Spektrs.com: Rožkalņa kungs, Jūs esat Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, pastāstiet, lūdzu, nedaudz par savu darbību ordenī.

Jānis Rožkalns: Latvijas Ordeņu brālība ir biedrība, kura cenšas apvienot tos, kuri ir saņēmuši kādu no valsts ordeņiem. Kopā tādu ir ap 3500. Tā kā vairums no viņiem ir pensionāri, tad lielākā daļa dzīvo trūkumā, mēs cenšamies ne tikai viņus apvienot kopējiem pasākumiem, bet arī palīdzēt. Mums tikko kā bija 10. gadu jubileja, Latviešu biedrības zelta zālē VIDEO
Vēl informāciju var smelties mūsu lapā: ordenubraliba.lv

Spektrs.com: Novērojot Jūsu sabiedrisko un politisko darbību var secināt, ka Jūs atbalstāt un iestājaties par Latvijas fundamentālām vērtībām, viena no tām ir ģimenes vērtība. Tomēr valdības sfērā un pat Latvijas presē izskan dažādi pretrunīgi viedokļi, kas liek pārdomāt un uzdot jautājumu, kādas tad īsti ir Latvijas pamatvērtības? Vieni lielu uzmanību vērš uz konservatīvismu citi uz liberālismu, kā Jums šķiet kādas ir Latvijas virzības tendence?

Jānis Rožkalns: Tādā gadījumā apskatīsim, ko nozīmē vārdi KONSERVATĪVISMS un LIBERĀLISMS.
Tā kā latviešu tautas absolūtais vairākums ir kristīgās pārliecības nesēji, kas iestājas par garīgām un ģimeniskām pamatvērtībām, tad vispirms atbildēsim uz jautājumu – kas ir KONSERVATĪVISMS? Līdz ar to formulēsim arī atskaites punktu, kas palīdzēs izvērtēt tādu, mūsu valstī salīdzinoši jaunu, parādību kā liberālisms un tā sekas uz sabiedrību. Kas tad ir konservatīvisms? Vai tas nozīmē „no dzīves atpalicis”, kā šodienas sabiedrībā daudzi liberālie mēdiji cenšas to pasniegt, vai arī tā ir palikšana pie gadu tūkstošus izturējušām un pārbaudītām pamatvērtībām?
Būt konservatīvam nozīmē – palikt pie pamatpatvērtībām. Lūk, kā konservatīvismu skaidro vārdnīcas: „Konservatīvisms (lat. conservativus – tāds, kas sarga) ir prāta ievirze, tai raksturīga uzticība tradīcijām, stabilitātei un kārtībai.” „Konservatīvisms ir dzīves pozīcija, kura balstās uz tradicionālām vērtībām, tādām kā ģimene, tikumība, reliģija, nācija, un piesardzīgi vai negatīvi izturas pret jaunām, mirkļa un kaislību diktētām, pseido-brīvībām.”
„Abstraktu, mehānisku sabiedrības un valsts uzbūves principu vietā tiek likta dzīvības pilna, daudzveidīga vienotība, kas orientēta uz sabiedriskās dzīves tradicionālo pamatu saglabāšanu un aizsardzību.. Konservatīvisms savā politiskajā ideoloģijā balstās uz reliģiju, kas veido cilvēku kopdzīves garīgo pamatu ģimenē un valstī. Viens no konservatīvisma centrālajiem elementiem ir Tradīcija, tā iemieso pagātnes pieredzi un gudrību. Tradīcija arī nodrošina stabilitāti, radot sociālās un vēsturiskās piederības izjūtu.”
Un tā, visas šīs konservatīvās dzīves pozīcijas un kvalitātes – tradīcija, pagātnes pieredze un gudrība, reliģija, tikumība un ētika – kā balsta kolonnas kopā veido CILVĒKA MORĀLI.
Tādēļ šīs vērtības tiek sauktas šajā cēlajā vārdā – PAMATVĒRTĪBAS!
Konservatīva prāta ievirze veido cilvēkam saistošu sabiedriskās apziņas formu, kurā var izdalīt divus galvenos postulātus – morāle un tikumība, kuri gan lielā mērā pārklājas un nav atdalāmi viens no otra. Tā kā šīs 2 māsas, tikumību un morāli, mūsu valsts elite ir pamanījusies saslēgt važās, tad tieši šis, manuprāt, ir šodienas ekonomiski politiskās katastrofas iemesls. Morālai audzināšanai ir bijusi nozīmīga loma visās sabiedrībās. Jo vecāka ir nācija, jo stiprāki mēdz būt tās tikumi, un jo augstāk tiek turēts tikums tautā, jo reālāka ir tās pastāvēšanas ilgtspēja. Tikums vienmēr būs saistīts ar attīstību un morālo veselību, gan indivīda, gan sabiedrības, gan valsts, gan civilizācijas.

Spektrs.com: Vai Jūs varētu, lūdzu, vairāk paskaidrot postulātu nozīmi- morāle un tikumība, Latvijas nākotnes perspektīvā?

Jānis Rožkalns: Tā kā sabiedrības un valsts pamats ir ģimene, ir svarīgi apzināties, ka stabilai ģimenei, kurā veiksmīgi var veidoties valsts nākotne – veselīgi bērni, vienīgais pamats var būt tikai – tikumība. Latviešu folklorā tikums ir saistīts ar balto – skaidrības un tīrības krāsu. Baltais izsaka īpašas attiecības ar pasauli, kas iekļauj sevī labvēlību, saskaņu, sirsnību, tuvību, krietnumu, sirdsskaidrību, šķīstību un ticību.
Tie ir savdabīgi cilvēku dzīves svētki, kas īpaši izcelti arī mūsu tautas tradīcijās.
„Balta nāca tautumeita, kā ar sniegu apsnigusi.
Nav ar sniegu apsnigusi – nāk ar savu TIKUMIŅU.”
Jau Atēnu filozofs Sokrāts apgalvoja, ka nav šķirama gudrība no tikumības, un viņš tikumību nostādīja savas filozofiskās domas centrā. Taču jau tad Atēnu valstsvīriem Sokrāta darbība tik ļoti nepatika, ka, apsūdzot viņu bezdievībā un jaunatnes samaitāšanā(!!?), filozofam piesprieda nāves sodu…
Tikumība ir galvenā balsta kolonna, uz kuras, kā uz klints, IR JĀBALSTĀS (!!) visai mūsu dzīves celtnei un tā ir neatņemama latviešu nācijas pastāvēšanas būtība. Ja mēs to pazaudēsim, tad tautas bojā eja ir nenovēršama. Tā kā šīs vērtības šodien ir īpaši apdraudētas, mūsu iedrošinājumam vēl daži pasaules dižgaru citāti:
Dirkheims: Tikumība ir obligātais minimums un skaudra nepieciešamība, tā ir dienišķā maize, bez kuras sabiedrībai neizdzīvot.
Džefersons: Es piekrītu domai, ka cilvēku vidū eksistē dabīga aristokrātija. Tās pamatā – tikumība un talants.
Helvēcijs: Tikumība – ir gudrība, kas piespiež saskaņot jūtas ar prātu un patīkamo ar pienākumu.
Hēgels: Tikumība ir gribas saprāts.
Šovs: Tikumība nav kaislību neesamība, bet vara pār tām.
Tolstojs: Cilvēka tikumiskā pakāpe ir norāde uz viņa patiesuma pakāpi.

Spektrs.com: Tagad mums ir skaidrs vārda konservatīvisms nozīme, vai mēs varētu pāriet pie vārda liberālisms izskaidrošanas?

Jānis Rožkalns: Izteikšu dažas domas par to. LIBERĀLISMS kā politiska ideoloģija plašu popularitāti ieguva 18.gadsimtā. „Liberālisms tiecās atbrīvot sabiedrību no valsts uzraudzības un kontroles sistēmas, un tā ievirzi kopsavilkumā izteica slavenais lozungs laissez faire – atstājiet cilvēkus savā ziņā, lieciet viņus mierā ekonomiskajā darbībā, reliģiskajā jomā, domāšanā un kultūrā, visā darbībā, kas ir viņu pašu dzīves piepildījums.” ² Par šīs jaunās pasaules tendences spilgtu iezīmi kļuva trūkumā un postā dzīvojošās darba tautas masu dzīves līmeņa celšanās. Un tas, protams, bija apsveicami. Bet, tā kā liberālisma pamatā nav bijušas kādas konkrētas vispārcilvēciskas vērtības, tradīcijas vai reliģiski motīvi, un tas ir veidojies kā protests, tad liberālismam vienmēr bijusi raksturīga sazarotība, nepārtraukti veidojoties arvien jauniem dažnedažādiem novirzieniem. Arī mūsdienu liberālismam, jeb neo-liberālismam, ir izveidojusies sava, jauna, īpatnēja seja. Manuprāt, liberālisma nometnē liktenīga traģēdija notika 1973. gada vasarā, kad Amerikas Psihiatru Asociācijai (jeb APA) tika salauzts mugurkauls, un tā bez jebkāda racionāla un zinatnē balstīta pamata nobalsoja par homoseksualitātes kā diagnozes izņemšanu no slimību reģistra.

S: Iespējams, ka Latvijā nav pietiekami liela uzmanība veltīta vārda liberālisms nozīmei, jo bieži vien mēs lietojam svešvārdus pat neizprotot vārda jēgu un aizstāvam kādu pozīciju, nezinot tās patieso izcelsmi, piemēram, šajā gadījumā.

J. R.: Var tikai pabrīnīties, ka Latvijas žurnālisti, mēdiji un politiskā elite nekad nav centušies tautai komentēt šo dramatisko faktu. Piemēram, Doktors Kristels R.Vonholds, kurš nopietni pētījis homoseksuālistu ofensīvu savā grāmatā „Cilvēks un dzimums. Homoseksualitāte un ceļi tās pārvarēšanai” /1998./ raksta sekojoši: „Lai varētu izprast APA rīcības motīvus, ir jāatgriežas 60-70.gadu politiskajā vidē. Toreiz tika apšaubītas visas tradicionālās vērtības un uzskati. Tas bija laiks, kad notika dumpis pret jebkādu veidu autoritātēm. Jaunatne vairs nevēlējās ticēt “speciālistiem un ekspertiem”. Šādos apstākļos neliela, radikāli noskaņota amerikāņu homoseksuālistu grupa izvērsa politisku, labi apmaksātu kampaņu, ar mērķi atzīt homoseksuālismu par normālu alternatīvu dzīves veidu. Un viņiem patiešām izdevās gūt virsroku komitejā, kas nodarbojās ar APA “Statistikas un Diagnostikas rokasgrāmatas” pārskatīšanu. Piekāpjoties uz viņiem izdarītā spiediena priekšā, nākamās, 1971.gadā notikušās APA konferences organizētāji piekrita izveidot komisiju nevis homoseksuālisma jautājumā, bet gan no homoseksuāļiem. Programmas priekšsēdētāju brīdināja, ja gadījumā komisijas sastāvs netiks apstiprināts, tad šie aktīvisti izjauks visas sekcijas sanāksmes. Un tā, 1973. gada maijā īsajā noklausīšanās laikā, kam sekoja lēmuma pieņemšana, homoseksuālisti psihiatrus pašus apvainoja “freidiskās novirzēs”. Neskatoties uz to, ka tikko kā ASV Sabiedrības Veselības Aizsardzības Komiteja bija sagatavojusi atskaiti jautājumā par homoseksuālismu ar secinājumu, ka – “Homoseksualitāte ir slimība.” Tomēr… draudu priekšā APA nobalsoja par homoseksuālisma atzīšanu par normālu parādību, un tas notika nevis zinātnisku pierādījumu, bet politiskas ietekmes dēļ. Toreiz, gluži tāpat, kā tagad, nebija nekādu zinātnisku argumentu un klīnisku liecību, kas attaisnotu šādu pozīcijas maiņu attiecībā uz homoseksuālismu.”
Šo skarbo patiesību iespējams izlasīt grāmatā „Zēnu audzināšana”, kuras autors ir ASV lielākā autoritāte ģimeņu problēmās, psiholoģijas doktors, bijušais Baltā nama eksperts Džeimss Dobsons, kā arī daudzos citu autoru darbos.
Līdz ar diagnozes svītrošanu, pirmkārt, šai cilvēku grupai tika liegta medicīniskā palīdzība, tā vietā pasludinot viņus par jaunu elitāru kopienu, kas nu tiek pasaulē atbalstīta ar miljardos rēķināmām summām. Otrkārt, tā nu jau gadu desmitiem kā spēcīga kustība ar mērķtiecīgu politisko ietekmi kā ledlauzis tiek virzīta liberālisma priekšgalā, ar mērķi sagraut konservatīvās un ģimeniskās pamatvērtības visā Rietumu pasaulē.
Traģiski, bet liberālā nometne ir tik nešķirami saaugusi ar šo jauno ideoloģiju, ka arī Latvijā tā vienbalsīgi atbalsta šo demagoģisko, uz degradāciju vērsto jaunveidojumu un izliekas, ka viss ir kārtībā. Neaptverami, bet šos melus šodien par patiesību pieņēmusi gandrīz visa Eiropa, valdību un prezidentu līmenī.

Mg.sc.pol., RSU socioloģijas programmas doktorante, Sabiedrības integrācijas politikas departamenta vecākā referente Tatjana Hanova: „… šodien liberālisms ir kosmopolītisks, tāds, kas uzbrūk tradicionālajām vērtībām (ģimene, tauta, valsts, tikumība) un pārvērtē visas vērtības, t.i. – vērtību relatīvisms. Līdz ar to mūsdienu liberālisms cenšas noārdīt visu to, kas nacionālismam savukārt ir svēts”.

Spektrs.com: Cik tālu ir nonācis liberālisms Latvijā?

J. R.: Mūsu situāciju ļoti trāpīgi apraksta viens no liberālisma pārstāvjiem – Dr.art. Deniss Hanova „Sorosa fonds ir Latvijas liberālisma versija…” un šo ideoloģiju jau daudzus gadus izplata Sorosa fonda struktūras (skat. shēmu), balstoties uz Džordža Sorosa uzskatiem, kurš noraida visu konservatīvo vērtību komplektu – tradīciju, pagātnes pieredzi, reliģiju, morāli un tikumību, to vietā noliekot juristu formulētas cilvēktiesības ar atslēgas vārdiem – multikultūra, cilvēktiesības, minoritāte, tolerance un iecietība.
Vienlaikus, sabiedrībai to neprasot, paslepus, patvarīgi un mērķtiecīgi tiek pārdefinētas mūsu pamatvērtības, un Saeimas apakškomisijās pēdējo 5 gadu laikā jau iedabūti vismaz 15 homoseksuālisma ideoloģiju atbalstoši likumprojekti. Tādi jēdzieni, kā: tikumība, godprātība, garīgās un nacionālās vērtības, nav atrodami ne pēdējo gadu izglītības programmās, ne R.Ķīļa vadībā sagatavotajā „Latvijas Ilgtermiņa Stratēģija 2030”, kam būtu jānosaka Latvijas virzībā turpmākos 20 gadus(!). Nepārprotami, ar to iznīcinot mūsu tautas organisma aizsardzības sistēmas. Lieki teikt, ka tas viss tiek darīts ne-demokrātiskā ceļā, klaji ignorējot mūsu tautas konservatīvo pārliecību un gribu.

S: Kā mēs varam līdzēt?

J. R.: Šodien, kā vēl nekad, ir ārkārtīgi svarīgi drosmīgi atjaunot mūsu konservatīvo pamat-vērtību definīcijas un likt tām plaši izskanēt sabiedriskajā telpā!

Spektrs.com: Varam tikai pievienoties un aicināt arī mūsu lasītājiem būt aktīviem un savlaicīgi reaģēt uz notiekošiem procesiem, ziņot, komentēt, runāt un nestāvēt malā, jo tikai kopā mēs varam izdarīt daudz. Vienotībā ir spēks! Zināšanās un ticībā, mums ir klāts ceļš uz uzvaru un mūsu Latvijas atmodu. Novēlot to mums un Jums un cerot uz sadarbību arī nākotnē. Paldies par interviju.