Bieži vien, savu iekšējo pārdzīvojumu dēļ nespēdami nomierināties un rast mieru savai dvēselei, paļaudamies uz saviem spēkiem un pārāk daudz pievērsdami uzmanību negatīvām lietām, mēs zaudējam spēkus, iekļūstam ienaidnieku lamatās un galu galā uzveikti. Bet taču tik ļoti vēlamies, lai mēs būtu laimīgi, priecīgi un veiksmīgi, kā tas iespējams?
Mācītājs Andejs Mironovs no draudzes “Revivinglife” uzskata, ka mūsu spēks ir miers! Spēks ir paļaušanās uz Dievu nevis uz cilvēkiem… Gaidi, esi mierā, pacietībā un tu noteikti sagaidīsi!
„Kā ganāmu pulku, kas nokāpj ielejā, tā viņus izvadīja Tā Kunga Gars atpūtas un dusas vietā. Tā Tu vadīji Savu tautu, lai darītu slavenu Savu Vārdu.” (Jesejas 63:14)
Neticības ienaidnieks atstāja veco paaudzi tuksnesī. Tā nenokļuva apsolītajā zemē. Grēka ienaidnieks – nocietina sirdi. Dievs ar Mozus starpniecību centās iedrošināt ticībā Izraēla tautu, bet tas bija izdarāms ļoti grūti, jo neticības grēks nocietināja viņu sirdis. Tādējādi grūti atrasties mierā. Arī apstākļu analizēšana nesniedz vēlamo. Nepaklausība Dieva Vārdam, var būt par nopietnu šķērsli.
“Bēdas bērniem, kas atkritēji,” saka Tas Kungs, “tie izpilda nodomu, kas nenāk no Manis; tie slēdz derību bez Manas piekrišanas un tā krāj grēku uz grēka!
Viņi taisās doties uz Ēģipti, neprasījuši Mana padoma, lai tur meklētu patvērumu faraona aizsardzībā un lai atrastu mieru Ēģiptes ēnā.” (Jes 30:1-2) Redziet, nevis Dieva ēnā, bet cilvēki ir gatavi slēpties Ēģiptes ēnā. Kas notiek tālāk? „Ēģipte nav nekas un nevar nekā palīdzēt; tādēļ Es nosaucu šo tautu par lielmuti, kas tomēr sēd klusi.” (Jes 30:7) Bet Dievs viņus vēlējās ievest Dieva mierā. “Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku, bet jūs negribat!” (Jes 30:15) Dievs brīdina arī mūs, atrasties uz vietas un atrasties mierā!
Palūkosimies pretējā piemērā, „Tad draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga un dzīvoja Tā Kunga bijībā un pilnam baudīja Svētā Gara iepriecu.” (Ap.d. 9:31) Kāpēc tā tas notika? Tādēļ, ka šajā piemērā draudze bija Dieva bijībā un auga vairodamies. Un tikai ticība atver miera ostas durvis.
Tas nenozīmē, ka mūsu miers un atpūta ir septītā dienā, nē, mēs varam but mierīgi visu laiku, paļaudamies uz Dievu.
Miers ir mūžīgs stāvoklis.
Vienkāršs piemērs. „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu (tulk. baušļus), mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (Mat. 11:28-30) Jūs nenomierinās cilvēki, bet tikai Viņš. Dieva miers sasniedzams mīlot Dievu un tuviniekus. Mīlot nasta ir viegla.
„Tāpēc, kamēr apsolījums ieiet Viņa atdusā mums vēl pastāv, bīsimies, ka kāds no mums neizrādītos to nesasniedzis.” (Ebr.4:1) Tas ir brīnišķīgs apsolījums mums. Ja mēs ticēsim, tad mēs ieiesim apsolītā zemē un gaidītā dvēseles mierā. Tālāk ir interesanti vārdi „Jo par septīto dienu Viņš kaut kur tā ir teicis: un Dievs septītajā dienā atdusējās no visiem Saviem darbiem.” Rabīni par zemes radīšanu pievērš uzmanību detaļai, ka iepriekšējās 6 dienās bija teikts -diena un nakts, bet 7 dienā nav minēta nakts. Dievs iegāja mierā-atdusā nevis uz vienu dienu, bet gan uz mūžīgiem laikiem.
Cerīga vēsts „Viņš no jauna liek kādu dienu, šo dienu, caur Dāvidu runādams pēc tik ilga laika, kā jau iepriekš teikts: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis.” Šajā gadījumā Dievs nerunā par svēto dienu, bet nepārtrauktu sirds stāvokli. Miers lai ir ar mums. Un Dievs visu izdarīs. Bet mēs taču esam nepacietīgi, jo vēlamies ātrus rezultātus, paiet paris dienas un iekšējie ienaidnieki uzsāk uzbrukumu pamazām ar aizvien lielāku jaudu. Un tad cilvēks iziet no Dieva Gribas robežām un sāk rīkoties pats pēc savas saprašanas un tiek ienaidnieku uzvarēts. Tādēļ mums jātiek skaidrībā ar saviem ienaidniekiem. Lai ieietu Dieva mierā nepārsteidzoties un nepaļaujoties uz savām bailēm. „Jo, kas iegājis Viņa atdusā, tas arī pats dusējis no saviem darbiem kā Dievs no Saviem. Centīsimies tāpēc ieiet šinī atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga. Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.” (Ebr 4: 10-12)
Protams, ka tas nenozīmē, ka ienaidnieki ir uzvarēti un tagad varam atpūsties uz visu mūžu, ja mēs neesam pakļāvušies šiem ienaidniekiem, tad radīsies citi, bet Dievs vēlas, lai mēs dzīvotu Dieva mierā un apsolītajā zemē. Mums jāatceras, ka Dieva apsolījums dzīvot Dieva mierā ir aktuāls katru dienu.
Ejot paklausībā, neatkarīgi no apstākļiem un ienaidniekiem, esot mierā tu uzveiksi jebkuru ienaidnieku, jo tu ticot Dievam un Viņa apsolījumiem nelokāms savos uzskatos būsi uzvarētājs.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā