Fragments no intervijas:
Partijas ir nepopulāras, neviena nav ideāla, bieži dzird mudinājumu balsot par mazāko ļaunumu. Kā to vērtējat? Vai vispār tāda pieeja var būt pieņemama? Varbūt mums katram jāatrod cits princips?
Sāksim ar to, ka nekur pasaulē mēs neatradīsim ideālu partiju, plašāk – ideālu cilvēku organizāciju. Mēs paši esam nevis gatavie, bet topošie cilvēki ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Mēs varam par šo faktu infantili apvainoties “uz visu cilvēci, pasauli un visam un visiem pagriezt muguru”. Taču tas ir smieklīgi, tā nav nobrieduša cilvēka attieksme. No jaunības atceros kāda man tuva teoloģijas profesora iemīļotu teicienu – “karojošais diletantisms”. Brīnišķīgs formulējums!
Mūsu uzdevums ir lietišķi izvērtēt – ko varu izdarīt es. Demokrātiskā sabiedrībā cilvēku rīcībā ir diezgan daudz instrumentu.
Priekšvēlēšanu cīņa pēdējās dienās tik ļoti saasinājusies, ka brīžiem tiek pārkāptas teju vai visas morāles robežas. Tas atbaida cilvēkus no politikas kā tādas. Kā lai iet pēc tam un izvēlas kādu vienu atbalstāmo no šīs netīrās vides?
Diemžēl politiskajās cīņās mēs bieži redzam ko līdzīgu nenosvērtu cilvēku ģimenes strīdam. Es bieži sastopos ar konfliktu risināšanu, kas parasti sākušies ar nenozīmīgu notikumu, kura iespaidā cilvēki karstumā pasaka pārāk stiprus vārdus. Visa valsts taču ir savienotais trauks. Vai tiešām kāds domā, ka pilsoņu kopuma vidējais morālais līmenis neatspoguļosies politikā? Ir kāda veca patiesība, kuru dzirdot cilvēki bieži kļūst dusmīgi: viss sākas ar mani. Pasaule, valsts nekļūst labāka no maniem komentāriem par to. Taču, ja es kā konkrēts cilvēks kaut nedaudz kļūstu labāks, mainās arī visa sistēma.
Visbīstamākā lieta ir vulgāra vispārināšana. Visi politiķi nav zagļi, nelieši, klauni. Jūs atradīsiet starp politiķiem kvalificētus, godīgus, prognozējamus un saprātīgus cilvēkus. Šīs kvalitātes man ir svarīgas. Svarīgi atcerēties, ka, piedaloties vēlēšanās, mēs visburtiskākajā veidā ietekmējam politisko vidi, mēs varam pozitīvi veidot partijas. Izsvītrojot un liekot plusiņus, ir iespējams būtiski pārveidot, pilnveidot jebkuru politisko partiju. Atcerēsimies, ka tieši vēlētāji dažos gadījumos pazīstamus politiķus vienkārši izsvītroja no valsts politiskās dzīves! Tas ir normāls, pacietību un zināšanas prasošs darbs. Boikotējot Saeimas vēlēšanas, mēs vājinām Latvijas valsti, tās politisko sistēmu un veicinām, ka politiski nozīmīgās pozīcijās nonāk bļauri, pašlabuma meklētāji, visiem visu solītāji un gadījuma cilvēki.
Visu interviju ar mācītāju Juri Rubeni lasiet ceturtdienas, 2.oktobra, laikrakstā Diena!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā