Ieva Supjeva
„Meitiņ, dzīve nav rožu dārzs, uz priekšu, mācies, mācies!”, „Nu, ko staigā apkārt? Ātri pie darba. Lai atskaites man būtu uz galda pēc stundas!”
Vai esat kādreiz dzirdējuši šādas vai līdzīgas frāzes no citiem? Kas tādos brīžos notiek ar Jums? Vai neuznāk vēlme „mest plinti krūmos”? Vai arī pateikt visu ko domājat par konkrēto personu, bet nevarat, jo šī persona „stāv” augstāk par Jums?
Šajā brīdī rodas jautājums – „Kas ir tavs Kungs?”
Jā, pasaule, dzīve māca – cīnies, jo par Tevi pašu neviens necīnīsies, bet Dievs ko saka? Ko Jēzus darītu? (WWJD)
Nu, jā. Kurš gan domā par Jēzu un par Dievu, kad ir vēlme nomētāt priekšnieku vai skolotāju vai jeb ko citu, kas ir augstākstāvošs par tevi ar kādām šautriņām vai jēlām olām.
Ir pat iznākusi grāmata „Mans priekšnieks ir pakaļa”, bet vai tādiem un ar tādu domāšanas veidu būtu jābūt patiesam kristietim? Dievs saka „Jūs esat zemes sāls, bet ja sāls nederīga, ar ko sālīs? Tā vairs neder nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.”. (Mat. Ev. 5:13)
Mīļie lasītāji, nesekosim pasaules piemēram, bet gan Dieva teiktajam vārdam un nolieksim galvas uzreiz lūgšanā Dievam, vai arī palasīsim Bībeli, jo arī tā Dievs mūs uzrunā. Godāsim savas augstākstāvošās personas, jo Dievs saka arī „Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu” (Titam3:1)
Dievs ir teicis „Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas” (Ps. 37:4)
Un nobeigumā, lūdzu – saudzējiet sevi un savas galvas. Tās gan Jums, gan mums vēl būs vajadzīgas.
Izvēle ir Tava!:)
0 komentāri
Uzraksti, ko domā