Paldies par vēstulēm jeb e-pastiem. Paldies, ka neesat vienaldzīgi attiecībā par norisēm Latvijā. Paldies par jautājumiem un spektrs.com redakcija tic, ka spēj atbildēt precīzi. Attiecīgi par tēmu izmantots viens jautājums arī šajā rakstā.

Vēlēšanu rezultāti

10. Saeimas vēlēšanu rezultāti liecina par to, kādu Latviju vēlas redzēt Latvijas iedzīvotāji. Pirmajā vietā – „Vienotība”, otro vietu ieņem „Saskaņas centrs”, bet trešo – „Zaļo un Zemnieku savienība”, tad seko „Par labu Latviju” un nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Lai gan pēc vēlētāju aplēsēm daudz tika runāts, ka jāiesaistās aktīvi atbalstot „Vienotību”, pēc principa: „Labāk zīle rokā, nekā mednis kokā!” skaidrojums tāds, „Labāk V, nekā SC”. Savukārt SC uzvara vēlēšanās ir kārtējais pierādījums tam, ka demogrāfiskais stāvoklis Latvijā ir tiešām dramatiskā stāvoklī un statistika par latviešu nācijas nospiešanu (ar cittautiešu pārsvaru) un izmiršanu ir reāla.

Draudi pastāv. (Šajā gadījumā ir runa par tiem latviešiem, kuri sevī nes 3. Atmodas laiku.) Kā gan citādāk var izskaidrot izvēli par labu SC, kas pirms vēlēšanām pietiekami daudz demonstrējis savu nelojālo nostāju. Piemēram, kad SC Saeimas deputāts atļaujas nošņaukt degumu Latvijas karogā un par to nesaņemot nosodījumu un sodu. Tomēr Eiropas valstīs tā ir sodāma rīcība un ASV tas nozīmē politiķa karjeras beigas. Vai tad Latvijā joprojām nav izstrādāts likums par nacionālā simbola zaimošanu? Tad atgādinājumam : Krimināllikuma 93. pants noteic, ka personu soda „par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu”. Starp citu, karogam ir aizsargājams statuss. Neticami, ka likums netiek ņemts vērā. Tad kāda cieņa un lojalitāte pret Latvijas valsti kopumā tiek gaidīta? Nesaprotami.

Krievijas ietekme Latvijā

Izskanējušas prognozes, ka Krievija iekaros Latviju nevis ar ieročiem, bet gan ar lielu kapitālu un tam sekojošo politisko ietekmi. Krievijas uzdevums ir izmantot dziļo krīzes laiku, lai Baltijas valstis pārvērstu par savām pavalstīm, Latvijas gadījumā ar SC palīdzību. Par Krievijas ietekmi Latvijā liecina uzskatāms piemērs: Latvijas vizītē ieradās Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, precīzi tieši pirms 10.Saeimas vēlēšanām, zīmīgi, ne?!.. Kā arī Georga lentītes un augstprātīgo krievvalodīgo pieaugums 9.maijā Uzvaras laukumā, vien norāda, kādi laiki briest. Varbūt tieši tāpēc – klusums? Bailes no pārsvara. Varbūt tāpēc jau savlaicīgi iepriekšējā Saeima tik ātrā tempā bija pieņēmusi pēkšņos Imigrācijas likuma grozījumus? Jāpiebilst ne jau par labu Latvijai.

Tikko notikušas vēlēšanas, bet jautājumā par Krievijas ietekmi Latvijā atmaskošanu SC visnotaļ jau paspējis saspringt un sācis attaisnošanās procesu.

Briest grūti laiki un cīņas pilns laiks. Vai Latvju tauta tam ir gatava?!..

Kamēr tiek precizēti vēlēšanu rezultāti, tikmēr Maskavas valdība jau paspējusi šantažēt Latvijas prezidentu attiecībā par „Visu Latvijā” iekļaušanu Saeimas sastāvā. Krievijas prese “agonijā” par to, ka Latvijas Saeimas vēlēšanās tauta ievēlējusi „Visu Latvijai”. No kā Krievija ir tik ļoti nobijusies, ka „Visu Latvijai!” Maskavā ieguvusi sarkanās līnijas nozīmi? Tādā gadījumā Krievija var šantažēt arī Itāliju, Franciju, Nīderlandi un Zviedriju par to pašu, jo arī tajās tika izvirzīti nacionālie spēki. Tā taču ir Latvijas tautas izvēle, kāds sakars ar Krieviju? Vienīgi, ja Krievijas ietekme Latvijā ir reāla.

Izeja ir viena, mobilizēt garīgos un nacionālos spēkus. Neskatoties uz to, ka politiskā apvienība „Par labu Latviju” bija izdevusi milzums daudz naudas par savu politisko reklāmu un pirms vēlēšanām vadošie uzņēmēji Latvijā, kā viens „dziedāja slavas dziesmas” par godu „Par labu Latviju” tomēr „Visu Latvijai!”/”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bez nekādiem papildus līdzekļiem un politiskām reklāmām, kā vienīgi saviem pašu spēkiem veiktiem videoklipiņiem, liela daļa latviešu tomēr vēlēja par nacionāliem spēkiem un tie iegāja valdībā. Tas liecina, ka Latvju tauta arī briest nostāties pret netaisnību valsts mērogā. Tas liecina, ka „Nāk mūsu Zemei Atmoda, nāk mūsu Zemei liela atmošanās” (dziesmas vārdi.) Latviešu tauta „mostas” un alkst pēc 4. Atmodas. Mūsu Zemei steidzīgi ir nepieciešama Garīgā Atmoda un 4.tautas Atmoda, lai varētu pastāvēt un uzvarēt.

Iedvesmas pilns skan Dieva pravietojums: Es viņus iedēstīšu stipri viņu pašu zemē, ka tos vairs nekad neizrautu no viņu zemes, ko Es viņiem esmu devis!” saka Tas Kungs, tavs Dievs. (Āmosa 9:14) Kaut arī minētā rakstvieta ir domāta Izraēlas tautai, domājams, ka stāvoklis Latvijā pašreiz ir līdzīgs.

Garīgā cīņa Latvijā

Kaut arī ES cenšas uzstājīgi uzspiest Latvijā ieviest liberālismu, tomēr Latvija izvēlas konservatīvo ceļu, taču nav skaidrs kāpēc pret cienījamu un sabiedrībā atpazīstamu personību un garīgo līderi Latvijā J. Pujatu, vienā no lielākajām avīzēm Latvijā izrādīta atklāta necieņa un neviens pat tā īsti neiebilst, bet tajā pašā laikā par islāmu un mošeju Latvijā stāsta ar patosu. Taču kad runa bija par to, ka Pujata vietā ordinēs Stankeviču, presē tas tika atspoguļots, pāris teikumos un negatīvās krāsās, bet par islāmu Latvijā un, proti, tas, ka musulmaņu kopienā ir mainījušies vadītāji, tiek veltīts skaists un iedvesmojoši, liels raksts ar skaistām mākslinieciskām bildēm. Šķiet, ka žurnālists tik ļoti ietekmējies no islāma pārstāvja stāstītām pasakām, ka pat vaļsirdīgi tic, ka tā ir patiesība. Noticot, daiļrunīgiem vārdiem, ka islāms nav vardarbīgs, kaut arī mēs ļoti labi zinām, kas ir islāms un kādi ir tās mērķi. Rodot vēlēšanos uzdot pretjautājumu, kāpēc islāma pasaule visu laiku proklamē, ka tā neesot vardarbīga? Kaut arī tās darbi vienmēr un visos laikos parādījuši kaut ko pavisam pretēju. Visiem sen zināms, kāds ir islāma mērķis īstermiņā (katrā valstī mošejas) un ilgtermiņā (Eiropas islamizācija un tās pakļaušana). Un kā jau zināms izvirzītie mērķi īstenojas.

Spilgts piemērs Latvijā ir Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumi par labu lopu kautuvei SIA “Viesuļi”, kas solīja papildus darba vietas vietējiem un lielos aksporta kalnus, kā arī lielo nodokļu apjomu ieplūšanu valsts kasē. Kādi rezultāti? Latvijas firma pēkšņi bankrotēja un pārvētās par ofšora firmu. Noteikti, ka tāds arī bija sākotnējais mērķis. Bet kas no tā Latvijai? Nekas! Nekas no tā, kas solīts. Šķiet paradoksāli, ka tik ātri Latvijas valdība pārdod savas valsts vērtības pretī nesaņemot neko, protams, kāds jau savā kabatiņā ielicis un uzskatījis to par veiksmīgu darījumu.
Pārsteidzoši, cik ātri Latvijas valdība padodas mazākumtautības spiedienam, pilnīgi nerēķinoties un neaizstāvot pamatnācijas intereses, cik ātri Latvijas valdība padodas islāma propagandai, kaut arī Latvijai no tā nav nekāda labuma. Latvijas valdība padodas un zaudē. Latvijas valsts padodas un zaudē. Kāpēc? Tāpēc, ka nav mērķa un nav savu ideālu, kam sekot.

Latvijai ir nepieciešams jauns mērķis, jauni ideāli. Varbūt jaunā valdība to sapratīs…

ZZS pārstāvis Imants Kalniņš aizstāv mošejas celtniecību Latvijā, attaisnojoties, ka arī viņiem esot vajadzīga sava lūgšanas vieta. Bet kad ir runa par Latvijas baznīcu atjaunošanas darbiem, no kurām daudzas celtnes ir arhitektūrisks piemineklis, tad pretī skan izsmalcinātā frāze: „Baznīca atdalīta no valsts!” Un tomēr, kaut arī vecās Eiropas valstis pēc vairāku gadu islamizācijas sloga sapratuši, ka tā tālāk vairs nevar un sākuši pretoties valstu islamizācijai, vienīgi Latvija izvēlas, kā purvs tā tajā iekšā, labprātīgi padodas islamizācijas žņaugiem, it kā ar PSRS laikiem vien nepietiktu.

Tas ir tādēļ, ka Latvija nav izvirzījusi savu ilgtermiņa mērķi. Pirms 20 gadiem, bija cēls un šķiet pat nereāli sasniedzams mērķis – brīva Latvija, pēc tam sekoja iekļūšana ES un NATO. Šie lielie mērķi tika sasniegti, kāds ir tagadējais – jaunais Latvijas mērķis? Ekonomikas uzplaukums? Labi un kas tālāk? Savulaik bija tie saucamie treknie gadi- un? Kas no tā? Kāds labums no ekonomiskās augšupejas, ja caurmērā tauta degradējas jau līdz tādam līmenim, ka tai pilnīgi vienalga kāda varētu būt Latvijas nākotne, Latvijas liktenis, galvenais, ka nauda kabatā. Vienalga, ka pie varas PSRS pakalpiņi. Vienalga, ka ievēlētā partija pieprasa divvalodību, neņemot vērā, ka Latvija ir nacionāla valsts. Un nacionālās identitātes formulējums ir valsts ideoloģijas sastāvdaļa. Vienalga, ka kāda cita partija pieprasa trīsvalodību Latvijā, varētu padomāt, ka Latvijā liela daļa dzīvojošo ir angliski runājošie, kaut gan, ja Latvija virzās uz islamizēšanos ceļu un iebraukušie musulmaņi netaisās runāt ne latviski, ne krieviski, tad iespējams, ka vajadzīga arī trešā valsts valoda. Jo taču jāņem vērā, ka Latvijā ir 10 musulmaņu draudzes, oficiāli reģistrētas septiņas, tās atrodas Rīgā un Daugavpilī. Rīgas mošejai piederīgie ir ap 10 000. Vienīgi vai Latvijas pamatnācija vēlas konvertēties un islamizēties? Vai kāds ir uzdevis šo jautājumu?

Tāpēc jāpiekrīt VL/LNNK Roberta Zīles vārdiem: „Mūsu lielā vīzija ir latviešu pārtapšana no upuru tautas par varoņu tautu. Citiem vārdiem – latviska Latvija, kurā ikviens latvietis un Latvijas pilsonis, kurš pieņēmis mūsu valstiskās vērtības, var justies droši un pašapzinīgi.”

Mērķis

Viens no galvenajiem mērķiem, būtu nostiprināt latviešu valodas lomu sabiedrībā, kas pēdējos gados diemžēl ir mazinājusies.
Jāapstādina latviešu valodas diskriminācija valstī un, proti, darba tirgū, aizliegt nepieņemt darbā cilvēkus bez krievu valodas zināšanām, izņemot šaurās specifiskās profesijās. Savukārt galvenajam mērķim ilgtermiņā būtu jābūt – saimnieks savā zemē!

