Romas Katoļu Baznīcas kardināla Jāņa Pujata runu Ekumeniskajā dievkalpojumā Sv. Jēkaba Katedrālē šī gada 25. janvārī.

Saeimā tiek gatavoti grozījumi Krimināllikumā, kas var sašķelt sabiedrību, jo šie grozījumi grauj morāli sabiedrībā. Tāpēc apelējam pie Saeimas deputātu godaprāta un sirdsapziņas, lai viņi pirms balsošanas nopietni ielūkotos grozījumu saturā un apsvērtu to sekas.

Līdz šim nebijis jēdziens
Paredzētajos Krimināllikuma grozījumos parādās līdz šim nebijis jēdziens seksuālā orientācija, aiz kura slēpjas sabiedrībai bīstams, pretdabisks seksuālas dabas netikums.
Bīstamība ir likumprojektā minētais homoseksuālisms.
Tas
a) ir pretrunā ar Latvijas Satversmi (kas pieļauj laulības tikai ar pretējā dzimuma cilvēkiem);
b) ir pretrunā ar Bībeles likumiem (pēc kuriem vadās vairums cilvēku Latvijā un pasaulē);
c) ir pretrunā ar dabas likumu (kas nodrošina cilvēku eksistenci);
d) ir pretruna ar cilvēku uzskatiem morāles jomā (jo absolūtais vairākums vēlas, lai viņi un viņu bērni būtu seksuālā ziņā normāli orientēti).

Krimināllikuma grozījumi var radīt konfliktsituāciju sabiedrībā, proti:

Ko viena iedzīvotāju daļa uzskatīs par labu un atļautu, to otra daļa uzskatīs par aizliegtu un kaitīgu.

Parasti pieņemot vai grozot likumu, vispirms izvērtē sekas, kas var rasties par izmaiņām likumā.

Kāds absurds!

Un lūk, pavirši izvērtējot sociālās sekas, izdarīts slēdziens: „Iedzīvotāju vidū paaugstināsies drošības sajūta.” Un tas lasāms oficiālā dokumentācijā (TM Anot 131206 KL). Kāds absurds! Kā var runāt par drošības sajūtu, ja grozījumi ir pretrunā ar trim fundamentāliem likumiem: Satversmi, Bībeli un dabas likumu, kā arī cilvēku pārliecību.
Tas radīs nevis drošības sajūtu, bet gan sašutumu iedzīvotājos, jo arī sabiedrība nav informēta par gaidāmiem grozījumiem. Bet tie skar tik svarīgus tikumus morālē, ka pat tautas referendums nav tiesīgs tos grozīt vai atcelt. Izskatās, ka pat Saeimas deputāti negūst skaidru informāciju par balsošanas sekām.
Piemēram, izdarot grozījumus Krimināllikuma 150. pantā pirmajā lasījumā, ir lietots jēdziens seksuālā orientācija, bet jau otrā lasījuma tekstā tas noslēpts aiz vārdiem normatīvie akti. Tātad seksuāls netikums jau ieslēpts normatīvos aktos un atklāti netiek saukts vārdā – laikam jau aiz bailēm, ka deputāti pamanīs un nenobalsos par grozījumiem likumā!