„Garīgās dimensijas un politika” diskusijas laikā no jauna tika aktualizēts jautājums.
Luterāņu un katoļu konfesijas garīdznieki atbalsta ideju, lai Pareizticīgo Ziemassvētki būtu valsts svinami svētki.
Taču vairāki Cilvēktiesību komisijas deputāti gan saka, ka pareizticīgajiem neviens nav liedzis svinēt Ziemassvētkus arī tāpat, taču, ja pareizticīgo Ziemassvētki tiktu atzīti par svinamu dienu, tas vēl vairāk šķeltu sabiedrību.
“Pareizticīgo Ziemassvētki nebūtu atzīstami par svinamu dienu, tāpēc ka valsts ir šķirta no baznīcas. Tas vēl vairāk sašķeltu sabiedrību. Jebkurā gadījumā, ja cilvēks vēlas svinēt Ziemassvētkus, viņiem neviens nav liedzis to darīt,” pauž Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).
Viņa norāda, ka cilvēkiem ir dažādas izvēles iespējas, kā nokārtot šo situāciju, piemēram, vienojoties ar darba devēju un ņemot apmaksātu vai neapmaksātu atvaļinājumu.
Arī Cilvēktiesību komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis (Vienotība) uzskata, ka pareizticīgo Ziemassvētkiem nevajadzētu būt svinamai dienai, jo tad Latvija būšot vienīgā valsts pasaulē, kurā oficiāli tiks svinēti divi Ziemassvētki.
“Latvijā ir arī musulmaņi, kuri citur Eiropā kļūst arvien vairāk un vai tad mēs viņu reliģiskos svētkus arī svinēsim? Pareizticīgie var svinēt savus Ziemassvētkus, bet tas nenozīmē, ka tiem ir jābūt valsts svētku statusā. Viņi taču var svinēt, viņiem nav liegts. Musulmaņi var svinēt savus svētkus, pareizticīgie var svinēt savus,” pauž Dz. Ābiķis.
Arī Dz. Ābiķis uzsver, ka šāda ideja nevienos sabiedrību, turklāt viņš aicina atcerēties, ka papildus svētku dienas kalendārā nozīmēs, ka valsts budžetam aizies garām desmitiem miljonu latu.
2 komentāri
Uzraksti, ko domā