Parādījusies kārtējā teorija, kas Bībelē aprakstītam Dieva brīnumam mēģina rast racionālu izskaidrojumu, ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Bībelē teikts, ka Mozus izvedis Izraēlas bērnus no verdzības Ēģiptē, pāršķirot Sarkano jūru, kas pēcāk aprijusi viņiem sekojošos ēģiptiešu karavīrus.

ASV vēsturnieks Karls Drjūss Nacionālā atmosfēras pētījumu centra Kolorādo līdzstrādnieks secinājis, ka stāstam par to, kā pašķīrušies Sarkanās jūras ūdeņi, izlaižot cauri ebrejus, kuri bēga no Ēģiptes verdzības, ir iespējams arī zinātnisks izskaidrojums.
Nacionālā atmosfēras pētījumu centra pētnieki, analizējot senas Nīlas deltas kartes, par ūdenstilpi, ko savulaik sausām kājām šķērsojis Mozus un viņa sekotāji, uzskata kādu Nīlas austrumu atzaru upes deltā.
Izmantojot datorsimulācijas metodi, noskaidrots: ja austrumu puses vējš vismaz 12 stundas būtu pūtis ar 28,16 m/s ātrumu, tas būtu varējis likt daļai 1,83 metrus dziļā Nīlas ūdens likt atkāpties un daļu iedzīt piekrastes līcī, kas senāk bijis zināms kā Tanisa ezers. Šāda scenārija īstenošanās gadījumā uz apmēram četrām stundām upes vietā varētu būt izveidojies 3,2 – 4 kilometrus garš un 4,8 kilometrus plats sauszemes koridors, pa kuru aizbēgt no ēģiptiešiem. Pēc tam ūdeņi sakļautos no jauna.
Pētnieki atzīmē, ka tādējādi netiek noliegts Bībelē rakstītais par ūdenstilpes pārdalīšanos un izglābšanās fakts, taču tiek samazināti notikušā mērogi, kā arī piemēroti fizikas un meteoroloģijas likumi.
Cita līdzīga teorija, kas skaidro ūdeņu pašķiršanos, ir „cunami teorija”. Arī milzu viļņi varētu likt ūdenim uz laiku atkāpties.