Fonds “Sibīrijas bērni” filmā un grāmatā ir apkopojis padomju varas izsūtīto bērnu stāstus, lai tos saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm.
Filma veido emocionālu, tēlainu un vēsturiski izzinošu stāstu, ko rada 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju aizvesto bērnu atmiņas. 2009. gada 14.jūnijā filmēšanas grupa kopā ar Sibīrijas bērniem, kuri izdzīvojuši un atgriezušies, un viņu bērniem devās svētceļojumā uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas plāksnes 1941.-1949.gadā deportētajām mātēm un bērniem.
Brauciena dalībnieks, Sibīrijas bērns Gunārs Toms saka: „Jāatzīstas, ka vēl līdz šai dienai neesmu atguvis dvēseles mieru par tur redzēto un pārdzīvoto – gan tiekoties ar likteņbiedru Kārli Namnieku, gan veicot120 kilometrugaro svētceļojumu, kas sākās ar manas māmiņas Alvīnes Tomas apcietināšanas vietu, Lielās Ketas sādžu, un noslēdzās ar Jeņiseiskas „varenās” čekas ēku pratināšanas telpu, nošaušanas pagraba, cietuma kapsētas un vēl joprojām eksistējošā, ar dzeloņdrāšu žogu apvītā nāves cietuma korpusu apskati. Un visbeidzot – piemiņas plāksnes novietošana muzejā”.
Filmas un grāmatas prezentācija ir daļa no ieplānotajiem pasākumiem, lai izglītotu Rietumeiropas sabiedrību par Padomju Savienības noziegumiem pret Baltijas valstu iedzīvotājiem, tajā skaitā bērniem.
Fonda “Sibīrijas bērni” pārstāvji jau vairākus gadus vasarā mēro ceļu uz izsūtīto nometņu vietām, lai pieminētu traģiskos likteņus un mēģinātu iegūt informāciju par cilvēkiem, kuri no Sibīrijas nekad neatgriezās.
Režisores Gekas pavadībā ceļu uz Sibīriju mēro ne tikai jaunākā paaudze, bet arī cilvēki, kuri uz Sibīriju tika izsūtīti kā bērni.
Režisore un producente Dzintra Geka jau kopš 1998.gada apkopo materiālus par represētajiem latviešiem, vāc atmiņas par Sibīrijas bērniem un dokumentē vietas, kur viņi dzīvojuši.
EP filmas un grāmatas prezentāciju apmeklēs dažādu valstu deputāti, diplomāti, EP darbinieki un Baltijas valstu kopiena Briselē. Visiem būs iespējams diskutēt ar filmas režisori Dzintru Geku, kā arī iegūt savā īpašumā grāmatu “Sibīrijas bērni: mums bija tas jāizstāsta”.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā