Ģirts Lapiņš : Rīgas domes deputāts, Finanšu un administrācijas lietu komitejas loceklis;
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”- „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Situācija šobrīd ir dramatiska un šīs lielā mērā ir izšķirošās vēlēšanas. Mēs visi redzam kas šobrīd notiek Ukrainā, kā Krievijas karaspēks iebrūk un okupē Ukrainas teritorijas. Mēs redzam, ka Latvijā pie varas raujas Saskaņas Centrs, solot visu visiem. Un mēs visi atceramies par Saskaņas Centra līgumu ar Putina partiju Vienotā Krievija, mēs atceramies, ka Ušakovs balsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, savukārt Finanšu un administrācijas lietu komitejā mēs regulāri lemjam par Ušakova komandējumiem uz Maskavu un varam tikai minēt kādus rīkojumus viņš tur saņem un kādas vienošanās slēdz.

Šis ir fons, jeb lietas ko gandrīz jebkurš no mums zina, tomēr es vēlos akcentēt lietas, kuras esmu pamanījis darbojoties kā Rīgas domes deputāts Finanšu un administrācijas lietu komitejā – kā tad praktiski izskatās Saskaņas Centra darbošanās, šajā gadījumā pārvaldot Rīgas pilsētas pašvaldības budžetu.

Primārais pārdomātas saimniekošanas rādītājs ir budžeta sabalansētība, spējot samērot izdevumus ar ieņēmumiem, jo ilgtermiņā ir iespējams tērēt tikai to ko nopelna (īstermiņā ir iespējams tērēt atstātos uzkrājumus un/vai uzņemoties jaunas parādsaistības). Un Saskaņas Centra darbība ir vairāk nekā kritiska – saskaņā ar pēdējiem (2014. gada 27. maija) budžeta grozījumiem, plānotais 2014. gada budžeta deficīts ir 50.7 miljoni eiro. Nebūtu nekas traks, ja budžeta deficīts būtu vienā atsevišķā gadā, tomēr visos pēdējos gados faktiskie izdevumi ir bijuši lielāki nekā ieņēmumi – 2013. gadā deficīts bija 56.8 miljoni eiro, 2012. gadā – 19.6 miljoni eiro un 2011. gadā 14.8 miljoni eiro. Redzam, ka lielākie budžeta deficīti ir tieši pēdējos gados.

Tomēr ikgadējais budžeta deficīts nav vienīgais rādītājs, kas raksturo Rīgas finansiālo stāvokli. Cits finanšu rādītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldības saistības (parāda) apjoms, kurš ir milzīgs – uz 31.12.2013 parāda attiecība pret ieņēmumiem bija 130.0% (uz 2012. gada 31. decembri bija “tikai” 117.8%). Un nav jau vairs pārsteigums, ka arī 2014. gadā ir iestrādāts jauns aizņēmums 36 miljonu eiro apmērā. Pie milzīgajām parādsaistībām domes vadība domā nevis par to kā samazināt (atmaksāt) esošās saistības, bet uzņemas jaunas saistības, daļu novirzot esošo saistību samazināšanai.

Kādas ir sekas šādai saimniekošanai? Milzīgs apgrozāmo līdzekļu trūkums, lai segtu savas pašreizējās izmaksas. Sākotnēji Ušakovs ir noēdis iepriekšējā Rīgas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka uzkrātās rezerves, tomēr šobrīd finanšu resursi tiek meklēti uzņemoties jaunas saistības un veicot masveidīgu nekustamo īpašumu izpārdošana. Katrā finanšu komitejas un domes sēdē mēs lemjam par jaunu un jaunu pilsētas nekustamo īpašumu atsavināšanu. Tiek atsavināti nekustamie īpašumi kur iepriekš tika plānoti bērnudārzi, sporta infrastruktūra un citi pilsētai svarīgi objekti. Un pēdējais notikums pārspēj visus iepriekšējos darījumus pēc apjoma – šobrīd tiek pārdota Lucavsala.

Kāds ir iemesls finanšu līdzekļu trūkumiem? Populisms un darbības, kurām nav nekas kopīgs ar labas pārvaldības principiem. Varu akcentēt dažas epizodes. Pēdējo gadu laikā ir ievērojami augušas dotācijas Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” (turpmāk – SIA „Rīgas satiksme”) -– ja 2010. gadā dotācija bija tikai 67.1 miljoni eiro, tad 2014. gada budžetā paredzētā dotācija sasniedza jau 90.5 miljonus eiro. Problēma ir ne tikai milzīgais dotācijas apmērs, bet arī tas, ka šī finanšu plūsma, kā visām kapitālsabiedrībām, nav caurskatāma. Rezultātā var novērot netiešās naudas izsaimniekošanas epizodes – superdārgais (125 trolejbusu iepirkumu par 131,9 miljoniem eiro) trolejbusu iepirkums pirms gada, kur konkurss tika veidots tā, ka piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents – “Škoda”, publiskotā informācija, ka caur SIA “Rīgas Satiksme” tiek finansēta arodbiedrība LABA, kuras biedri savukārt nodrošina atbalstu Saskaņas centra piketos.

Šobrīd mēs redzam jau tiešās izsaimniekošanas epizodes, piemēram, Valsts Kontrole veica pārbaudi SIA „Rīgas satiksme” un 2014. gada 16. maija revīzijas ziņojumā ir atspoguļota informācija par iespējamiem pārkāpumiem SIA „Rīgas satiksme” darbībā, izšķērdējot pašvaldības finanšu līdzekļus. Valsts kontroles revīzijas mērķis bija pārbaudīt SIA „Rīgas satiksme” no 2014. gada noteiktā tarifa EUR 1.20 aprēķina pamatotību, ticamību un izsekojamību, kā arī aprēķinā iekļauto izmaksu ekonomiskumu un lietderību. Revīzijas rezultātā konstatēts, ka SIA „Rīgas satiksme” noteiktais un no 2014. gada spēkā esošais tarifs EUR 1.20 ir paaugstināts, kā arī ir konstatēti darījumi, kas norāda uz iespējamu nelietderīgu vai neracionālu sabiedrības līdzekļu apsaimniekošanu, tā nepamatoti palielinot SIA „Rīgas satiksme” sniegtā sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksu. Savukārt dīzeļdegvielas piegāde sabiedriskā transporta vajadzībām tika veikta caur SIA „Rīgas satiksme” piederošu kapitālsabiedrību, tādējādi apejot likumdošanas prasības iepirkumu jomā un neefektīvi izmantojot finanšu līdzekļus.

Es nevēlos lai šāda pārvaldības prakse tiktu pārnesta uz valsts pārvaldi,
tādēļ es esam aktīvi un 4.oktobrī ejam uz vēlēšanām un ņemam līdzi savus tuvākos!