Draudze „Patiesības vārds” 29. aprīlī. Mācītājs Pauls no Vācijas.

Ko nozīmē BRĪVĪBA?

       Pierasts domāt, ka brīvība nozīmē, darīt visu ko vēlos. Diemžēl tā ir ačgārna sapratne. Piemēram, Latvija ir brīva valsts, bet tas taču nenozīmē, ka mēs varam darīt visu, kas ienāk prātā. Ir likums un noteikumi. Pastāv notikumi, no kuriem mēs varam izvēlēties piemērotāko.

IERAKSTS (krievu val)

ĀDAMS ZAUDĒ VISU… Vai ir iespējams atgūt zaudēto?

Dievs radīja Ādamu un Ievu brīvus. 2:13 Un Dievs ielika Ādamu Ēdenes dārzā, lai to uzraudzītu un STRĀDĀTU. Un Ādams to darīja. Dievs deva Ādamam brīvības izjūtu, bet mācīja arī ŅEMT ATBILDĪBU. Jo strādājot cilvēks izprot atbildības būtību.
2: 16
Dievs māca Ādamu ne tikai fizisku atbildību – strādāt Ēdenes dārzā, bet arī māca garīgās dzīves atbildību, tādēļ teica, lai ēd visus dārza augļus, bet no viena nebūs ēst, jo ….
Un 2:21 radīja Ievu
Ādams iemīlēja Ievu.
Dievs visu dara pareizi un pakāpeniski 1) Viņš dod Ādamam brīvību. 2) māca būt atbildīgam. 3) Un Dievs dod mīlestību. Iedomājieties situācija, ja tiktu samainīts viens punkts šajā shēmā. Dievs dotu Ādamam brīvību un Ievu, bet tad lūgtu, lai Ādams pastrādātu dārzā. Ādams, kurš nespēj skaidri padomāt, jo pārpildīts ar mīlestību pret Ievu, noteikti pateiktu: „Kā tad, tūlīt ar ieskrējienu.” Kad Jūsu bērns jums saka: „Tūlīt!” tad ko tas nozīmē? Labākā gadījumā pēc stundas. Bet parasti vēlāk bērns atzīstās: „Es aizmirsu!” Tā notiek arī ar laulību, ja vīrietis nav iemācījies ņemt atbildību par ģimeni, tad laulība kļūst bīstama. Tātad atgriežoties pie tēmas par Ādamu un Ievu, viņi abi ir laimīgi dzīvodami Ēdenē, bet kādu reizi Ieva paņem augli no aizliegtā koka, kaut gan viņa nezin, ka to darīt nedrīkst, ēd un dod Ādamam. Ko dara Ādams? Viņš ņem un ēd. Mēs šo stāstu zinām, bet paanalizēsim, kas no šī stāsta izriet. Dievs radīja Ādamu ar brīvu izvēli. Ņemot augli no sievas rokām labi zina, ka Dievs no viņa prasa atbildību par dārzu un viena vienīga baušļa pildīšanu. No Ādama tika prasīta tikai viena lieta, būt atbildīgam par baušļa pildīšanu. Jo pievērsiet uzmanību, kad Ieva iekodās auglī, tad vēl nekas nenotika, bet kad to izdarīja Ādams, tikai tad kaut kas notika. Ja Ādams būtu ņēmis atbildību arī par ģimenes garīgo pusi, tad kad viņš ieraudzītu ko ir izdarījusi Ieva, ķertu to aiz rokas un skriešus skrietu pie Dieva pēc palīdzības. Esmu pārliecināts, ka tādā veidā situācija izvērstos savādāka. Bet Ādams rīkojās bezatbildīgi. Kļūstot par grēka vergu. Bet grēks rada bailes. Viņš bailēs bēga no Dieva. Un tad, kad Dievs uzdeva jautājumu, vai viņš nav ēdis no aizliegtā koka, tad viņš no jauna neuzņēmās atbildību, nenožēloja nodarīto, bet gan izsaka pārmetumu: „Sieva kuru Tu devi, man to deva.” Zemteksts tāds: „Ja Tu man to sievu nebūtu devis es nebūtu nogrēkojis.” Grēka pārņemts un bailēs Ādams apvaino savu sievu un kas notiek starp Ievu un Ādamu tālāk? Mīlestība atdziest. Zaudējot brīvību un atbildības sajūtu viņš zaudē patieso mīlestību. Tādēļ Pāvels piekodināja: Stāviet brīvībā!”