEKTRS: Ja Tev teiktu, ka ir pienācis laiks darīt ko citu un jāatstāj slavēšanas darbs, kā Tu uz to reaģētu?
Valters Gleške: Pirmkārt slavēšana nav mans darbs. Es slavētu jebkurā gadījumā, vienkārši kā pielūdzējs. Kā Dāvids no visas sirds. Kā Enohs, kuru Dievs paņēma pie sevis mājās, jo viņš Dievam patika. Viņi bija tik ļoti tuvi viens otram. Tas ir mans sapnis. Es zinu, ka pienāks tā diena, kad es redzēšu Viņu vaigu vaigā, bet pirms tam, es vēlos ar Viņu iedraudzēties ciešāk šeit uz zemes.
Ja Dievs man teiktu: „Atstāj slavēšanas kalpošanu!” Es to darītu bez ierunām. Darītu ko citu, ietu sludinātu Dieva Vārdu vai nodarbotos ar biznesu. Vienalga, cik liels talants arī nebūtu, nedrīkstam aizmirst, ka primāri tas pieder Dievam. Mēs noteikti zinām līdzību par vīna dārzu. Man ir uzticēts vīna dārzs, mani talanti, mana balss, mans raksturs un temperaments. Tas viss ir no Dieva un Viņš nāk un prasa no manis augļus. Dievs vēlas, lai es kaut ko labu izdaru un atstāju aiz sevis. Ja es paklausu, tad varu iet tālāk, ja nē, tad vīna dārzs vairs efektīvi nefunkcionē.
SPEKTRS: Ne par tēmu, bet tomēr. Kāds ir bijis tavs smagākais satricinājums dzīvē un kā tu no tā izkļuvi?
Valters Gleške: Biju konferencē Zviedrijā, kad līdz manis nonāca ziņa, – man tuvs un dārgs cilvēks Latvijā bija cietis autoavārijā un viņam tajā laikā tika veikta ļoti smaga un sarežģīta operācija. Arī pašam man ir bijuši vairāki smagi uzbrukumi par ko šobrīd vēl nevēlos runāt, bet Dievs ir bijis Uzticams! Uzskatu, ka vienīgais veids kā pārdzīvot satricinājumus sevi nezaudējot uz mūžu, ir pielūgsme un pateicība. Neskatoties uz to, kādas vētras piedzīvoju, pielūdzu un pateicos Dievam. Arī toreiz, šīs ļaunās dienas vakarā, nolēmu Dievam dot godu tā, kā nekad agrāk. Tieši tas palīdz pārciest problēmas un izved no tām uzvarā! Daudzi pazīstami Dieva svaidīti vīri ir izgājuši cauri lieliem pārbaudījumiem. Dievs pieļauj caur grūtībām, lai redzētu vai nesarūgtināmies, neapstājamies un nevilsimies, Vai paliksim uzticami, jo viņš ir Uzticams!
SPEKTRS: Kāds Tev ir bijis visbrīnišķīgākais piedzīvojums ar Jēzu?
Valters Gleške: Kad pēc garas un varbūt stresa pilnas un kārtīgas darba dienas Debesu Tēvs mani apciemo un aicina uz sarunu. Es uzvelku virsdrēbes un eju uz mežu vai vienkārši pagalmā, lai pastaigas laikā ar Viņu draudzētos. Tad varu kā Ābrahams skatīties zvaigznēs, pielūgt, sarunāties un būt Viņa tuvumā. To nevar salīdzināt ar atrašanos uz skatuves, vai attiecībām ar jaukiem cilvēkiem. To nevar salīdzināt ne ar ko.
SPEKTRS: Ko Viņš Tev ir teicis pēdējā laikā?
Valters Gleške: Dievs saka, ka es esmu vērts un, ka Viņš mani ļoti mīl. Saka, ka mēs visu izdarīsim un uzvarēsim. Viņš man ir pasludinājis daudzas lietas un es skaidri zinu, ka es neko nevaru izdarīt no tā, ko Viņš man ir teicis. Bet, kad es savu mazo roku ielieku Viņa lielajā rokā, tad Viņš izdara brīnumu. Cilvēciskās varēšanas vietā parādās pārdabiskas spējas.
SPEKTRS: Konferences noslēgumā tu izdarīji netipisku soli. Koncerta nobeigumā piedāvāji visiem tiem jauniešiem, kuri jūt aicinājumu slavēt Dievu, kāpt uz skatuves un to darīt. Daudzi atsaucās un tad, kad visi kopā sākāt dziedāt uz pilnās skatuves, bija sajūta, ka skatuves dēļi neizturēs un lūzīs.. Kāpēc Tu to darīji?
Valters Gleške: Pirmkārt, es gribēju, lai jaunieši izjustu ko nozīmē slavēt cilvēku priekšā, vai ka Dāvids psalmos saka „gribu slavēt Tevi lielas draudzes priekšā”. Tas bija kā zīmogs uz visu to, ko Dievs uz mums bija runājis konferences laikā. Prieks bija novērot, ka uz skatuves jaunieši, manuprāt, kļuva daudz aizrautīgāki slavētāji, nekā, ja viņi būtu palikuši zālē. Otrkārt, es to darīju to cilvēku dēļ, kuri palika zālē, lai viņi redzētu ne tikai manu, bet arī citu jauniešu aizraušanos ar Jēzu. Šī aizraušanās un sajūsma par Jēzus klātbūtni ir tas, kas atnes brīvību un atmodu mūsu tautā!
SPEKTRS: Konference ir beigusies, kādas ir tavas pārdomas par to?
Valters Gleške: Konference bija fantastiska un Dievs mani spēcīgi uzrunāja, sākot jau no pirmās dienas festivāla ”Re, kādi esam” laikā. Man ļoti patika mūsu viesa vienkāršā un stiprā vēsts. Daudz pārdomāju par to. Esmu sajūsmināts un ticu, ka jauniešu un pusaudžu sirdis vēl vairāk aizdegsies par Jēzu. Esmu daudz ko ieguvis, vēl lielāku aizraušanos, mīlestību un skaidrību. To man neviens neatņems! Viss būs labi!
Šis mūzikls ir ļoti krāšņs un stiprs ierocis Dieva rokā, varu atklāt mazu noslēpumu, ka šobrīd tiek izanalizētas un novērstas tehniskās kļūmes, plānots un tūlīt jau sāksies sistemātisks darbs pie tā, lai jau šī gada decembrī, mūzikls „Gaismas Ēnā” tiktu uzvests otro reizi. Tas noteikti būs kļuvis vēl grandiozāks, spēcīgāks un uzrunājošāks. Šo iespēju noteikti ieteiktu nepalaist garām!
SPEKTRS: Gaidīsim ar nepacietību.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā