Ļoti īsi ir bijuši tie brīži vēsturē, kad latviešiem ir bijusi iespēja piedalīties savas valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Divdesmit un nu jau atkal divdesmit gadi – atjaunotā valstī. Un, ja tā, tad varam patiesi lepoties, ka esam vismaz tik gudri, tomēr vienmēr jau var gribēt vairāk, spektrs.com Ieva Nikoleta Dāboliņa Rīgas Latviešu biedrības domniece.
Pavisam noteikti var gribēt, ka latviešu trimdas sabiedrība, kas dzīvojusi un attīstījusies brīvā pasaulē, būtu daudz gudrāka un spriest spējīgāka par „iezemiešiem”, kuri politisko audzināšanu ieguvuši oktobrēnos, pionieros, komjaunatnē un Latvijas Komunistiskajā partijā: „Neredzi, nedzirdi un, vislabāk, klusē. Melo un izliecies, ka tici meliem. Pielāgojies, neizcelies, ielien un uzkalpojies, tad varēsi dzīvot labi.” Mēs labi zinām, kur nokļuva tie, kas šādai audzināšanai nepakļāvās.
Uzzinot, ka Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš iestājies Pilsoniskajā savienībā (PS), kas savukārt iestājusies Vienotībā, pārņem „esmu to kaut kur jau redzējusi” sajūta.
Trimdas latviešu vēsturnieka Ulda Ģērmaņa un LNNK dibinātāja Eduarda Berklava sarakstē, kas apkopota krājumā Dialogi 2009.gadā, atrodamas abu godavīru piezīmes par bijušā PBLA Gunāra Meierovica kāri uz prezidenta krēslu. Šī krēsla dēļ Pasaules Brīvo latviešu apvienība 1993.gadā pieslējās bijušo komunistu un VDK darboņu kliķei, kas saucās Latvijas ceļš, nodrošinot to ar neierobežotiem finanšu resursiem un lielas daļas trimdas sabiedrības atbalstu. Tomēr, par spīti visām pūlēm, Gunārs Meierovics kāroto krēslu tā arī nedabūja.
Šī laikam ir visu laiku visapkaunojošākā latviešu trimdas vēstures lappuse, kuru vēl joprojām turpinām lasīt. Visapjomīgākā valsts izzagšana un atpakaļpavērsiens uz labprātīgu pārkrievošanos tika uzsākts Latvijas ceļa valdīšanas laikā. Andris Šķēle un Tautas partija ir bijuši tikai „labi iesāktā darba” turpinātāji.
Tieši šī politika novedusi pie tā, ka trimdiniekiem nav kur atgriezties, jo šodienas Latvija ar savu sociālo netaisnību, korupciju un krieviskumu cilvēkam, kas visu bērnību barots ar stāstiem par latvisku, godīgu un bagātu valsti, nav pieņemama. Pārāk daudz ir to, kas pēdējos 20 gados ir mēģinājuši atgriezties, bet atklājuši, ka Latvijai nav vajadzīgi. Šīs pašas politikas dēļ Latviju ir pametuši vēl ap 300 000 jaunu un darbspējīgu latviešu. Tik mazai tautai ar tik zemu dzimstību kā mums, tā ir nacionālā traģēdija. Vai pat strauja bojāeja.
Pilsoniskā savienība gan ir latviskākais un godīgākais Vienotības spārns, taču uz tā rēķina atkal pie varas tiks Jaunais Laiks, tai skaitā Solvita Āboltiņa, kas jau vēlēšanu naktī paziņoja, ka bez Kremļa pārstāvniecības Latvijā – Saskaņas centra – valdību veidot nebūtu ētiski. Tāpat uz PS rēķina Saeimā noteikti tiks arī kāds Sabiedrības citai politikai politiķis, piemēram, Artis Pabriks, kura „augstā profesionalitāte” ar kuru viņš pats ārkārtīgi lepojas, rezultējās ar labprātīgu Latvijas teritorijas daļas atdošanu Krievijai 2007.gadā. Arī PS līderis Ģirts Valdis Kristovskis savu ārlietu ministra amatu izkaulēja par nodevības cenu un savu pilnvaru laikā nepaveica pilnīgi neko ievērības cienīgu. Iespējas bija.
Spriežot pēc 10. Saeimas 8 pilnvaru mēnešiem un pazīstot lielāko daļu politiķu, nav sagaidāms, ka Vienotība būs latviskāka nākamajā Saeimā. Pārāk daudz Saeimas balsojumu latviešiem vitāli svarīgās lietās šajā laikā parāda šī politiskā spēka būtību. Pēc augļiem tev būs koku pazīt!
Acīmredzot arī trimdiniekos pazudusi ticība tai valsti, par kuru sapņots 50 garus okupācijas gadus un kuras dēļ parādīta tāda solidaritāte un spēja vienoties, par kuru mūs varēja apskaust visa pasaule. Par spīti mērķtiecīgajam krievu izspiedzes un graušanas darbam latviešu trimda bija vislabāk organizētā un finansētā nacionālā kopiena pasaulē – tūliņ aiz ebrejiem. Latvieši spēja ietekmēt savu mītņu zemju politiķus un politiku, lai pēc iespējas ātrāk tuvinātu Latvijas neatkarības atgūšanu.
Lielākā daļa manas paaudzes tajā laikā soļoju pionieru ierindā un neko par to visu nezināja, tomēr galvenokārt trimdinieku pūliņu dēļ mūsu bērni šobrīd var augt de iure brīvā Latvijā. Taču, lai atgūtu brīvību de facto un vietu, kur atgriezties, šodien latviešu trimdai jābūt vēl gudrākai.
Jā, arī Vienotībā ir godīgi un nacionāli atbildīgi cilvēki, tomēr kopumā tā nekad nevarēs un negribēs stingri nostāties latviešu pozīcijās, kā to ar neatlaidīgu darbu un gandrīz bez naudas līdzekļiem jau desmit gadus dara Visu Latvijai! jaunieši. Nacionālās apvienības likumu ierosinājumi 10.Saeimas laikā, nemainīgi principiālā nostāja un ideālisms ir pelnījuši trimdas latviešu atzinību un ievērību.
Šajās vēlēšanās aicinu izvēlēties jaunus un savu reputāciju neaptraipījušus politiķus. Ļoti rūpīgi jāizraugās saraksts, par kuru balsot un vēl rūpīgāk – kandidāti, kurus sarakstā atstāt. Bijušajiem komunistiem laiks atkāpties neatkarīgi no tā, vai tie krāsojas tumši vai gaiši zaļi, oranži, lillā vai karmīnsarkani.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā