Sarmīte Ēlerte, Rīgas domes «Vienotības» frakcijas priekšsēdētāja
Jaungada pirmajā darba dienā rīdzinieki piedzīvoja jaunu pārsteigumu: pasažieriem, arī tiem, kam kabatā bija rīdzinieka karte, pērkot biļeti sabiedriskajā transportā pie vadītāja vai automātā bija jāmaksā EUR 1,20. Kāpēc 1,20? Tāpēc un viss. Jāpriecājas, ka ne EUR 5. Vai padomijā mums kāds ko skaidroja?
Visas šīs afēras aizsācējs N. Ušakovs nekādus paskaidrojumus nav sniedzis. Kā akā iekritis kopš vērienīgās reklāmas kampaņas vecā gada pēdējos mēnešos, kad Nila Ušakova optimistiskā balss TV ekrānos un radio kampaņās mūs mudināja doties pēc rīdzinieku kartēm. Kampaņa Rīgas nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi EUR 213 431**. Gada nogalē Ušakovs nopukojās, ka valdība vainīga (?!) paša savārītajā haosā, neatvainojās rīdziniekiem par izbojāto pirmssvētku laiku, pārcēla termiņus karšu saņemšanai un nozuda. Nu ja, nav jau lentīšu griešanas bizness.
Vērts atgādināt rīdzinieku izmuļķošanas īso vēsturi.
Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija 17.septembrī apstiprināja braukšanas maksu sabiedriskajā transportā – no 1.janvāra EUR 0,70. Domes satiksmes komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks toreiz presei gandarīts paziņoja, ka veicot pāreju uz eiro, Rīgas satiksme atradusi iespēju maksu par biļeti vēl samazināt. Rīgas Satiksmes piedāvātie 50 santīmi jeb 71, 14 eiro centi ir noapaļoti uz leju. Taču pēc nepilnām divām nedēļām tā pati licencēšanas komiteja pēkšņi apstiprināta jaunu braukšanas maksu – EUR 1,20***.
Kas bija noticis šajās 12 dienās? Kāpēc notika straujākais braukšanas maksas pieaugums Latvijas vēsturē – par 71 %? Tāpēc, ka bija dzimis grandiozais plāns: manipulējot ar maksu sabiedriskajā transportā, saliedēt masas zem Ušakova zilibaltā karoga tuvu un tālu vēlēšanu nolūkos.
7.oktobrī Rīgas domes valdošā Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai koalīcija, Vienotībai un Nacionālajai apvienībai balsojot «pret», pieņēma lēmumu no 2014.gada 1.janvāra sadalīt un pretnostatīt Latvijas iedzīvotājus: «lauķiem»- EUR 1,20, Rīgā deklarētajiem – 50% atlaide. Jāatceras gan, ka jebkuras atlaides rīdzinieki samaksā caur saviem nodokļiem, arī tie, kuri sabiedrisko transportu neizmanto. Rīgas domes 7.oktobra noteikumi nav stājušies spēkā, jo 8.novembrī VARAM uzdod Rīgas domei šo normu atcelt. Tā laika VARAM ministrs E. Sprūdžs saka: «Šie noteikumi ir negatīvi vērtējami gan pēc satura, gan būtības un juridiski tie ir brāķis.»
Lai novērstu manipulācijas un likuma būtībai neatbilstošas interpretācijas, «Vienotības» Saeimas frakcija rosina papildināt Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.pantu, un 21.novembrī Saeima nobalso par sekojošu redakciju: «Nosakot braukšanas maksas atvieglojumus, par vienīgo kritēriju nedrīkst izmantot personas deklarēto dzīvesvietu.»
Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai koalīcija meklē jaunu līkumu, kā apiet likumu. 19.novembrī Rīgas dome, «Vienotībai» un Nacionālajai apvienībai balsojot «pret», ievieš nelielas izmaiņas un papildina jau vienreiz pēc būtības VARAM apturētos, lielākās Latvijas sabiedrības daļas diskriminējošos 7.oktobra noteikumus ar šķietami jaunu «kritēriju» – 50% atlaide tagad tiek solīta visiem līdz 75 gadiem veciem Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem.
Rīgas domes vadība labi apzinās, ka diskriminējošie noteikumi nav stājušies spēkā, bet pilnā sparā griežas reklāmas rullīši un rīdzinieki tiek baidīti un mudināti steigties pēc kartēm. Tomēr aizrāvies ar vēlētāju dvēseļu zvejošanu, Ušakovam piemirstas parūpēties par elementāru kārtību karšu izsniegšanā. Cilvēku neapmierinātība aug augumā, un Rīgas domes valdošā koalīcija, «Vienotībai» un Nacionālajai apvienībai balsojot «pret», 17.decembrī pieņem jaunus saistošos noteikums, kas saglabā diskriminējošo Latvijas iedzīvotāju dalīšanu, bet pārceļ to stāšanos spēkā līdz martam.
Arī šie noteikumi nestājas spēkā, jo 19.decembrī VARAM ministra pienākumu pildītājs D. Pavļuts prasa tos atcelt. VARAM atzinumā izklāstīti argumenti tam, kāpēc šie noteikumi ir pretrunā ar LR Satversmi, Eiropas Savienības tiesas spriedumiem līdzīgās lietās, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Sabiedriskā transporta pārvadājumu likumam: deklarētā dzīvesvieta nevar būt pamats iedzīvotāju dalīšanai kategorijās, dažādai attieksmei pret Latvijas iedzīvotājiem nav leģitīma mērķa, atvieglojumi nav noteikti sociāli mazāk aizsargātai grupai, un šāda valsts iedzīvotāju šķirošana nestu zaudējumus lielākajai Latvijas sabiedrības daļai.
2012.gadā valodas referendums Ušakovam atgādināja, ka viņš dzīvo Latvijā. VARAM atgādināja, ka arī Rīga vēl joprojām ir Latvijā.
Ko sola nākotne? Droši var prognozēt, ka mēģinājumi «apčakarēt» rīdziniekus, Latvijas iedzīvotājus, likumus, valsti turpināsies. Tā bija pierasts padomijā. Tikai atcerēsimies, kura ir tā vienīgā vieta, kur sieru var dabūt par brīvu.
* Mans paziņa J. pirmajā reizē rindā gaidīja 2 stundas. Tās laikā apkalpoja vienu cilvēku, jo niķojās sistēma. Cilvēki pacietīgi gaidīja, nekādas informācijas nebija. Nākamajā piegājienā J. rindā stāvēja 3 stundas, kuru laikā apkalpoja 8 cilvēkus. Nosvīdusi kartes izsniedzēja ar vienu pirkstu klabināja taustiņus uz viņai tik svešādās latīņu alfabēta klaviatūras.
** Esmu nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu noskaidrot, vai šī nav bijusi maldinoša reklāma, kas ir sodāma saskaņā ar Krimināllikumu.
***Braukšanas maksa EUR 1,20 no pirmā janvāra spēkā nav stājusies, jo tika noteikts, ka tā stāsies spēkā vienlaicīgi ar atlaidēm rīdziniekiem.
Saistošs raksts
08.01.2014: Ieva Brante: Ko darīt ar N. Ušakova nelikumīgajiem noteikumiem?
0 komentāri
Uzraksti, ko domā