Diskusiju atklāja komisijas vadītājs I.Latkovskis, un tās dalībniekus uzrunāja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Okupācijas muzeja un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Uldis Neiburgs, kā arī Otrā pasaules kara karavīru pārstāvošo organizāciju, Ārlietu ministrijas un sabiedrības pārstāvji.
Diskusijas komisijas vadītājs I.Latkovskis aicināja politiķus un kareivīgu viedokļu cienītājus vispirms mierīgi uzklausīt pašus karavīrus: „Visa līdzšinējā pieredze rāda, ka mēģinājumi Otrā pasaules kara radīto pretnostatījumu atrisināt ar ideoloģiskiem argumentiem un partejisku nostāju ir cietuši neveiksmi. Tāpēc ir laiks citai pieejai.” Vienlaikus komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka tas nenozīmē vēstures pārvērtēšanu un atteikšanos no ideāliem: „Tas nozīmē – mēģināt sākt ar otra sapratni cilvēciskā līmenī.
Komisijas priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka diskusijas mērķis ir uzsākt sarunu, lai rastu savstarpēju sapratni principiālos pamatjautājumos. „Tas varētu rezultēties ar Saeimas pieņemtu deklarāciju.
Ja Latvija paliks sašķelta, tad saskaņā ar Dieva vārdu valstij ir lemta bojāeja. Daļēji tas notiktu garīgu iemeslu dēļ un daļēji politisku iemeslu dēļ, norādīja garīdznieks. Viņš brīdināja, ka tas nenotiks ātri, bet tā būs ilga agonija vairāku paaudžu garumā.
Tomēr kara veterānu rokās kaut kādā mērā ir iespēja nepieļaut šāda scenārija īstenošanos, jo līdz ar pretējās pusēs karojošo veterānu izlīgumu var sākties plašāka Latvijas iedzīvotāju izlīdzināšanās. „Ja jūs to spēsiet, varbūt spēs arī citi,” uzsvēra Vanags.
„Pārvērtībām jānotiek mūsu sirdīs, prātos,” piebilda arhibīskaps, skaidrojot, ka iekšējā cīņa var būt ļoti smaga.
Ar aicinājumu Saeimai izstrādāt deklarāciju sabiedrības saliedēšanai klajā nāca Valsts prezidents Andris Bērziņš.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā