No 18-19 decembrim draudzē „Prieka vēsts” notika konference „Izraēls – durvis uz svētību.” Šāda veida konference ir ļoti netipiska un neierasta, turklāt vēsturiski nozīmīga.
Pagātnē hitleriskā Vācija ieslodzīja ebrejus koncentrācijas nometnēs, bet šodien Vācijas pārstāve hitleriskās Vācijas ģenerāļa meita kalpo ebreju tautai.

Šajās dienās kopā sanāca ebreju mesiāniskās draudzes locekļi ar kristiešiem. Ārvalstu ebreju kalpotāji mācīja, kā labāk izprast ebreju tautu un Izraēlas Svētās Zemes nozīmi.
Mums ir tas gods sarunāties ar Rozmariju Klausenu – Adolfa Hitlera krustmeitu, kā arī ar Borisu Grisenko – Eiropas lielākās mesiānisko ebreju draudzes dibinātāju un rabīnu.

SPEKTRS.COM: Rozmarij, nedaudz gribētu ieskatīties Jūsu biogrāfijā, kā noticis tāds fakts, ka Jūs esat kļuvusi par A.Hitlera krustmeitu?

Rozmarija Klausena: Mans tēvs bija Berlīnes policijas komandieris. Tieši tajā laikā, kad es piedzimu, atbrauca Adolfs Hitlers, lai pārbaudītu kā notiek sagatavošanās process Olimpiskajām spēlēm. Mans tēvs bija ļoti priecīgs. Hitlers domāja, ka tas ir tāpēc, ka ģenerālis ir saticis savu Fīreru, bet tēvs teica: „Nē, šajā dienā ir piedzimusi meita pēc trīs dēliem.” Un tūlītēja Hitlera atbilde bija: „Es vēlos kļūt par šīs meitenītes krusttēvu.” Un tā tas notika.

S.: Un kā šie notikumi izvērsās tālāk?

R.K: Izvērsās tā, ka par ebreju glābšanu tēvam bija jāsamaksā ar savu dzīvību. Hitlers ļāva izvēlēties, vai visa mūsu ģimene dodas uz koncentrācijas nometni, vai arī tēvs tiks nošauts.

S.: Jūsu tēvs bija Hitleriskās Vācijas ģenerālis, kādā veidā viņš izvēlējās glābt ebrejus, kāpēc?

R.K: Es par to viņam pajautāšu Debesīs, bet es ticu, ka viņš vēlējās izglābt Dieva tautu. Viņš mīlēja ebrejus. Viņam bija ļoti daudz ebreju draugu. Turklāt mana māte bija ļoti ticīgs cilvēks.

S.: Mirt par ebreju nāciju, tas taču nav tik vienkārši..

R.K: Nē, īpaši, ka tev ir ģimene un četri bērni.

S.: Kādas bija Jūsu personiskās attiecības ar Hitleru?

R.K: Man bija četri gadi, kad tēvs nomira, tā kā nekādas labās atmiņas par Hitleru nav.

S.: Vai ar to arī izbeidzās attiecības starp krustmeitu un krustēvu?

R.K: Nē.

Boriss Grisenko: Tā ideja par krusttēviem un krustmātēm paliek uz visu šīs zemes mūžu.

S.: Jā, bet Hitlers taču neatzina kristietību un ienīda ebrejus, kā viņš varēja kļūt par krusttēvu, tas taču ir tik netipiski, neskan kaut kā..

B.G: Sākotnēji Hitlers centās parādīt visai vācu sabiedrībai, ka viņš ir ļoti reliģisks cilvēks. Viens luterāņu amerikāņu mācītājs, kuram ir vācu saknes uzrakstīja grāmatu „Hitlera krusts”. Šajā grāmatā bija bilde, kurā redzams, kā Hitlers iziet no katoļu baznīcas ar pazemīgu un apgarotu sejas izteiksmi. Un tādu bildi nacisti izmantoju kā plakātu un tā tika izmantota visā Vācijā.

S.: Njā, kāds ir bijis tas krustceļš, tad cilvēks bija kristietis un tad pilnīgi pretējas rīcības.. Nesen Latvijā vienā no avīzēm bija publikācija par to, ka Hitlers parakstīja ar asinīm Līgumu ar sātanu.

B.G: Jā, mēs arī par to lasījām, iespējams, ka tā ir taisnība.

(Rozmarija māj ar galvu.)

S.: Kāda ir jūsu abu nostāja attiecībā par šodienas politiskiem notikumiem Izraēlā. Piemēram, Jeruzalemes rietumdaļas dalīšana, neļaušana celt ebreju apmetnes, jo tas var traucēt miera sarunām un t.t.?

R.K: (Klusē).

B.G: Mēs par to varam lasīt Bībelē, ka šādi notikumi jau bija pravietoti. Un tajā teikts, ka tas notiks. Un drīzā nākotnē mēs varēsim redzēt, ka musulmaņu vadītāju ietekmē Eiropas vadītāji kopā ar musulmaņiem Izraēlu apspiedīs vēl vairāk. Mēs redzam kā Spānija atguva atpakaļ savu teritoriju no musulmaņu iekarotājiem, to pašu musulmaņi vēlas šobrīd izdarīt Izraēlā. Tas spiediens pieaugs, ne tikai no musulmaņiem. Mēs piedzīvosim starptautisku aliansi pret Izraēlu. Loģiski domājot, tas ir ļoti dīvaini. Mazā Izraēla un simtiem miljonu musulmaņu, kāpēc gan viņiem būtu nepieciešama palīdzība, no bijušo Eiropas kristiešu tautām un pat no bijušām Padomju Republikām, lai izveidotu spēcīgu aliansi pret Izraēlu? Bet mēs jau zinām kā tas viss beigsies.

R.K: (Joprojām klusē).

S.: Rozmarijas kundze, vai jūs vēlētos kaut ko pievienot?

R.K: Man kā vācietei ir patīkami redzēt, ka Latvijas zeme ir svētīta. Un aicinu piesargāties no tā, ka mēs nesagaidām vēl vienu holokaustu, tāpēc ir svarīgi, lai mēs paceļam savas balsis par ebrejiem.
Tas, ko darīja hitleriskā Vācija Latvijā, kara laikā, nebija pareizi un labi. Un par to es lūdzu Latviešu tautai piedošanu.

S.: Paldies, par sarunu!