Lai arī Saeimas Sabiedrisko lietu komisijā deputātu vairākums likumprojektu noraidīja, un Atzinumos par likumprojektu Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Latvijas darba devēju konfederācija, Kultūras ministrija, Latvijas brīvo arodbiedrību sabiedrība, (kaut ar niansēm), visi kā viens iestājušies PRET brīvdienas piešķiršanu Pareizticīgo Ziemassvētkiem, Saeima ceturtdien, 8.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu noteikt brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos 7.janvārī.

Par to balsoja visi “Saskaņas” deputāti, kā arī atsevišķi  ”Vienotības”,  Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības un ārpusfrakciju parlamentārieši.

Likumprojektu atbalstīja 35 deputāti, kuri pārsvarā pārstāv opozīcijas frakcijas, bet arī daži koalīcijas deputāti – Aija Barča (ZZS), Gundars Daudze (ZZS), Aldis Adamovičs (V), Askolds Kļaviņš (ZZS), Līga Kozlovska (ZZS) un Inese Lībiņa-Egnere (V). Pret balsoja 21 parlamentārietis pārsvarā no koalīcijas partijām, bet 7 deputāti-balsojumā atturējās. Savukārt 14 deputāti no dažādām frakcijām balsojumā nepiedalījās.

Lai likumprojekts kļūtu par likumu, Saeimas jāapstiprina tas trīs lasījumos.
Deputāti vienojās, ka priekšlikumus šim likumprojektam uz otro lasījumu var iesniegt līdz 5.oktobrim, proti, vienu dienu pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Līdz ar to darbu pie ieceres šī Saeima nepabeigs.

Likumprojektu parlamentā iesniedza “Saskaņas” deputāti – Valērijs Agešins, Jānis Urbanovičs, Ivans Ribakovs, Andrejs Elksniņš un Sergejs Potapkins.

Likumprojekta debates:

Likumprojekta debatēs deputāts Vladimirs Nikonovs (S) aicināja ieklausīties savā sirdsapziņā un veselajā saprātā. Nikonovs, kurš pats ir vecticībnieks, uzsvēra, ka vecticībnieki jau ir rūdījušies gadu gaitā un Saeimas ignorance neietekmēs viņus, kā arī neintegrēs Rietumu antikristīgajā pasaulē.

Savukārt Jūlija Stepaņenko (S) norādīja, ka nemitīga atgriešanās pie jautājuma par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos nedara godu Saeimai. Viņa aicināja beidzot izlemt šo jautājumu, lai nebūtu atkal, pie tā jāatgriežas.

Boriss Cilevičs (S) aicināja kolēģus neizlikties, ka šobrīd kalendārā atzīmētās svētku dienas būtu reliģiski neitrālas. “Valstij ir pienākums nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi. Kopumā Latvijā ir aptuveni 400 000 pareizticīgo un vecticībnieku, tas ir liels skaits. Šis priekšlikums ir pamatots,” uzsvēra deputāts.

Silvija Šimfa debatēs teica: “Paldies Dievam, mēs dzīvojam kristīgā zemē. Kristīgā ticība cenšas panākt vienotību cilvēku starpā. Aicinu parlamentāriešus domāt, kā izlīdzināt nevienlīdzību starp divām kristiešu baznīcas daļām un to, kā varētu novērst šo diskrimināciju starp pašiem kristiešiem.”

Atzinumi par likumprojektu:

Tieslietu ministrija

Tieslietu ministrija sniegusi padziļinātu skaidrojumu pievēršot īpašu uzmanību niansēm, kas skar Latvijas vairākuma intereses un reliģisko jūtu neaizskaramību. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) komisiju informējis, ka, “atzīstot pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas reliģiskos svētkus par valsts svētkiem, tiks radīts precedents, ka valsts atzīst ne tikai valsts svētkus, kas ir domāti visai sabiedrībai, bet arī reliģisko organizāciju reliģiskos svētkus, tādējādi pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmes 99. pantā noteikto valsts un baznīcas atdalītības principu un 91. pantā noteikto vienlīdzības principu”. Spēkā esošie normatīvie akti nesatur aizliegumu vai ierobežojumus personām svinēt reliģiskos svētkus saskaņā ar konkrētas reliģiskas organizācijas ticības mācību un kanoniem. Personai, kura vēlas īpaši svinēt reliģiskās organizācijas reliģiskos svētkus, ir tiesības paņemt ikgadējo atvaļinājumu saskaņā ar Darba likumu 149. pantu, vai saskaņā ar Darba likumu 153. panta trešo daļu atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Tādējādi valsts nodrošina iespēju konkrētās reliģiskās organizācijas ticīgajiem svinēt reliģiskos svētkus, nepārkāpjot personas tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību.

Likumdevējs ar likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ir noteicis svētku dienas, kas ir svinamas valsts mērogā, proti, tas attiecas uz visu sabiedrību, nevis konkrētu sabiedrības daļu, neizdalot nevienas reliģiskās organizācijas reliģiskos svētkus. Tās ir Lielā piektdiena un Pirmās Lieldienas, otrās Lieldienas diena, Vasarsvētki un Ziemassvētki (ziemas saulgrieži). Likumā nav norādīts, ka minētie svētki ir kādas konkrētas reliģiskās organizācijas vai konfesijas reliģiskie svētki. Ņemot vērā, ka Latvija izmanto Gregora kalendāru un Latvijā spēkā ir tradīcija Ziemassvētkus atzīmēt 24 un 25. decembrī, kas nav saistāms ar konkrētu konfesiju reliģiskajiem svētkiem.

Tādējādi kopumā likumdevējs ir paredzējis vienlīdzīgu attieksmi pret visu sabiedrību un reliģiskajām organizācijām. Tieslietu ministrija atzinumā norāda, ka konkrēto reliģisko savienību (baznīcu) (Latvijas Pareizticīgā Baznīca un Latvijas Vecticībnieku Pomeras baznīca) reliģisko svētku pasludināšana par valsts svētku dienu, radīs precedentu, kā rezultātā Latvijā reģistrētās savienības (baznīcas) varēs pieprasīt savu reliģisko svētku par valsts svētkiem un valstij būs apgrūtināti rast tiesisko pamatu neatzīt konkrēto reliģisko savienību svētkus (baznīcas) reliģiskos svētkus kā valsts svētkus.

Latvijas darba devēju konfederācija

Pret grozījumiem iestājas arī Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), kura tāpat kā iepriekš virzītajā likumprojekta ietvaros, savā 2014. gada 4. decembra atzinumā stingri paliek pozīcijā, ka iestājas PRET jaunas svētku dienas ieviešanu likumā. Atkārtoti vēršot uzmanību, ka katra papildu brīvdiena par 5% mēnesī vai 0,4% gadā palielina kapitāla dīkstāvi, kas nozīmētu IKP samazinājumu par 0,4% gadā.

Respektējot pareizticīgo un vecticībnieku konfesiju reliģisko svētku nozīmību, LDDK uzskata, ka, ievērojot korporatīvi sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības principus, darba devējs jau tagad, ievērojot esošo regulējumu, var individuāli vienoties ar darba ņēmēju par risinājumiem šādos un līdzīgos svētku gadījumos, par abpusēji izdevīgiem nosacījumiem, piemēram, piešķirot kārtējā atvaļinājuma ietvaros izmantojamu dienu, bezalgas atvaļinājumu, vai arī uz citiem nosacījumiem.

Kultūras ministrija

Kultūras ministrija atgādina, ka Latvija kultūrvēsturiski ir iekļāvusies Rietumeiropas kultūrvidē, kur Ziemassvētkus tradicionāli svin saskaņā ar protestantisko un katolisko kalendāru, kā to izsenis ir svinējis un turpina svinēt Latvijas sabiedrības vairākums. Nosakot Ziemassvētkus kā svētku dienas valsts līmenī, jāņem vērā to svinēšanas tradīcija attiecīgajā valstī, iespēju robežās izvairīties no svētku sadrumstalošanas, lai dažādās reliģiskās konfesijās neraisītu diskusiju par citu ticīgo grupu interesēm, rosinot vienu un to pašu svētku atzīmēšanu dažādos datumos. KM aicina respektēt arī, latviešu tradicionālajā kultūrā svinamos ziemas un vasaras saulgriežu datumus, jo arī tie atšķiras no oficiāli noteiktajām svētku dienām, bet noteikta sabiedrības daļa tos svin šajos datumos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Ministrija vērš uzmanību, ka pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pieņemšanas jākonsultējas ar Latvijas Pašvaldības savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, jo likumprojekta pieņemšana nākotnē nenoliedzami radīs papildus finansiālo slogu pašvaldībām kā darba devējiem, tas ir, ietekmēs to budžetus un iespējas papildus brīvdienas apmaksāšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Ekonomikas ministrija

Ekonomikas ministrija (EM) norādīja, ka vidēji vienas papildu brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no IKP, “līdz ar to šādas brīvdienas ieviešanai jābūt pamatotai”.

Ekonomikas ministrija vērsusi uzmanību uz to, ka šāda brīvdiena būtu pieļaujama kā brīvprātīga izvēle, taču ne oficiāla valsts svētku diena. Ja šāda diena tiktu piešķirta pareizticīgo un vecticībnieku konfesijas pārstāvjiem, tad tā varētu tikt uzskatīta par nevienlīdzīgu attieksmi pret citu konfesiju pārstāvjiem, kuru reliģisko svētku dienas nav iekļautas likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” regulējumā. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs V. Ķirsis atgādina, ka darba likuma 133. panta piektā daļa noteic, ka, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības dēļ vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadēja atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā. Ņemot vērā, minēto ir secināms, ka likumdevējs jau ir paredzējis situācijas, kad reliģiskās pārliecības dēļ nav iespējams ierasties darbā attiecīgajā dienā, taču ir iespēja vienoties ar darba devēju. Pēc analoģijas šo pašu kārtību ir, iespējams, piemērot arī šajā situācijā.

Viedokļi:

Mārcis Jencītis: Kā Krievijas specdienesti izmanto reliģiju, lai šķeltu Latvijas sabiedrību

Marlēna Pirvica: Krusta karus nomaina ikonu karš?