Diemžēl vai nu kā cienījamais liberāli noskaņotais un tolerantais Ķīlis arī necenstos īstenot savu projektu Stratēģijas plāns (Latvija 2030), kuru atšķirībā no citiem, ir paredzēts pieņemt ar likuma spēku, kas ir bezprecedenta gadījums pasaules praksē, nav pieļaujams. Japiebilst, ka tas ir ļoti pretrunīgs un neizdevīgs pamatnācijai. Latvijai nepieciešams jauns Stratēģijas plāns – 2030.

Vai rusifikācija un islamizācija Latvijas valstī ir reāla?

Par cik pie varas atkārtoti ienāk prokrieviski spēki, domājams, ka abas uzskaitītās lietas ir ļoti reālas paatrinātā laikā.
Diemžēl ārvalstu prakse liecina, ka tolerance un kosmopolītisms nelīdz. Integrēšanās plāni nedarbojas praktiski nevienā Eiropas valstī. Tas liecina par to, ka ir pienācis laiks valstīs attīstīt veselīgu sapratni par garīgām vērtībām, patriotiskām jūtām un attīstīt nacionālos spēkus, tām ir jābūt vienotām vienā kopīgā mērķī.

Nacionālie spēki ārvalstīs

Zviedrijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja nacionāli radikālā “demokrātu” partija” Zviedrijas demokrāti” ar moto-”Tradīcijas un drošība” Partijas līderis ir 31 gadu vecais Džimijs Akesons, kurš Zviedrijā dzīvojošo musulmaņu kopienas pieaugumu nosaucis par lielāko ārpolitisko draudu Zviedrijai kopš Otrā pasaules kara. Viens no “demokrātu” mērķiem ir Zviedrijā samazināt imigrācijas līmeni un īstenot iebraucēju tā dēvēto asimilācijas, nevis integrācijas politiku. Akesona partija asi kritizē islāmu un norāda, ka iebraukušie musulmaņi pret valsti izturas “pretzviedriski”, -ziņo “Reuters”. Tāpat “demokrāti” grib noteikt stingrākus Zviedrijas pilsonības iegūšanas noteikumus, kā arī bargāk sodīt likumpārkāpējus – viņi grib ieviest likumu, kas paredzētu obligātu ārvalstnieka izraidīšanu no valsts, ja tas pastrādājis smagu noziegumu. Akesons vēlas panākt, lai vairāk naudas tiek ieguldīts zviedru kultūras stiprināšanā, un pārtraukt Zviedrijas sabiedrības islamizēšanos.

Dānijā un Nīderlandē šādas partijas ļoti labi tiek galā ar pienākumiem. Piemēram, Nīderlandes vēlēšanās, kas notika jūnijā, par noteicošu politisko spēku kļuva “Brīvības partija”, bet Ungārijā pavasarī pie varas nāca nacionālistiski noskaņotā “Jobbik” partija. Francijā pirms 2012. gada vēlēšanām savas pozīcijas aizvien noteiktāk stiprina galēji labējā spārna politiķi no Franču nacionālās frontes.
Dānijā veiktā aptauja liecina, ka Dāņu vairākums islāmu uzskata par šķērsli sabiedrības vienotībai, kā arī uzskata, ka imigranti negatīvi ietekmējuši sabiedrību.

Francija – Sarkozī un čigānu lieta

Francijā nelegāli dzīvojošo čigānu jeb romu – Rumānijas un Bulgārijas pilsoņu – izsūtīšanu no valsts sacēlusi lielu atbalsi visā Eiropā. ES Cilvēktiesību mīļotāji nemaz neiedziļinoties Lietas būtībā, pieprasīja Francijas valdību atcelt lēmumu. Francija spiedienam nepiekāpjas.

Lietas būtība

Francijas likumdošanai paredzēts, ka tajā dzīvojošajiem citu valstu pilsoņiem ir jābūt vai nu pietiekamiem līdzekļiem uzturēšanās nodrošināšanai, vai arī legālam darbam. Romu gadījumā pārsvarā nav nedz viena, nedz otra, un Francijas varas iestādēm nepārtraukti nācies novērst romu-čigānu zādzības un ubagošanas, uzliekot papildus slogu valsts sociālajai sistēmai. Turklāt nelegālie romu-čigāni stsakās no darbā iekārtošanas iespējām.

Pēdējais iecietības un pacietības piliens beidzās pēc tam, kad bars klaidoņu ar cirvjiem un dzelzs stieņiem uzbruka policijas iecirknim Luāras ielejas Sentenjānas pilsētā.
Un tas nav nekāds attaisnojums masveida nekārtībām ar huligāniskām rīcībām, lai tādējādi izteiktu protestu tam, ka policija dzenoties pakaļ romu tautības čigānam, kurš aplaupīja kazino un neapstājās, pēc policijas brīdinājuma tika nošauts. Turklāt nav saprotama šāda veida protestēšana pēc tam, kad cilvēks ir pastrādājis noziegumu un nepakļāvies policijai.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī reaģēja asi, nepieļaujot visatļautības veicināšanu sabiedrībā un bija spiests pieņemt radikālus mērus, lai aizsargātu pamatiedzīvotāju intereses. Tādējādi pieņemot lēmumu par nelegālo imigrantu deportāciju uz Dzimteni.

Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Francijas iedzīvotāji atbalsta prezidenta īstenoto politiku.

Imigrācijas ministrs Ēriks Besons, iepazīstinot ar apņemšanos apkarot nelegālo imigrāciju un cilvēktirdzniecību, kuras saknes meklējamas Rumānijā un Bulgārijā, paziņoja par ieceri mainīt likumus, lai arī zagļu un ubagu deportēšanu padarītu vienkāršāku. “Mums ir jāpaplašina iespējas izdot deportācijas orderus cilvēkiem, kas rada draudus sabiedriskajai kārtībai, atkārtoti zogot un agresīvi ubagojot,” sacīja ministrs.

Iekšlietu ministrs Briss Ortefē norādīja, ka Parīzē katru piekto zādzību pastrādā Rumānijas pilsonis. Pēdējo 18 mēnešu laikā noziegumu skaits, ko Parīzē pastrādājuši Rumānijas pilsoņi, pieaudzis par 259%, sacīja Ortefē.

Islāmistu trieciens

Protams, ka imigrācijas jautājumus skar ne tikai čigānus, bet arī citus nelegāli dzīvojošos. Pēc jaunākām ziņām vadoties Francijas policija valsts dienvidos par iespējamu saistību ar islāmistu teroristiem aizturējusi 12 cilvēkus. Tas bija iespējams izdarīt pateicoties oficiālam brīdinājumam no Zviedrijas un ASV valstu dienestiem.

ASV telekanāls “Fox News” noskaidrojis, ka starptautiskās teroristu organizācijas “Al Qaeda” kaujinieki savus uzbrukumus Rietumeiropā plānojuši vērst pret tādiem arhitektūras pieminekļiem kā Parīzes Dievmātes katedrāle un Berlīnes televīzijas tornis.

Ekstrēmisti teroraktus plānojuši sarīkot arī Parīzes Eifeļtornī, bet Berlīnē – līdzās Brandenburgas vārtiem viesnīcā “Adlon” un centrālajā dzelzceļa stacijā.

Jāpiebilst, ka tās ir valstis, kas pretojas islāmizācijai.

Itālija

Atbalstot Francijas lēmumu, arī Itālijas varas iestādes ir sākušas pārdomāt deportāciju iespēju. Arī iekšlietu ministrs Roberto Maroni ir radikāls un nacionāli noskaņots, piedāvājot no valsts deportēt citu Eiropas Savienības valstu pilsoņus, kuri Itālijā dzīvo tikai uz budžetā iekļauto līdzekļu rēķina. Eiropas Komisiju tāds piedāvājums neapmierina, tomēr Maroni ir nepiekāpīgs un nolēmis no jauna šo jautājumu aktualizēt. Viņš arī nosaucis kritērijus, kuriem šiem cilvēkiem jāatbilst, lai viņi varētu palikt Itālijā. Viņiem jābūt noteiktam minimālam ienākumu līmenim, stabilai dzīves vietai, bet galvenais viņi nedrīkst būt par slogu tās valsts sociālajai sistēmai, kurā dzīvo.