Par to mums stāsta: Valsts prezidents Valdis Zatlers; Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas Arhibīskaps Jānis Vanags; Romas katoļu baznīcas Kardināls Jānis Pujats; Draudzes „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške un Draudzes „Dzīvības avots” mācītājs Modris Ozolinkevičs.
Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas Arhibīskaps Jānis Vanags.
Valsts prezidents Valdis Zatlers:
„Novēlu 2009. gadā Latvijas iedzīvotājiem pārvarēt satraukumu, kas radies saistībā ar krīzi, un koncentrēties uz vajadzīgo un nozīmīgo savā dzīvē. Šogad Jaunais Gads atnācis laikā, kad ir daudz raižu, nemiera un nosodījuma.
Tomēr ne Jāzepam, ne Marijai, kuriem draudēja nāves briesmas ķēniņa Hēroda naida dēļ, ne ganiem ne austrumu gudrajiem nenāca prātā sacīt – krīze! Eņģeļu un svētās ģimenes attieksme pret tā brīža situāciju mūs mudina atvērt acis un ieraudzīt, kas ir būtiskais, uz kā pamatojas dzīve, un kas ir tikai blakus apstākļi, lai arī cik dramatiski un draudīgi. Kas cilvēka dzīvē ir nepieciešamais un kas ir paciešams, atrisināms, pārlaižams. Un varbūt ir kāds, kam vajag palīdzēt un varbūt palīdzēt vari tieši tu.”
Romas katoļu baznīcas Kardināls Jānis Pujats:
„Cilvēcei Glābējs šodien vajadzīgs tik pat, cik Romas ķēniņu laikā, vai, cik pašā sākumā – pēc grēkā krišanas. Kristus nāca pie cilvēkiem un paliks viņu vidū mūžīgi. Viņš darbojas Savā Draudzē: „Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū.” (Mat. 18:20). Viņš vienmēr ir mums blakus ar visu Savu svētības bagātību, gatavs apžēlot un piedot, pacelt un stiprināt: „Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt” (Mat. 11:28).
Pestītāja nākšanas pirmā dāvana un auglis ir „Miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts” (Lūk. 2:14), kas tika pasludināts jau Kunga Kristus dzimšanas naktī.
Miers dvēselē, ģimenē un sabiedrībā vajadzīgs, lai cilvēki varētu sakārtot savu garīgo un saimniecisko dzīvi. Sirdī iemājo miers un līdzsvars, kad cilvēks saņem grēku piedošanu, kad notiek iekšēja attīrīšanās, kad cilvēks sāk saprast savas dzīves jēgu, tās mērķi un uzdevumu. To cilvēkam atklāj Tas Kungs caur Evaņģēliju. Viņš to ļoti īsi noformulē savā teicienā: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas” (Mat. 6:33). Citiem vārdiem, Dievs apsola visu, kas nepieciešams dzīvei kā svētību par to, ka cilvēks visur cenšas rīkoties pēc Dieva gribas. Vai tad šī nav īstā panākumu atslēga? „Bābeles tornis” ir sagrauts ne vienu reizi vien, jo tas sākts celt bez Dieva svētības. Vai cilvēkus ir iemācījusi viņu rūgtā pieredze? Psalma vārdi izsaka tūkstošiem gadu vecu atziņu: „Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā” (Ps. 127:1). Tas ir Dieva vārds, un uz to var paļauties.
Tāpēc Dieva likumiem jābūt uzrakstītiem visas dzīves programmā, lai Dieva svētība bagātīgi izlietos pār cilvēkiem.”
Draudzes „Prieka vēsts” mācītājs Vilnis Gleške:
Jaungada nakts muzikālajā programmā draudzes „Prieka Vēsts” mācītājs Vilnis Gleške teica: „Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda.Savs laiks piedzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks dēstīto atkal izraut. Savs laiks kādu nogalināt, un savs laiks kādu dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram. (Sal. māc. 3:1)
Filozofiska pieskaņa. Dievs visu ir paredzējis laikā, arī mūsu piedzimšanas dienu. No mums ir atkarīgs tas, vai mēs paliksim uzticīgi Dievam arī grūtajā laikā. Jaunais Gads nesola neko vieglu, bet tas ir nobriešanas gads. Tagad no mums ir atkarīgs vai mēs paliksim uzticīgi arī šajā ekonomiski grūtajā gadā.
Mans novēlējums Jums, lai esat pastāvīgi un paliktu uzticīgi Dievam. Cilvēki grūtībās meklē vieglāko ceļu, bet pārbaudījuma laikā, Dievs redz, kurš paliek uzticīgs. Mēs izlemjam kurp liekam nākošo soli. Vai mēs paliekam ar Jēzu? Arī Jaunajā 2009 gadā Viņš paliks ar mums, ja mēs paliksim ar Viņu. Labi laiki vai slikti laiki, tam nav nozīmes, es palikšu ar Tevi. Ņemot derības kausu rokās, es Tev saku – es izvēlos palikt ar Tevi arī Jaunajā gadā.
Jaunais gads bija sagaidīts skaitot pēdējās 2008. gada 15 sekundes un iesākts ar svēto vakarēdienu. Jangada noslēgumā bija arī salūts vairāku minūšu garumā.
Draudzes „Dzīvības avots” mācītājs Modris Ozolinkevičs:
„Viss dzīvē ir mainīgs, tehnoloģijas, sadzīve un arī mēs paši. Mūsu domas ir mainīgas un tāpēc domājam, ka arī Dievs tāds ir, bet tā nav patiesība. Dievs ir nemainīgs. Viņš redz mūsu nodomus un ceļu. „Un nav radījuma, kas viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi.” (Ebr: 4:13) Un viņam mēs sniegsim atskaiti arī Jaunajā 2009. Gadā!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā