Ministru prezidentam V.Dombrovskim, Izglītības un zinātnes ministram R.Ķīlim, Labklājības ministrei I.Viņķelei ,Veselības ministrei I.Circenei un Tiesībsargam J.Jansonam tika nosūtīta 36 deputātu parakstīta vēstuli, kā atbildi, sakarā ar Ministru kabineta noraidījumu par Dānijas metodisko materiālu pirmsskolas izglītības iestādēm un „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014. gadam” ,-ziņo spektrs.com/Visu Latvijai.
2012.gada 27.novembrī Ministru kabinets noraidīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lūgumu pārskatīt „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam”, kā arī neatbalstīja komisijas atzinumu par Labklājības ministrijas un Ziemeļvalstu Ministru padomes projekta ietvaros izdoto dāņu autores Louise Windfeldt bērnu grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodiskā līdzekļa „Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm” nepiemērotību izmantošanai Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs
Metodiskā materiāla un bērnu grāmatu publiskošana sabiedrībā ir izraisījusi asas diskusijas, pievēršot dzimumu līdztiesības politikai vēl nebijušu sabiedrības uzmanību.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pēdējo mēnešu laikā saistībā ar „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam” un iepriekš minēto Dānijas metodisko materiālu un bērnu grāmatām ir saņēmuši ekspertu viedokļus un komentārus, kuri prasa papildu izvērtējumu un skaidrojumus no atbildīgo institūciju un amatpersonu puses.
Tas netika ņemts vērā tādēļ arī deputāti pievienojas NVO un ekspertu nostājai šajā jautājumā parakstot vēstuli, kurā aicina iepazīties ar viedokļu un komentāru apkopojumu, kas pievienots šīs vēstules pielikumā, un savas kompetences ietvaros sniegt, Saeimas deputātiem, izsmeļošu atbildi par katru no apkopojumā minētajiem jautājumiem pēc būtības.
11. Saeimas deputāti I.Rībena, J.Kursīte, R.Dzintars, V.Poriņa, G.Igaunis, I.Vanaga, G.Bilsēns, V.Reskājs, Ņ.Ņikiforovs, A.Jakimovs, J.Vucāns, I.Čaklais, G.Bērziņš, I.Laizāne, J.Dombrava, I.Parādnieks, I.Latkovskis, K.Krēsliņš, R.Naudiņš, D.Stalts, Dz.Kudums, E.Siliņa, G.Rusiņš, V.Valainis, Dz.Rasnačs, K.Seržants, I.Jurševska, I.Grigule, A.Buiķis, I.Bišofa, I.Pimenovs, I.Līdaka, J.Lāčplēsis, J.Dūklavs, R.Eigims, J.Ozoliņš.
Ekspertu viedokļu un komentāru apkopojums
Par dāņu autores Louise Windfeldt bērnu grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodisko līdzekli „Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”
Iepazīstoties ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) atbildi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (turpmāk – Komisija), kā arī uzklausot ekspertu komentārus un veicot papildu izpēti par dāņu autores Louise Windfeldt bērnu grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” un metodiskā līdzekļa „Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm” (turpmāk – Dānijas metodiskais līdzeklis), kā arī dzimumu līdztiesības politikas plānošanas dokumentiem Latvijā un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, esam secinājuši, ka atbildes vēstulē minētā argumentācija ir nepilnīga un neatspēko Komisijas viedokli par LM un Ziemeļvalstu Ministru padomes projekta ietvaros izdotā Dānijas metodiskā līdzekļa nepiemērotību izmantošanai Latvijas pirmsskolā un nepieciešamību apturēt MK 2012.gada 17.janvāra rīkojumu Nr.35 „Par Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam”. Turklāt vairākos aspektos sniegtā atbilde ir maldinoša. Atbildes vēstulē faktiski tiek pausts atbalsts tādas ideoloģijas (dzimtes ideoloģija, angliski ‘gender ideology’) īstenošanai Latvijas valstī, kura Latvijas sabiedrībai un latviešu nācijai un kultūrai ir sveša un nepieņemama. Atbildes sniedzēji nav ņēmuši vērā ne Latvijas sabiedrības kritisko viedokli, ne tos zinātniskos pētījumus Eiropā un citur pasaulē, kuru rezultāti un secinājumi ir pretrunā dzimtes ideoloģijai un tās mērķiem.
Tā kā līdzšinējās sabiedrības (NVO vēstule amatpersonām, diskusijas mediju vidē), profesionāļu (skolotāju vēstule amatpersonām) un Saeimas deputātu iniciatīvas (Komisijas vēstule Ministru prezidentam), kas vērstas pret Dānijas metodiskā līdzekļa nonākšanu Latvijas pirmsskolas izglītības iestādēs (turpmāk PII) ne MK, ne LM nav tikušas ņemtas vērā, uzskatām, ka ir notikusi klaja sabiedrības līdzdalības principa ignorēšana, padziļinot jau tā smago demokrātijas krīzi Latvijā un mazinot gan sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, gan pārliecību, ka sabiedrība vispār ir spējīga piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos un ietekmēt to rezultātu. Bez pietiekamas un pamatotas argumentācijas nav pieļaujama situācija, ka sabiedrībai tiek uzspiests Dzimumu līdztiesības plānā noteiktais dzimumu līdztiesības politikas virziens ar skaidri izteiktām egalitārās dzimtes ideoloģijas iezīmēm, kuras Latvijas sabiedrības vairumam vispār nav ne zināmas, ne izprotamas, ne pieņemamas. Ir nepieciešamas atklātas un izskaidrojošas diskusijas sabiedrībā par dzimtes ideoloģijas būtību un mērķiem un tās tiešu izpausmi Dānijas metodiskā materiāla saturā. Informācijas nesniegšana vai apzināta tādu viedokļu noklusēšana, kas neatbilst dzimtes ideoloģijas mērķiem, nedrīkst kļūt par instrumentu, ar kura palīdzību notiktu bērnu veselību apdraudoša metodiskā līdzekļa tālāka popularizēšana un izplatīšana pirmsskolā.
Lai jautājumu risinātu pēc būtības, ierosinām:
1) iesaistot visplašākā mēroga akadēmisko un pilsonisko sabiedrību, veikt koleģiālu un detalizētu ekspertīzi par Dzimumu līdztiesības plāna un tajā iekļauto pasākumu atbilstību Latvijas valsts interesēm;
2) izveidot darba grupu, kurā būtu pārstāvēti pirmsskolas izglītības pedagoģijas, psihiatrijas, bērnu tiesību aizsardzības speciālisti u. c. eksperti, lai sagatavotu objektīvu un godprātīgu atzinumu par Dānijas metodiskā līdzekļa saturu un tā piemērotību izmantošanai Latvijas pirmsskolā, ņemot vērā Latvijas sociālvēsturisko situāciju, kultūras un sociālo savdabību, morāli ētiskās vērtības un likumiskās tiesības. Ja nepieciešams, darba grupai var piesaistīt speciālistus no Lietuvas, kur šī konkrētā un tam līdzīgu metodisko materiālu („Gender Loops”) nonākšana PII jau divreiz ir noraidīta politiskā līmenī;
3) līdz Dzimumu līdztiesības plāna un Dānijas metodiskā līdzekļa detalizētam izvērtējumam atkārtoti aicinām apturēt Dzimumu līdztiesības plāna, tai skaitā „dzimumu līdztiesības principu integrēšanu pirmsskolas izglītības iestāžu darbā”, izmantojot Dānijas metodisko materiālu pedagogiem un bērniem (Dzimumu līdztiesības plāna pasākums 1.4);
4) papildus tam lūdzam tiesībsargu izvērtēt, vai LM darbība, veicot dzimumu līdztiesības jautājumu koordinēšanu valstī, ir notikusi Latvijas valsts un sabiedrības interešu labā. LM mājas lapā pieejamā dokumentācija dzimumu līdztiesības politikas jomā (tai skaitā Dzimumu līdztiesības komitejas sēžu protokoli), kā arī LM publiski paustais viedoklis rada pamatotas aizdomas, ka LM ilgstoši un sistēmiski dzimumu līdztiesības jomā izmantota kā platforma radikālu feminisma ideju un egalitārās dzimtes ideoloģijas (Ziemeļvalstu pieeja) iedzīvināšanai un nostiprināšanai Latvijā. Dzimtes ideoloģija ir instruments uz tirgu orientēta labklājības režīma attīstīšanai un nostiprināšanai, īpaši Ziemeļvalstīs. Uzskatām, ka neizvērtēta un nesamērīga dzimtes ideoloģijas pārņemšana no Ziemeļvalstīm vērtējama kā tieša šo valstu ekonomisko interešu lobēšana Latvijā, pakļaujot Latvijas sabiedrību attiecīgiem sociālās inženierijas procesiem, kuru sociālās sekas nav pietiekami izvērtētas un novērtētas arī pašās Ziemeļvalstīs;
5) uzsākt atklātas diskusijas, tai skaitā akadēmiskajā vidē, par dzimumu līdztiesības/dzimtes ideoloģijas zinātnisko pamatojumu un ideoloģiskajiem mērķiem, tādējādi iesaistot sabiedrību politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos uz daudz līdzvērtīgākiem nosacījumiem un mazinot iespēju pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā sabiedrības interesēm Latvijā;
6) izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos, lai uzlabotu pirmsskolas izglītības vadības un satura kvalitāti, tai skaitā ņemot vērā Valsts kontroles 2008.gada 7.maija Revīzijas ziņojumā par „Pirmsskolas izglītības īstenošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām” norādītos trūkumus.
Turpmākajā izklāstā norādām uz vairākām būtiskām problēmām, kas izriet no MK atbildes vēstules Komisijai. Lūdzam Jūs un atbildīgos ministrus un tiesībsargu izskatīt turpmāk minētos jautājumus pēc būtības un sniegt atbildes par katru no tiem savas kompetences ietvaros.
Par „Plānu dzimumu līdztiesības programmas īstenošanai 2012.-2014. gadam”
I. MK atbildes vēstulē dzimumu līdztiesības politikas īstenošana Latvijā tiek pamatota, atsaucoties uz spēkā neesošu normatīvo aktu – Ministru kabineta 2011.gada 23.februāra rīkojumu Nr.67 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” un tajā minētu pasākumu 9.7.: “Veicināsim sociāli iekļaujošas sabiedrības attīstību, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visām sabiedrības grupām, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un tādējādi mazinātu nabadzības un sociālās atstumtības riskus, novēršot diskrimināciju, stereotipus un aizspriedumus.”
Atgādinām, ka 2012.gada 16.februārī tika izdots jauns MK rīkojums Nr.84 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”, un tajā minētais pasākums 9.7. vairs nav iekļauts. Turklāt nevienā no 2012.gada 16.februārī pieņemtajiem Valdības rīcības plāna pasākumiem, nedz pašā „Deklarācijā par Valda Dombrovska vadīta Ministru kabineta iecerēto darbību” dzimumu līdztiesība nav pieminēta, tādējādi apliecinot, ka tā tomēr nav aktuāla problēma ne politikas, ne sabiedrības līmenī Latvijā.
II. Dzimumu līdztiesības plānā norādīts, ka tas pieņemts saskaņā ar 2001.gada „Koncepciju dzimumu līdztiesības īstenošanai”, kaut gan Dzimumu līdztiesības plāna izstrādes laikā spēkā esošajā 2011.gada Rīcības plānā par Valdības Deklarācijas īstenošanu (MK 2011.gada 23.februāra rīkojums Nr.67) LM līdz 2011.gada 30.decembrim tika uzdots: ”Izstrādāt un īstenot jaunu plānošanas dokumentu dzimumu līdztiesības politikas attīstībai pēc 2011.gada. Apstiprināt MK plānu dzimumu līdztiesības politikas attīstībai 2012.-2014. gadam.” Secinām, ka faktiski Dzimumu līdztiesības plāns izstrādāts un apstiprināts, pirms ir ticis izstrādāts atbilstošs augstāka līmeņa politikas plānošanas dokuments. Atgādinām, ka „plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, ko izstrādā politikas ieviešanai noteiktā nozarē laikposmam līdz trim gadiem, lēmējinstitūcijas atbalstītu pamatnostādņu īstenošanai vai augstākas iestādes dotā uzdevuma izpildei”.
2001.gada „Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai” kā augstāka līmeņa politikas plānošanas dokuments „Plānam dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadam” tiesību aktu vortālā likumi.lv nav norādīta. Koncepcija nav atrodama arī nevienā no MK politikas plānošanas dokumentu datu bāzes POLSIS sadaļām, tai skaitā sadaļā Hierarhijas, kurā visām ministrijām ir pienākums sakārtot to kompetencē esošos dokumentus savstarpējā pakārtotības sistēmā (hierarhijā) vienas jomas ietvaros un kuras struktūru nosaka Politikas plānošanas sistēmas attīstības pamatnostādnes un Ministru kabineta kārtības rullis. Attiecīgajā apakšsadaļā Dzimumu līdztiesība norādīta vien „Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam”. Iepriekš minētais liek šaubīties par 2001.gada „Koncepcijas dzimumu līdztiesības īstenošanai” kā augstāka līmeņa politikas plānošanas dokumenta statusu.
III. Atbildes vēstulē sniegta maldīga informācija, ka 2001.gada „Koncepcijā par dzimumu līdztiesības īstenošanu” skaidroti termini. Nevienā no nacionāla līmeņa normatīvajiem aktiem, kurus LM norādījusi saistībā ar dzimumu līdztiesību, nav sniegta skaidra dzimuma definīcija, kā arī nav norādīts, ka dzimums nacionālajā likumdošanā tiktu saprasts kā sociāls dzimums/sociāls konstrukts/dzimte (angļu val. ‘gender’). Tāpēc lūdzam skaidrot jēdzienu „dzimums” lietošanu normatīvajos aktos saistībā ar dzimumu līdztiesību.
Lai arī diskusijas par dzimumu kā sociālu konstruktu plašākā sabiedrībā nav notikušas un attiecīgas normas nacionālajā likumdošanā nav nostiprinātas, LM amatpersonas publiskajā telpā atzīst, ka Dānijas metodiskajā līdzeklī runāts tieši par sociālo dzimumu (sk., piem., LM Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājas Agneses Gailes viedokli 2012.gada 28.septembra raidījumā „Aktuālā diskusija” Latvijas Kristīgajā radio), kas faktiski nozīmē to, ka dzimtes ideoloģijai atbilstoša izpratne par dzimumu kā sociālu konstruktu jau tiek ieviesta Latvijas izglītības sistēmā.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka koncepts izmantots arī citā Ziemeļvalstu un Latvijas sadarbības projektā. Dzimumu līdztiesības komitejas sēdē 2012.gada 19.jūnijā Resursu centra sievietēm „Marta” pārstāve Iluta Lāce, prezentējot Limbažu pašvaldības un Nordplus Junior projektu „Dzimumu līdztiesība un uzņēmējdarbība Limbažu 1.pirmsskolā „Buratino”” sakarā ar īstenoto projektu lieto tādus apgalvojumus kā „laba izpratne par dzimti”, „iegūt vairāk zināšanu par dzimti, uzņēmējdarbību” (sēdesprotokolsNr.9). Aicinām izvērtēt šos gadījumus un veikt pasākumus šādu gadījumu novēršanai.
IV. Atbildes vēstulē MK atsaucas uz MK 2012.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.533 “Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām”, kas nosaka, ka “viens no pirmsskolas izglītības pedagoģiskā procesa galvenajiem pamatnosacījumiem ir nodrošināt bērna, pedagogu un vecāku vai bērna likumisko pārstāvju sadarbību”. Uzskatām, ka nekāda „likumiskā sadarbība” šobrīd nav iespējama, kamēr sabiedrības, akadēmiskajā, profesionālajā un politiskajā vidē nav vienotas izpratnes par pamatjēdzieniem un kamēr nav apzināta un novērtēta dzimtes ideoloģijas ietekme uz Latvijas sabiedrības un katra cilvēka dzīves kvalitāti visdažādākajos aspektos. Latvijas sabiedrības vairākuma izpratnē un kultūrā dzimums primāri joprojām ir iedzimta, nevis iegūta īpašība. Lūdzam skaidrot, kā likumiskā sadarbība ar bērna vecākiem notikusi Dānijas metodiskā materiāla pilotprojekta ieviešanas gaitā.
V. Iepazīstoties ar publiski pieejamajiem Dzimumu līdztiesības komitejas darba sēžu protokoliem, secināms, ka LM tiek izmantota par platformu dzimtes ideoloģiju pārstāvošu interešu aizstāvībai, lobēšanai un uztiepšanai Latvijas sabiedrībai un integrēšanai dažādu nozaru nacionālās politikas dokumentos, bet jo īpaši – jaunatnes un izglītības politikā, nodrošinot šo interešu pārstāvošai organizācijai – Resursu centram sievietēm ”Marta” – nesamērīgu ietekmi lēmumu pieņemšanas procesos un politikas iniciatīvu ierosināšanā. Komitejā nav pārstāvēta neviena nevalstiska organizācija, kas nepārprotami aizstāvētu tradicionālās vispārcilvēciskās vērtības, kamēr tās sastāvā ir iekļautas divas Resursu centra sievietēm „Marta” pārstāves. Šāds pārstāvniecības nesamērīgums neļauj pieņemt objektīvus lēmumus sabiedrības interesēs. Aicinām Jūs un atbildīgos ministrus novērst šos demokrātijas ierobežojumus un nodrošināt patiesu dažādu viedokļu pārstāvniecību, tai skaitā tradicionālās un latviskās pamatvērtībās orientētu nevalstisku organizāciju dalību, Dzimumu līdztiesības komitejas darbā. Vēršam uzmanību, ka pēc LM mājaslapā pieejamās informācijas Dzimumu līdztiesības komitejā vairākus mēnešus nav bijis neviena Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvja, bet jautājumus, kas saistīti ar pirmsskolas un skolu izglītības iestāžu personāla, vecāku un pirmsskolas un skolas vecuma bērnu izglītošanu, nav pieļaujams lemt bez IZM pastāvīgas un obligātas dalības.
VI. Lūdzam skaidrot situāciju, kā Dzimumu līdztiesības plānā iekļauti tādi izglītības pasākumi, par kuriem IZM pārstāvis A.Opincāns Dzimumu līdztiesības komisijas sēdē 2012.gada 19.jūnijā informē komitejas locekļus, ka „IZM nav informācijas par plāna ietvaros īstenojamām aktivitātēm”. Lūdzam sniegt normatīvajos aktos balstītu skaidrojumu par IZM un visu citu zemāka līmeņa iesaistīto institūciju, tai skaitā Valsts izglītības satura centra (turpmāk – VISC) kompetenci un atbildību pirmsskolas izglītības satura nodrošināšanā. Norādām, ka A.Opincāna teikto netieši apstiprina arī Dzimumu līdztiesības plānā teiktais: „Plānā iekļāva, pēc LM ieskatiem, arī būtiskākos pasākumus, kas veicinātu sieviešu un vīriešu situācijas uzlabošanos ar TM, IZM, EM saistītām atbildības sfērām.” (Ievads, 4. lpp.). Aicinām izvērtēt, vai, šādi rīkojoties, nav pārkāptas LM kā koordinējošās iestādes kompetences robežas.
VII. Lūdzam IZM sniegt skaidrojumu par Dzimumu līdztiesības komisijas 2012.gada 19.jūnija sēdē VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietnieces Inetas Upenieces sniegto informāciju par “notiekošajām pirmsskolas izglītības reformām, kas padarīs pirmsskolas izglītības saturu elastīgāku”. Kādi normatīvie akti bez jau minētajiem MK 2012.gada 31.jūlija „Noteikumiem par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām” šobrīd nosaka pirmsskolas izglītības saturu? Papildus lūdzam IZM sniegt vispusīgu informāciju par Valsts kontroles 2008.gada 7.maija Revīzijas ziņojumā par „Pirmsskolas izglītības īstenošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām” konstatēto trūkumu novēršanu, īpaši attiecībā uz pirmsskolas izglītības vadību un satura un kvalitātes nodrošināšanu (punkts 1.2.1.) un kontroli (punkts 1.2.3.).
I.Upeniece 2012.gada 19.jūnija sēdē Dzimumu līdztiesības komisiju informē arī par notikušajiem pirmsskolas pedagogu un metodiķu semināriem, kuros aplūkoti dzimumu līdztiesības jautājumi. Lūdzam rast iespēju iepazīties ar šo semināru materiāliem, kā arī paskaidrot, kādā izpratnē jēdziens ”dzimums” lietots šajos semināros.
VIII. LM savā mājaslapā un medijos ir sniegusi informāciju, ka VISC 2012.gada nogalē „organizēs seminārus pirmsskolas speciālistu iepazīstināšanai ar grāmatu un metodisko brošūru”. Lūdzam sniegt informāciju par izglītības iestādēm, kuru darbinieki piedalījās apmācībās, kā arī rast iespēju iepazīties ar semināru materiāliem. Lūdzam arī skaidrot, kā tika nodrošināta sadarbība ar apmācībā iesaistīto izglītības iestāžu bērnu vecākiem.
IX. Lūdzam skaidrojumu par to, ka Dzimumu līdztiesības komiteja savā darba plānā 2012.gadam izglītību ir definējusi kā prioritāro jomu dzimumu līdztiesības ieviešanai, lai gan pagaidām nav panākta vienota izpratne par dzimumu līdztiesības politikā lietotajiem jēdzieniem un sabiedrībā nav notikušas diskusijas par dzimtes ideoloģijas atbilstību Latvijas valsts interesēm un akceptējamību sabiedrībā.
X. 2012.gada 28.februāra MK sēdē tika uzdots IZM tās kompetences ietvaros līdz 2012.gada 1.oktobrim izvērtēt nepieciešamību un iespēju uzlabot esošās mācību programmas, to saturā akcentējot vērtībizglītības, dzimumu līdztiesības un veselības izglītības jautājumus. Lūdzam IZM rast iespēju deputātiem iepazīties ar attiecīgo izvērtējumu.
XI. Lūdzam skaidrot, kā Dzimumu līdztiesības plānā paredzēts veikt „lomu maiņas dienas skolās”, kā arī detalizētāk paskaidrot 2.rīcības virziena „Vīriešu un sieviešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana” pasākuma 2.6. „Veicināt pusaudžu izglītošanu par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem un līdztiesīgām nevardarbīgām attiecībām” saturu. Lūdzam skaidrot, kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem Dzimumu līdztiesības plānā budžeta ietvaros īstenojamo pasākumu ieviešanai paredzēts piesaistīt NVO?
XII. Lūdzam apzināt, izvērtēt un novērst situāciju, ka ārvalstu finanšu instrumenti tiek izmantoti tādas ideoloģijas izplatīšanai un nostiprināšanai Latvijā, kura ir pretrunā Latvijas sabiedrības kultūrai, ētikai un vērtībām un kura rada draudus Latvijas sabiedrības, īpaši bērnu un jaunatnes, veselībai, kas ir katras „tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats” (Ārstniecības likums). Aicinām veikt preventīvus pasākumus, lai, īstenojot ES struktūrfondu programmas un EEZ finanšu instrumentu programmas, netiktu pieļauta situācija, ka finansējums tiek piešķirts dzimtes ideoloģiju popularizējošu projektu atbalstam. Šai sakarā lūdzam sniegt detalizētu informāciju par Dzimumu līdztiesības plānā paredzētā pasākuma 4.1. „Veicināt ESF administrēšanā iesaistīto speciālistu, kā arī projektu iesniedzēju un projektu vērtētāju izpratni par dzimumu līdztiesības aspekta ievērošanu un īstenošanu projektos” ietvarā veicamajām aktivitātēm un to saturu.
XIII. Ziemeļvalstu dzimtes ideoloģijas ieviešana Baltijas valstīs notiek saskaņā ar „Ziemeļvalstu dzimumu līdztiesības sadarbības programmu 2011.-2014.gadam”[1]. Šī programma paredz arī Ziemeļvalstu dzimtes līdztiesības izpratnes un dzimtes līdztiesības pedagoģijas materiālu adaptēšanu un ieviešanu Baltijas valstīs.
Lūdzam skaidrot, vai šāda vienpusēja sadarbība vispār uzskatāma par sadarbību un nav vērtējama kā tieša savas ideoloģijas uztiepšana tuvākajām kaimiņvalstīm savu ekonomisko interešu nodrošināšanai. Minētajā programmā minēts, ka sadarbība notiek uz Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja, pilsoniskās sabiedrības un brīvprātīgo diskusiju pamata. Tikmēr praksē kā Latvijā, tā Lietuvā šo pedagoģisko programmu ieviešana no sabiedrības ir tikusi slēpta, tādēļ runāt par diskusijām sabiedrībā nav pamata.
Lūdzam skaidrojumu par to, cik saistoša Latvijai ir šīs programmas īstenošana un kuras ir atbildīgās personas, kas no Latvijas puses ir akceptējušas šīs programmas ieviešanu Latvijā un atsevišķu tajā minēto pasākumu iekļaušanu Latvijas normatīvajos aktos, konkrēti – Dzimumu līdztiesības plānā.
Diemžēl grūti ir iedomāties pretēju situāciju – ka kādai Latvijas institūcijai būtu iespējams, piemēram, īstenot tradicionālās ģimenes vērtību vai latviskās dzīvesziņas aktualizēšanu Norvēģijas, Dānijas vai Zviedrijas izglītības sistēmā.
XIV. Veicot dzimumu līdztiesības izvērtēšanu, aicinām pievērst uzmanību pašu Ziemeļvalstu pētnieku atzinumiem, ka pēc 30-40 gadu intensīvas dzimtes ideoloģijas īstenošanas ambiciozais mērķis par dzimumu līdztiesību nav sasniegts un pastāv šaubas, vai tas maz ir sasniedzams un vai tas vispār ir jāsasniedz[2], nemaz nerunājot par sociālajām sekām un ietekmi, kāda šai ideoloģijai ir bijusi Ziemeļvalstu sabiedrībā. Nav pieļaujams, ka Latvijā tiek īstenota politika, kuras instrumenti ir novecojuši, nav attaisnojušies vai kuru izvēle bijusi balstīta nevis zināšanās, bet ideoloģiskos pieņēmumos (īpaši tas attiecas uz tādiem instrumentiem kā stereotipu mazināšana, darba un ģimenes dzīves saskaņošana). Nav pieļaujams, ka Latvijas sabiedrība tiek pakļauta sociālās inženierijas paņēmieniem, kuru pielietošana Ziemeļvalstīs sieviešu stāvokli nav uzlabojusi, turklāt absolūti nerēķinoties ar reālo kultūrvēsturisko situāciju Latvijā.
XV. Informējam, ka Antverpenes un Madrides universitāšu 2011.gada pētījumā par dzimumu lomu konstruēšanu ES secināts, ka dzimumu līdztiesības politika, izmantojot dzīves un ģimenes dzīves saskaņošanas instrumentus, patiesībā nešaubīgi turpina izmantot sieviešu darbu savu ekonomisko interešu labā. Ziņojumā teikts: „Sievietes dalība darba tirgū, izmantojot darba un ģimenes dzīves saskaņošanas pasākumus, bieži vien tiek prezentēta kā brīnumlīdzeklis visām ES problēmām: risinājums demogrāfiskajiem izaicinājumiem, līdzeklis, kā kāpināt ES produktivitāti, un arī kā līdzeklis, lai sasniegtu dzimumu līdztiesību. Sievietes tiek konstruētas kā universālas visu ES problēmu atrisinātājas jeb „factotum” (‘kalpotājs vai persona, kurš var, prot un spēj veikt visu darāmo’), tādējādi nešaubīgi turpinot sieviešu darba ekspluatāciju”.[3]
2012.gadā Norvēģijas, Zviedrijas un Itālijas pētnieku pētījumā par dzimumu līdztiesības ideoloģijas ietekmi uz dzimstību Eiropā, secināts, ka ”nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par pozitīvu saistību starp izteikti izlīdzinošu (egalitāru) attieksmi pret dzimumu lomām sabiedriskajā sektorā un mātes lomu ģimenē un vēlmi laist pasaulē bērnus”, lai arī darba un ģimenes saskaņošana vienmēr ir tikusi pozicionēta kā iniciatīva dzimstības veicināšanai.[4]
Ziemeļvalstīs pēc dokumentālo filmu cikla „Smadzeņu skalošana”[5] demonstrēšanas sabiedriskajā televīzijā ir sākušās diskusijas par dzimumu līdztiesības ideoloģisko raksturu, mērķiem un neatbilstību sabiedrības vajadzībām. Nebūtu pieļaujams, ka ideoloģija, kas veidota uz pseidozinātniskiem pamatiem un par kuras graujošo ietekmi uz sabiedrību, īpaši jaunatni, un civilizāciju kopumā ir satraukušies daudzi pasaules zinātnieki, Latvijā tiktu valstiski atbalstīta un īstenota.
XVI. Aicinām Ministru prezidentu un atbildīgos ministrus iepazīties arī ar dzimtes ideoloģijas un labklājības režīma radītajām sociālajām, sabiedrības veselības u. c. sekām – vīriešu un bērnu pašnāvības, sieviešu alkoholisms, bērnu uzvedības traucējumi, ģimenes institūta sairums, garīgo un vispārcilvēcisko vērtību degradēšanās, patērētājsabiedrības un materiālistiskā pasaules uzskata nesamērīga manifestācija, seksuālās dzīves traucējumi, seksuāli transmisīvo slimību izplatība, vientuļo cilvēku ārkārtīgais īpatsvars u. tml.[6]
XVII. Dzimumu līdztiesība nav aktuāla problēma Latvijā. Kā liecina Pasaules ekonomikas foruma (WEF) pētījums “The Global Gender Gap Index 2012” (“Globālais dzimumu atšķirības indekss 2012″), kurā izvērtēta plaisa, kāda ekonomiskās, tiesiskās un sociālās līdztiesības jomā starp vīriešiem un sievietēm pastāv 135 pasaules valstīs, Latvija ierindojas 15.vietā, savukārt Lietuva vien 34.vietā un Igaunija 60.vietā. Vairākos dzimumu līdztiesības aspektos, tai skaitā sieviešu nodarbinātībā (Eurostat), Baltijas valstis apsteidz pat Ziemeļvalstis, kas ir dzimumu vienlīdzības līderes pasaulē.
XVIII. Aicinām Latvijas valdību un amatpersonas pievērst uzmanību Eiropas un pasaules zinātnieku un dažādu nozaru speciālistu satraukumam par zinātnes ideoloģizēšanu un dzimtes pētījumu izmantošanu zinātniskās patiesības sagrozīšanai, lai veiktu tāda mēroga sabiedrības pārveides procesus, kas apdraud cilvēka būtību un patību globālās varas elites, tai skaitā Eiropas Savienības varas elites, ekonomisko interešu nolūkā. Pirms jauna plānošanas dokumenta dzimumu līdztiesības politikas attīstībai izstrādes aicinām nevairīties iepazīties ar tiem viedokļiem, kuri norāda uz fundamentālām un bīstamām kļūdām dzimtes ideoloģijā[7].
Par metodisko materiālu „Pirmsskolas, kurās ir vieta PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”
XIX. Ziemeļvalstu Ministru padomes finansētais projekts Dānijas metodiskā materiāla izplatīšanai PII vienlaikus tika īstenots Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā, tādēļ lūdzam pievērst uzmanību tam, ka Lietuvā 2012.gada 5.novembrī pēc asām diskusijām mediju telpā un neatlaidīga speciālistu un „Nacionālās ģimeņu un vecāku asociācijas” pieprasījuma notika Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja, projekta realizētāja „Sieviešu informācijas centra”, ieinteresēto valsts un pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju kopīga tikšanās, kurā tika nolemts, ka Dānijas metodiskais materiāls ir neatbilstošs Lietuvas situācijai un kultūrai un nav piemērots izmantošanai Lietuvas pirmsskolas izglītības iestādēs neatkarīgi no, vai tās ir privātās vai pašvaldības/valsts PII. Savukārt projekta ieviesējam „Sieviešu interešu centram” tika uzdots pārstrādāt Dānijas metodiku tā, lai tajā netiktu pausta dzimtes ideoloģija un tai atbilstošā izpratne par dzimumu kā sociālu konstruktu, kas paredz, ka pastāv nevis divi, bet seši dzimumi un pat vairāk. Tika prasīts arī, lai no metodikas tiktu izskaustas tehnikas, kas apdraud bērnu, īpaši zēnu, identitāti, kā arī metodika tiktu orientēta uz katra dzimuma unikalitātes novērtēšanu un nostiprināšanu, uzsverot katra dzimuma atšķirīgumu, bet novērtējot to līdzvērtīgumu. Tā kā projekta ieviesējam šādi nosacījumi acīmredzot nebija piepildāmi, „Sieviešu informācijas centrs” savā mājaslapā publicēja paziņojumu, ka projekta mērķis nav īstenot šo metodiku PII, bet tikai iepazīstināt ar Dānijas dzimumu līdztiesības pedagoģijas pieredzi. Metodikas saturiskā izvērtēšana tika nodota akadēmiskajām iestādēm, kas saistītas ar pirmsskolas izglītības pedagoģiju. Metodiskais materiāls tā arī netika publiskots.
Labākai izpratnei aicinām Jūs iepazīties ar dažiem no pamatojumiem, kas Lietuvā lika pieņemt lēmumu, ka Dānijas metodiskā līdzekļa izmantošana Lietuvas pirmsskolā netiks pieļauta, novērtējot metodisko līdzekli kā tādu, kas apdraud bērna dzimuma identitātes veidošanos un nostiprināšanos un tādējādi ir pretrunā Lietuvas Izglītības likumam un Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajai „Ģimenes dzīves un dzimumaudzināšanas programmai”:
1) metodika balstīta dzimtes ideoloģijā, kuras izpratne par dzimumu kā sociālu konstruktu ir sveša un nepieņemama Lietuvas kultūrai un sabiedrībai: „dzimums” metodiskajā materiālā lietots sociālā dzimuma nozīmē, kas paredz, ka ir nevis divi, bet vismaz seši dzimumi (heteroseksuāļi, lesbietes, geji, homoseksuāļi, biseksuāļi un transseksuāļi). Transseksuālisms – vīrieša iztēlošanās, ka viņš ir sieviete, un otrādi – ir pieskaitāmi psihiskās veselības traucējumiem (Starptautiskajā slimību klasifikatorā ICD 10 transseskuālisms iekļauts ar kodu F64.0), taču bērniem šajās programmās tiek piedāvāts sajusties pie cita dzimuma piederīgiem. Divas trešdaļas bērnu ar tādiem traucējumiem (dzimumidentitātes traucējumi bērnībā – kods F64.2) kļūst par homoseksuāli orientētiem. „Sociālā dzimuma” izpratnes ieviešana izglītības sistēmā nozīmētu piedāvājumu bērniem izvēlēties „dzimumu” no sešiem iepriekš minētajiem variantiem;
2) metodikas nolūks ir radīt bērnos izpratni, ka dzimums ir nepastāvīga īpašība, ko bērns var brīvi izvēlēties un iegūt. Īpaši bīstama šādu metožu pielietošana ir zēniem, kam dzimuma identitātes traucējumi novērojami 5 reizes biežāk nekā meitenēm;
3) metodikā izvēlētie paņēmieni zēnu vīrišķās agresivitātes mazināšanai ir vērsti uz „zēnu resocializāciju sievišķības virzienā”, kas var radīt neparedzamas sociālas sekas, tai skaitā vīriešu psihiskās veselības pasliktināšanos (visā Rietumu pasaulē palielinās vīriešu pašnāvību skaits, kuru iemesls ir vīrišķās identitātes traucējumi/zaudējums) un sociālo sasniegumu pazemināšanās;
4) metodika ignorē iedzimtības noteiktās dzimumu atšķirības;
5) metodikā par normu tiek atzīti bērnu psihiskās veselības traucējumi – dzimuma identitātes traucējumi (sk. Starptautiskajā Slimību klasifikatorā kods F64.2), tādējādi apdraudot ANO Konvencijā par bērna tiesībām noteiktās bērna tiesības uz attīstību. Bērna sevis iztēlošanās par piederīgu pretējam dzimumam un ģērbšanās pretējā dzimuma drēbēs ir bērna dzimuma identitātes traucējumu simptomi. Šādas metodikas izmantošana īpaši bīstama ir bērniem, kuriem ir nosliece uz dzimuma identitātes traucējumiem. Kā pierāda pētījumi, divas trešdaļas bērnu ar dzimuma identitātes traucējumiem bērnībā pieauguši kļūst homoseksuāli;
6) metodika konsekventi norobežojas no pēdējo desmitgažu zinātniskajiem pētījumiem, kuri ir pretrunā dzimtes ideoloģijai;
7) metodika var izraisīt bērnā dzimuma identitātes apjukumu un seksuālās orientācijas traucējumus, īpaši bērniem no psiholoģiski/emocionāli nelabvēlīgām ģimenēm un bērniem, kuriem ir vāja saikne ar māti;
8) metodika, ignorējot zinātniski pierādīto faktu, ka homoseksuālisms nav iedzimts fenomens, apdraud bērnu normālu seksuālo orientāciju nākotnē;
9) vēršoties pret reāliem dzimumu stereotipiem, pirmsskolā un skolā vajadzētu nevis vājināt, kā to dara šī metodika, bet stiprināt sievietes un vīrieša identitāti, atklājot un uzsverot katra dzimuma labākās īpašības kā bērna personības attīstības potenciālu. Diemžēl šī metodika neuzsver autentiskas teicamas vīrišķības un sievišķības īpašības.[8]
Ziemeļvalstu Ministru padomes finansētais projekts bija otrais mēģinājums Lietuvas pirmsskolas izglītības sistēmā ieviest dzimtes ideoloģiju. 2009.gadā sabiedriskā spiediena un politiskās izpratnes dēļ neizdevās ieviest homoseksuālismu popularizējošu dzimumu līdztiesības projektu „Gender Loops”, kas tika realizēts Leonardo da Vinci programmas ietvaros, un ko toreizējais Lietuvas sociālo lietu un nodarbinātības ministrs Rimants Jons Daģis (Rimantas Jonas Dagys) novērtēja kā netradicionālu seksuālo orientāciju propagandējošu, ģimenes vērtības graujošu, lietuviešu tautas morālei nepieņemamu un Lietuvas Konstitūciju pārkāpjošu. Ņemot vērā šī gadījuma bezprecedenta raksturu, ministrs parakstīja rīkojumu izvērtēt arī citas aktuālās ministrijas pārziņā esošās dzimumu līdztiesības programmas, lai novērstu iespēju, ka līdzīgas idejas slepus tiktu īstenotas citās programmās un projektos. Tika apsvērta arī iespēja vērsties Ģenerālprokuratūrā par atbildīgo institūciju un amatpersonu nolaidību. Ministrs arī aicināja apzināt tos psihologus, kuri atbalsta „Gender Loops” metodoloģiju un vienlaikus ir pakalpojumu sniedzēji kādā no ministrijas pakļautības iestādēm.
Aicinām līdzīgus lēmumus pieņemt arī Latvijas atbildīgos ministrus, Ministru prezidentu, tiesībsargu!
XX. Informējam, ka „Gender Loops” kā dzimumu līdztiesības labas prakses piemērs PII tika prezentēts Eiropas mēroga konferencē “Dzimumu stereotipu izskaušana – (Ne-) iespējamā misija?”, kas 2008.gada 30.janvārī notika Slovēnijā, Ļubļanā. Šajā pašā konferencē tika prezentēta arī Dānijas bērnudārzu programma „Bērnudārzi, kuros ir vieta Pepijprinčiem un Pepijprincesēm”. No Latvijas šajā konferencē piedalījās LM atbildīgās amatpersonas, tai skaitā Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis.
Iepazīstoties ar konferences materiāliem, secinām, ka attiecībā uz dzimumu līdztiesības integrēšanu PII darbā šīs programmas vērstas uz tik radikālu vecāku lomas samazināšanu bērnu audzināšanā un socializēšanā, kas acīmredzami pārkāpj starptautiskajos (ANO Konvencija par bērna tiesībām) un nacionālajos (Bērnu tiesību aizsardzības likums) tiesību aktos nostiprinātās bērna tiesības uz attīstību, kā arī ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmei, kas īpaši aizsargā ģimeni un bērnus.
XXI. Vēršam uzmanību, ka minētais projekts „Gender Loops” vienā no Latvijas Dzimumu līdztiesības komitejas sēdēm prezentēts kā labas prakses piemērs! Vēlreiz aicinām Jūs izvērtēt LM darbību dzimumu līdztiesības jomā Latvijas valsts un sabiedrības interesēs un šīs rīcības atbilstību Latvijas Republikas Satversmei. Atgādinām, ka katra ierēdņa svinīgi dotais solījums liek būt „godīgam un taisnīgam, uzticīgam neatkarīgai un demokrātiskai Latvijas Republikai, pildīt amata pienākumus saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, starptautiskajiem līgumiem, likumiem un valdības lēmumiem un kalpot sabiedrības vispārējām interesēm, lai nodrošinātu tiesisku, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību.”
Atgādināsim, ka tieši bijušais LM Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājs Kristaps Petermanis un pašreizējais „Delnas” direktors, kura pamatizglītība ir dzimtes studijas un kurš vairākus gadus kā dzimumu līdztiesības speciālists strādājis LM, kopā ar „Providus” pētnieci Lindu Curihu ir petīcijas „19.gs. izpratne par dzimumu lomām kaitē bērniem un kavē Latvijas attīstību” parakstīšanas organizatori un finansētāji, kuri, apzināti maldinot Latvijas sabiedrību par metodiskā materiāla satura patieso būtību, veic darbību, kas ir pretēja Latvijas valsts un sabiedrības interesēm un kā tāda būtu attiecīgi izvērtējama, ko arī lūdzam tiesībsargu veikt.
XXII. Esam spiesti paust satraukumu par Latvijā izveidojušos paradoksālo situāciju, ka neviena amatpersona līdz šim nav saskatījusi, kādus draudus Latvijas sabiedrībai un valstij rada LM īstenotā dzimumu līdztiesības politika (dzimtes ideoloģija). Lūdzam skaidrot, kā iespējama situācija, ka neviens no Dzimumu līdztiesības komitejas ekspertiem vai atbildīgajām amatpersonām nav spējis saskatīt Dānijas piedāvātajā metodikā nevienu no Lietuvas speciālistu identificētajiem draudiem.
XIII. Vēršam Jūsu uzmanību, ka Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs savā mājas lapā sniedz maldinošu informāciju, ka Dānijas metodiskais materiāls adaptēts atbilstoši Latvijas situācijai. Materiāla adaptēšana nav notikusi, ignorējot to, ka Latvijas un Dānijas situācija dzimumu līdztiesības jomā, izpratne par dzimumu, morāles un kultūras vērtībām ir pārāk atšķirīga, lai Ziemeļvalstu (Dānijas, Zviedrijas) dzimumu līdztiesības pedagoģija būtu izmantojama mūsu izglītība sistēmā. Turklāt nekāda adaptēšana vispār nav bijusi iespējama, jo Iluta Lāce (Resursu centra sievietēm „Martas” pārstāve Dzimumu līdztiesības komitejā) žurnālā „Pirmsskola” norāda: “Strādājot pie metodiskā izdevuma, lielāko uzmanību pievērsām dāņu teksta precīzam latviskajam tulkojumam. Saprotams, ka teksta saturu mainīt nevarējām – tas ir dāņu autoru darbs, toties, labi zinot Latvijas izglītības vidi un sabiedrību, gribējām palīdzēt pedagogiem radoši darboties ar šīm bērnu grāmatām, izmantojot dažādas pedagoģiskās metodes.” [9]
XXIV. No Dānijas metodiskā materiāla izriet, ka tas paredz Latvijā ieviest „dzimumu līdztiesības pedagoģiju”[10] – metodi, kura atšķirīgās kultūras un vērtību izpratnes dēļ gandrīz nav pazīstama ārpus Ziemeļvalstu robežām[11]. Faktiski tas nozīmē pirmsskolas izglītības reformu, kuras mērķis ir pārveidot visu sabiedrību – tās kultūru, vērtības, sociālās attiecības (tai skaitā ģimenes dzīvi).
Šobrīd Latvijas sabiedrība par tādu vērienīgu sabiedrības pārveides procesu nav informēta, ne arī to ir akceptējusi. Tāpat par to nav informēti arī pedagogi, kas šajā sabiedrības pārveides darbā vistiešāk ir iesaistīti.
Dzimumu līdztiesības pedagoģija bērnudārzos pašās Ziemeļvalstīs ir viens no radikālākajiem un pretrunīgāk vērtētajiem instrumentiem, un Zviedrijā paredz arī tādus pasākumus kā dzimumneitrālas rotaļlietas, tradicionālo pasaku aizliegšanu bērnu pirmsskolas programmās (to vietā ir stāsti par viendzimuma vecākiem, viena vecāka ģimenēm un bērnu adopciju), vietniekvārdu viņš un viņa aizstāšana ar vienu abiem dzimumiem kopīgu dzimumneitrālu vietniekvārdu u. c. Vēršam uzmanību uz to, ka Zviedrijā šādas radikālas pirmsskolas izglītības dzimumu līdztiesības programmas tiek īstenotas ar to pašu pamatojumu kā Dānijas metodiskā materiāla nepieciešamības pamatojums Latvijā: „Pats svarīgākais ir, lai bērniem neatkarīgi no dzimuma tiktu dotas vienādas iespējas.”
Aicinām atbildīgās amatpersonas vispirms iepazīties ar šī pedagoģijas virziena saturu, mērķiem un darba metodēm un tikai tad pieņemt lēmumu par šādu sabiedrības pārveidošanas metožu ieviešanu pirmsskolas izglītības saturā Latvijā. Pēc mūsu domām, līdzšinējie LM amatpersonu, tiesībsarga, Resursu centra sievietēm „Marta”, „Providus” pētnieču Lindas Curihas un Ivetas Kažokas, „Delnas” izpilddirektora Kristapa Petermaņa, psihoterapeita Jurģa Anša Stabiņģa, psiholoģes Diānas Zandes, demogrāfa Ilmāra Meža, žurnālista Arņa Krauzes u.c. sabiedrībā zināmu personu paziņojumi par „grāmatiņu nevainīgumu” sabiedrību apzināti maldina.
XXV. Uzskatām, ka, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, MK vēstulē un LM publiski medijos paustā apņēmība turpināt Dānijas metodiskā materiāla izplatīšanu un pedagogu apmācību ar vēl lielāku intensitāti liecina par LM amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un prasa atbilstošu reakciju.
Atgādinām, ka Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto joprojām ir teikts, ka viena no valdības prioritātēm ir „saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, spēcīga laikmetīga nacionālā identitāte, vienlaikus nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību”. Diemžēl Dzimumu līdztiesības plāna īstenošana ir nesavienojama ar latviešu nācijas un tās kultūras pastāvēšanu un attīstību, jo neiespējams kļūs šobrīd tik aktuālais politiskais sauklis par latvisku Latviju, kaut arī tas noteikts NAP 2020 redzējumā par Latvijas valsti 2020.gadā.
XXVI. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka 2012.gada decembrī Francijas parlamenta apakšpalātas (Nacionālās Asamblejas) deputāti ir pieprasījuši veikt izmeklēšanu par dzimtes ideoloģijas pārmērīgo ietekmi uz Francijas izglītības sistēmu un citām jomām. Savā rakstiskajā pieprasījumā viņi pieprasa veikt pilnīgu uzskaitījumu par šīs teorijas izplatību valstī: politikas dokumentos, kas orientēti uz maziem bērniem un izglītību, skolu un augstskolu vadlīnijās, sieviešu tiesību jomā, ģimenes tiesību jomā, sociālo tiesību jomā, pārvaldē un tiesu sistēmā.
Vairāk informācijas skat. interneta adresē: http://www.lifesitenews.com/news/french-parliamentarians-seek-investigation-of-growing-influence-of-gender-i. Pieprasījums franču valodā: http://unionrepublicaine.fr/enfance-en-danger-la-theorie-gender-imposee-dans-les-ecoles/.
[1] http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/dokumenti_un_tiesibu_akti/ziemelvalstu_sadarbiba11_14.pdf
[2] Eva –Maria Svennson „Contemporary challenges in Nordic gender equality policy and law” http://www.academia.edu/211201/Contemporary_challenges_in_Nordic_gender_equality_policy_and_law
Eva –Maria Svennson “The gender equality in Sweden welfare state”
[3] „ Symbolic representation and the construction of gender roles in the European Union”, Paper for the AECPA Conference, Murcia, 7-9 September 2011
[4] Gender Ideology and Fertility Intentions across Europe” (2012)
[5] Harald Eia „Hjernevask” – dokumentālo filmu cikls (2010)
[6] Persicope Post http://www.periscopepost.com/2012/09/crisis-in-masculine-identity-increases-suicide-risk-amongst-middle-aged-men/
[7] Frank Salter “The War Against Human Nature in the Social Sciences”, „The War against Human Nature II: Gender Studies”; žurnāls “Quadrant” (2012)
(http://www.quadrant.org.au/magazine/issue/2012/6/the-war-against-human-nature-in-the-social-sciences; http://www.quadrant.org.au/magazine/issue/2012/7-8/the-war-against-human-nature-ii-gender-studies-part-1)
[8] “Dėl Šiaurės ministrų tarybos biuro Lietuvoje ir Moterų informacijos centro bandomojo projekto tolesnės eigos ir vykdymo” (http://www.nsta.lt/index.php/pozic)
[9] http://www.iksd.riga.lv/upload_file/Izglitiba_pievienotie/2012_10/Zurnals_Pirmsskola_Nr_1.pdf
[10] Metodiskais materiāls „Pirmsskolas, kurās ir vieta Pepijprinčiemm un Pirātprincesēm” 6.lpp.
[11] Sara Hasbar “Equality starts in pre-school” (2008) http://www.sweden.se/eng/Home/Education/Preschool/Reading/Equality-at-daycare/
87 komentāri
#1haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#2haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#3haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#4haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#5haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#6haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#7haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#8haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#9haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#10haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#11haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#12haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#13haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#14haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#15haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#16haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#17haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#18haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#19haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#20haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#21haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#22haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#23haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#24haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#25haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#26haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#27haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#28haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#29haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#30haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#31haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#32haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#33haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#34haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#35haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#36haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#37haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#38haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#39haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#40haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#41haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#42haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#43haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#44haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#45haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#46haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#47haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#48haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#49haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#50haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#51haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#52haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#53haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#54haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#55haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#56haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#57haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#58haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#59haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#60haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#61haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#62haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#63haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#64haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#65haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#66haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#67haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#68haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#69haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#70haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#71haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#72haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#73haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#74haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#75haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#76haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#77haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#78haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#79haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#80haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#81haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#82haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#83haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#84haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#85haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#86haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
#87haralds elcerisMarch 28, 2013, 8:26 am
intjeresno, kā deputātiem ar bērnu grāmatas „Diena, kad Rūta bija Rihards” izlasīšanu. a to kā Mihalkova piecos vakaros: "по суботам будем езжать в Звевигорск! там очень красиво! я, правда, не была, но люди говорят!".
Uzraksti, ko domā