Organizāciju psiholoģijas klasiskais dalījums – autoritatīvais (priekšnieks ir stipras gribas cilvēks, kurš ciena noteiktu kārtību, izteikts līderis, darbā prasa dzelzs disciplīnu.), demokrātiskajs (ir labs, kad kompānija jau nostabilizējusies. Tam raksturīga sabalansēta, harmoniska attieksme, ir zināmi mērķi un uzdevumi, bet daudz atstāts padoto ziņā.) vai liberālais (visbiežāk parādās tad, ja par vadītāju iecelts labs kādas nozares speciālists, ar domu – “tu jau visu labi zini, tad jau varēsi arī labi vadīt”. Koleģiāls pamatprincips).

Interesanti, kādu vadības stilu izmanto Dievs?

Lai spētu izprast šo jautājumu, pēc palīdzības esam griezušies pie kristīgā centra „Prieka Vēsts” mācītājas Līgas Gleškes, kura šāda veida jautājumus jau iepriekš bijusi uzdevusi līderskolas audzēkņiem un apkopojot rezultātus izvēlējusies tos, kas sasaucas ar Bībelē rakstīto.

Pasteidzoties notikumiem priekšā, tikai piebildīšu, ka izrādās visvairāk Dievs izmanto ne-klasisku vadības dalījumu, kādu? Lasi tālāk!

Vienmēr autoritatīvs?

Dievs ir izcils vadītājs. Viņš izmanto tādu vadības stilu, kas nodrošina katrā situācijā 100 % Viņa gribas piepildīšanos. Viņš ir nepārprotama un viennozīmīga autoritāte.

Viņš izlemj, saka vārdu un tas notiek. Viņš dod norādījumu un tas tiek izpildīts. Tai pat laikā Dievs ir iejūtīgs vadītājs, kurš rūpējas ne tikai par savu perfekto komandu visprecīzāko izpildījumu, bet tik pat lielā mērā par cilvēku interesēm, uz kuriem Viņa norādījumi attiecas. Viņš ir pilnīgi taisnīgs, godīgs, mīlošs, žēlsirdīgs un iejūtīgs vadītājs.

Viss augstāk minētais vairāk atbilst autoritatīvam vadības stilam. Tai pat laikā Dievs nenoliedzami ir harizmātisks līderis. Šur tur pavīd arī demokrātiska, liberāla stila jautājumi, kad viņš vaicā, piemēram, Jeremijam, “Kurš ies?”

Taču galvenokārt, protams, kurš gan var apstrīdēt Dieva absolūto autoritāti. Kurš gan Viņu jebkad ir mācījis un pateicis viņam, ko priekšā. Viņš vada ar stingrību un mīlestību, kura mums dod pilnīgu drošību un paļāvību.

Dieva vadības stils ir autoritatīvais. Tas ir vienvadība, kas pavēl un necieš iebildumus. Tā ir bezierunu paklausība. Mēs pakļaujamies Svētā Gara vadībai ikdienā bez iebildumiem. Pie Ja tādas nav, tad ir sajukums. Dievs ir kārtības Dievs. Draudzē ir viens gans (Atkl. 2:1), viņam ir tuvākie palīgi un kalpošanu vadītāji, kas viņam pakļauti, lai piepildītu draudzei doto Dieva redzējumu. Savukārt, visi padoti vienam Ganam – draudzes Galvai – Jēzum Kristum. Svētais Gars, kad paklausām, nodrošina šo harmoniju, vienprātību Kristū.

…Tomēr interesanti, ka Dievu neapmierina bezierunu paklausība un pavēļu pildīšana, ja tajā nav iesaistīta cilvēka sirds, un ja viņu nemotivē mīlestība uz Dievu. Dievam ir svarīgi mūsu motīvi, kāpēc mēs darām to, ko darām. Tas arī varētu būt viens no faktoriem, kas iespaido Viņa vadības stilu attiecībā pret mums.

…Katrā ziņā tas ir vienreizējs un unikāls veids vadībai, kuras rezultātā mēs dzīvojam svētībā, labsajūtā, aizsardzībā, labklājībā. Nekur pasaules vēsturē nav tāda vadība un likumi, kuru ievērošanas gadījumā var baudīt 100 % svētību.

Liberālās iezīmes

Autoritāro vadības stilu varētu attiecināt uz Vecās derības laikā vērojamo Dieva vadības stilu, īpaši ar Izraēlu slēgtās derības ietvaros. Tam raksturīga centralizēta lēmumu pieņemšana, kad no augšas tiek dota pavēle to izpildīt. Taču attiecībās ar Mozu, Ābrahāmu un Dāvidu, Dievs nav izteikti autoritārs vadītājs. Ar katru no šiem Vecās Derības vīriem Dievam ir personiskas, dārgas attiecības, kuras Viņš ļoti augstu vērtē. Mozus aizlūdz Dievam par tautu un Viņš izraēlu neiznīcina. Abrahāmu Dievs sauc par savu draugu un Dāvids, kaut arī pārkāpis bauslību, paliek Viņa mīlulis. Tāpēc ir pamats Dieva vadības stilā saskatīt liberālajam raksturīgo – vadītājs nosaka mērķi un gala rezultātu, kurš jāsasniedz, kā to paveikt, lielā mērā lemj padotais; vadītājs iejaucas tad, ja kāds viņam lūdz to darīt; katram padotajam ir iespēja brīvi izraudzīties savu attīstības virzienu.

Demokrātiskais vadības stils

Vecās derības vīri lūdz Dievu iejaukties viņu plānos un Dievs labprāt to arī dara. Tās ir sadarbības un sadraudzības attiecības.

Sadarbība starp vadītāju un padotajiem spēcīgi raksturīga demokrātiskajam vadības stilam. Un tas ir ļoti raksturīgs Jēzum, kurš nepieprasa aklu pakļaušanos. Jēzus zin mērķi un zin kā to sasniegt, taču viņš visbiežāk nevis pavēl cilvēkiem, bet vada diskusijas, māca, izglīto, organizē. Komunikācija notiek visos virzienos. Cilvēki nav instrumenti Jēzus rokās, bet darbojas ar izpratni iepriekš noteiktās robežās, taču tās ir plašas un drošas. Taču ir laiki, kad Jēzus ir autoritatīvs un nepiekāpīgs (apklusinot Pēteri), jo paklausīt Tēvam – savam vadītājam ir svarīgāk kā būt saprastam no saviem padotajiem.
Kunga un kalpa attiecības

…Manuprāt, gan Jaunajā, gan Vecajā derībā Dieva vadības stils ir autoritārais, tomēr niansēs tajos ir būtiskas atšķirības. Šīs atšķirības ir saistītas galvenokārt ar Dieva atklāsmes līmeni. Ja vecajā derībā Dievs ir Jahve – kungs, tad Jaunajā derībā Dievs – Tēvs. Pirmajā gadījumā kunga – kalpa, bet otrajā tēva – dēla attiecības.

Kunga – kalpa attiecības raksturo:

• mīlestība attiecībās nav obligāta;
• līgumattiecības;
• kalpam nepieder kunga īpašums, kalps nav īpašumu mantinieks;
• kalps var zaudēt savu statusu atkarībā no tā, ko un kādus darbus dara (ja kalps neatbilst standartiem, kungs var atmest un pieņemt citu).

Tēva – dēla attiecības raksturo:

• attiecību pamatā mīlestība;
• asinsradniecība;
• dēls ir tēva bagātību mantinieks, tēva īpašums ir arī dēla īpašums;
• dēls jebkurā gadījumā neatkarīgi no savas uzvedības ir un paliek dēls.
No šīm atšķirībām attiecības izriet arī vadīšanas stilā: Kungs pavēl un kalps bez ierunām paklausa. Atkarībā no tā viņš saņem uzslavas un atalgojumu vai arī tiek sodīts. Tēva un dēla attiecībās visa pamatā ir mīlestība un piedošana – Tēvs savā mīlestībā maigi virza Dēlu uz pareiziem ceļiem un nepieciešamības gadījumā dara visu, lai palīdzētu Dēlam sasniegt mērķi pareizajā veidā, pa pareiziem ceļiem.

Mūsu Tēvam noteikti ir autoratīvais vadības stils, – vai ir jel kāds, kas varētu apšaubīt Viņa autoritāti? Taču tā ir MĪLESTĪBAS AUTORITĀTE, nevis spēka autoritāte.

Dievs varētu demonstrēt savu spēku, – bez piepūles Viņš piespiest jebkuru cilvēku paklausīt. Taču Viņš demonstrē nevis savu spēku, bet bezgalīgo, neizsmeļamo mīlestību.

Tomēr Dievs no saviem kalpiem arī pieprasa pilnīgu bezierunu paklausību. Nav iespējams saukt sevi par Dieva kalpu, un doties uz Taršišu, kad Dievs sūtījis uz Ninivi. Ja esmu Viņa vadībā, tas nozīmē, ka es daru TIEŠI TO, TIEŠI TAD un TIEŠI TĀ, kā Dievs to teicis

Dieva vadība ir teokrātiska!

…Dieva vadības stils pēc savas būtības nav attiecināms ne uz vienu no trim zināmajiem vadības stiliem. Dieva vadība ir teokrātiska. Tas ir “vienvadības” stils, bet bez autoritārisma, jo Dievs ir Visuvaldītājs, Kungs un Ķēniņš, taču vienlaicīgi arī Glābējs un mīlošais Tēvs. Dieva vadība ļauj cilvēkam brīvi izdarīt izvēli un iet pa savu izvēlēto ceļu, taču ne klasiskā liberālisma vadībai raksturīgās “mūžam neitrālās, pa straumi peldošās” pozīcijas. Dievs pārstāv visu mūsu intereses, rēķinās un respektē katra viedokli, taču tam nav nekā kopēja ar visiem izpatikt gribošos demokrātisko vadītāja tēlu.
Dieva teokrātiskais vadības stils visbūtiskāk no visiem zināmajiem atšķiras ar to, ka tā pamatā ir absolūts fenomens: beznosacījuma, neierobežota un visaptveroša mīlestība uz saviem vadāmajiem. Vēlēšanās padarīt tos par pilnīgiem, nevainojamiem līdzstrādniekiem. Viņš dod tiem savu spēku, varu un visus resursus, lai tie sasniegtu visaugstākos mērķus un piepildītu savu misiju, būtu patiesi laimīgi un gandarīti, un visbeidzot lai galu galā valdītu līdz ar Viņu mūžu mūžos.

Vienlaicīgi, Dievs kā Vadītājs ir devis vairākas, nevienam citam vadības stilam, nepiemītošas vērtības, kas spēj nodrošināt auglīgu un veiksmīgu darbību:

1. Dota pilnīga, absolūti sakārtota, apkārtējiem apstākļiem un izmaiņām nepakļauta darbības teorētiskā bāze jeb rokasgrāmata – Dieva Vārds;
2. Dots perfekts paraugmodelis, piemērs rīcībai jebkurā situācijā – Jēzus;
3. Dots, nevis uz neilgu apmācības laiku, bet pastāvīgi, ideāls palīgs – Svētais Gars, kurš ikdienā vada, māca un atgādina visu, kas nepieciešams;
4. Dots nemainīgs apsolījums būt vienā komandā ar pašu Vadītāju un uzticamiem darbabiedriem, nevis strādāt vienam, pašam par sevi;
5. Ir dota reāla vara darboties Vadītāja vārdā un pilnvarās tik lielā mērā cik esam gatavi uzņemties atbildību.
6. Ir doti konkrēti un skaidri sasniedzami mērķi, definēta katra sekotāja misija – sludināt evaņģēliju visai radībai, būt lieciniekiem, darīt Dieva darbus, kuriem katrs esam radīts, darīt citus par Kristus mācekļiem;
7. Darbojoties Dieva vadībā un komandā, tiek dota iespēja nodrošināt un apmierināt visu mūsu vajadzību spektru – garīgās, fiziskās, materiālās kā arī sociālās un psiholoģiskās;
8. Iespēja gūt 100% gandarījumu no paša darbības procesa sadarbībā ar Dievu;
9. Iespēja maksimāli izpaust sevi visos virzienos un aspektos, ieraudzīt un izcelt gaismā arvien jaunus līdz šim sevī neapjaustus talantus;
10. Unikāla iespēja nodzīvot savu dzīvi darbojoties tā, ka tiek pilnībā piepildīts aicinājums un misija, izmantojot visas Dieva dotās iespējas, resursus un varu, vienlaicīgi maksimāli realizējot savu potenciālu.

Materiāls sagatavots atsaucoties uz  līderskolas materiāliem.