Tēvijas sargi un Partija Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK otrdien, 4. augustā, plkst. 18:00 pie Ministru kabineta (Brīvības iela 36), aicina piedalīties protesta akcijā pret bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Tēvijas sargi uzskata, ka daudziem ir skepse pret protesta akcijām, taču šoreiz burtiski izšķiras Latvijas liktenis. Gluži kā Atmodas gados. Tāpēc neviens nedrīkst palikt malā.
Latvija Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmē nosaukusi konkrētu skaitli bēgļu skaita uzņemšanā – 250.Šis bēgļu skaits izraisījis plašās diskusijas sabiedrībā un politikas kuluāros. Atsevišķi politiķi pat pauduši bažas, ka bēgļi Latvijā varētu ienest dažādas slimības un apdraudēt valsts drošību, pieminot to, ka, iespējams, kāds no bēgļiem varētu būt teroristu Islāma valsts kaujinieks.
Parlamentārietis Gaidis Bērziņš, (VL-TB/LNNK), komentējot šo jautājumu, uzsvēris, ka Latvijai ir nepieciešams uzstāt uz papildu kritēriju ieviešanu sarunās par bēgļu uzņemšanu – pamatiedzīvotāju attiecību pret valstī dzīvojošajiem imigrantiem. Viņš norādīja, ka bēgļu jautājums būtu jāskata ne tikai valdībai, bet arī Saeimai. Saeimas Eiropas lietu komisija jau bija formulējusi savu nostāju šajā jautājumā, tomēr, kā sacīja Bērziņš, valdība to neesot ņēmusi vērā.
Rihards Kols , (VL-TB/LNNK) rakstā „Jaunie “divdabji” – brīvprātīgās kvotas un apņemšanās bez pamatojuma” raksta: „Esam nonākuši visnotaļ “divdabīgā” pozīcijā – no vienas puses, esam pret kvotām, no otras – pārņemam kvotu kā savu brīvprātīgo pozīciju. Kamēr Ministru kabinets ar Iekšlietu ministru un Ministru prezidenti priekšgalā izvairās atbildēt un ar kvalitatīvu argumentāciju pamatot pieņemto lēmumu, turpinot apmierināti atkārtot vārdu “solidaritāte”, gan Latvijas sabiedrība, gan daļa Saeimas, gan arī institūcijas ceļ trauksmi un mēģina vērst valdības pārstāvju uzmanību uz šī nepārdomātā un sasteigtā lēmuma potenciālajām sekām. Vai tiešām nedzird?Nesen koalīcijas partneri noraidīja Nacionālās apvienības izvirzīto priekšlikumu, kas paredzēja, ka turpmāk ikvienam imigrantam izglītība Latvijā būtu pieejama tikai latviešu valodā – inicitīva, kas, uzņemot bēgļus, varētu sniegt būtisku pienesumu šo patvēruma meklētāju integrācijai Latvijas sabiedrībā un kultūrā. Cik zināms, nav izstrādāts arī rīcības plāns, ko, patvēruma meklētāju uzņemšanas gadījumā mēs darīsim pēc 12 mēnešiem – tad, kad būs izmaksāti gan visi pabalsti, gan izpildītas pārējās saistības un šie bēgļi pametīs bēgļu centrus.”
Riharda Kola risinājums: „Atgriezties pie plānošanas – noskaidrot savas iespējas, izsvērt visus iespējamos riskus un nākt klajā ar kvalitatīvu un loģisku piedāvājumu. Pieņemt tādu lēmumu, kuru varam izskaidrot un pamatot visiem Latvijas iedzīvotājiem. Un laikā, kad jāiesaistās sarunās, jāpārstāv savas nacionālās un iedzīvotāju intereses Eiropas līmenī, būt gudriem un pārliecinošiem sarunu biedriem, kuri apzinās gan savu pieņemto lēmumu pamatojumus, gan neaizmirst savas intereses un iespējas. Ir jāsāk domāt pragmatiski un loģiski, nevis kārtējo reizi cīnīties ar sekām, līdzīgi kā to tagad darām, pārtverot jau pēc skaita nezin kuro vjetnamiešu bēgli uz mūsu robežām. Cik daudzi “izlīduši” nepamanīti? Cik droši mēs esam par to, ko plānojam uzņemties? Laiks iedarbināt diplomātiju.”
Igaunija:
Līdzīga protesta akcija tika sarīkota arī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Protesta dalībnieki aicināja rīkot referendumu par bēgļu uzņemšanu valstī.
Igauņi nav naidīgi noskaņoti pret citu tautību vai rasu cilvēkiem, taču Igaunija šobrīd neesot gatava uzņemt nevienu imigrantu uzskatot, ka imigranti var apdraudēt valsts labklājību un veidot pamatiedzīvotājiem bīstamas sociālās grupas. Jau ziņots, ka Igaunijas valdība apņēmusies uzņemt 200 patvēruma meklētāju.
Igaunijā ap 3000 cilvēku protestē pret bēgļu uzņemšanu, pieprasa referendumu. Pasākumu veidoja Igaunijas Konservatīvā tautas partija.
Ziņas papildinājums: Protesta akcijā ir pievienojusies arī Nacionālā Savienība Taisnīgums.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā