Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.

Ko nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam?

Vai es, šobrīd, rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt šobrīd spējat būt objektīvi, pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt un kā par to pārliecināties? Lasīt vairāk

Intervē Marlēna PIRVICA Nacionalaapvieniba.lv 

Jānis Grasbergs ir Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, kas ir otra augstākā politiskā amatpersona ministrijā. Tāpat kā Zemkopības ministrs K. Gerhards no Nacionālās Apvienības arī parlamentārais sekretārs ir tiesīgs aizstāvēt ministrijas pozīciju Saeimas tribīnē. Jānis Grasbergs ir guvis politisko pieredzi kā Kocēnu novada domes deputāts. Ar Zemkopības ministriju J. Grasbergs ir saistīts jau kopš studiju laikiem, kad bija Jauno Zemnieku kluba valdes loceklis.  Jānis Grasbergs ir pazīstams ar ģimenes zemnieku saimniecību Zilūži, kurā līdz iestāšanās valsts amatā bija tās vadītājs. Viņa vadītajā saimniecībā ir 400 liellopu, tostarp 200 slaucamu govju, un tiek apstrādāti 800 hektāru zemes. Izveidots savs piena pārstrādes cehs un tirdzniecības autoveikalu tīkls, pārdod pienu, biezpienu, krējumu, kā arī jogurtu un saldējumu. Tagad saimniecību veiksmīgi vada Jāņa brālis Valts Grasbergs. Lasīt vairāk

Ir teikts: “Ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši” (Mt. 25:40).

Ar šo būtu skaidrs, un domstarpību nav. Vienkāršā valodā tas nozīmē, ka ikviens, kurš ir palīdzējis, tam, kurš ir trūkumā, ir palīdzējis Man, teica Jēzus.

No tā izriet, ka ikviens, kurš ir palīdzējis kaut vienam latvietim, ir patiesi palīdzējis Latvijai. Bet ne katrs, kurš ir vārdos rūpējies par valsti un cilvēci, ir patiesi kādam palīdzējis.

Jēga

Ir plaši izplatīts viedoklis, ka visam, ko darām, ir jābūt, kādai taustāmai jēgai, personiskam labumam. Mums patīk visā saskatīt, vietā un nevietā, piesaukt jēgu. Šai vārdā mēdzam ielikt tik daudz, ka paši bieži nespējam šo jēgu nedz rast, nedz definēt.

Tas, kur cilvēks spēj saskatīt jēgu, ir atkarīgs no viņa pasaules uzskata, jeb tās ideoloģijas, ko viņš ir pieņēmis par savu.

Saki, nu kāda jēga tam, ka biji vērot futbolu, ka skatījies teātra izrādi, ka biji dzimšanas dienā, ka biji vecāku kapavietā? Kāda jēga tam, ka vispār esi? Vai no tā tev naudas vairāk, vai par to tev maksā?

Kāda jēga, ja tevis uzcelto māju bērni pārdos, iestādīto koku nozāģēs, jo traucē zālājam, bet par tevi kapos aizmirsīs?

Jebkurš materiālists, vērojot cilvēku, kurš, nometies ceļos, lūdz Dievu, jums pateiks, ka tā ir bezjēdzīga nodarbošanās. Savukārt cilvēkiem ar apziņu par Dieva esamību bezjēdzīga liksies to cilvēku darbošanās, kuri, apzogot, apkrāpjot vai izmantojot līdzcilvēkus, ir sakrājuši miljonus un vēl joprojām turpina raust. Līdzīgi ir ar jēgas meklējumiem ikdienā. Tas, kas vienam ir svēts un dārgs, otram liekas nevajadzīgs un lieks.

Kāda jēga mūsu senčiem bija cīnīties un izcīnīt mums Latviju? kāda jēga bija iet Latviešu leģionā un svešu kungu vadībā cīnīties pret boļševikiem? Kāda jēga bija cīnīties pret okupācijas varu? Kāda jēga ir spļaut un čurāt pret vēju?

Ja esi pasaules klaidonis, globalizācijas ideju nesējs, kādu gan jēgu tu spēsi saskatīt Latvijas valsts un latviešu tautas pastāvēšanā?

Izlikšanās

Šādus un līdzīgus jautājumus esmu dzirdējis gana daudz un pietiekami daudz tādus, pats protu uzdot. Jautāt nenozīmē atbildēt. Var, protams, iztikt ar nodrāztām frāzēm un klišejām, bet gan runātājs, gan klausītājs taču saprot, kā ir patiesībā. Klausoties valsts vadītāju uzrunas saprotam, ka viņiem paša sacītais nav svarīgs un viņi neko no sevis neziedos, lai valstij būtu un tautai arī. Viņi tēlo, ka mīl šo valsti, mēs izliekamies, ka ticam.

Jebkura izlikšanās ir saistīta ar vēlmi kaut ko slēpt. Bet slēpt mēs gribam kaut ko tādu, kas atklātībā nonākot, var kaitēt mūsu reputācijai. Nevar tāds, kurš pretendē uz augstu amatu valstī, atklāti paziņot, ka viņam ir nospļauties par šo valsti un tautu, bet augstais amats viņam ir vajadzīgs tikai un vienīgi tāpēc, lai to izmantotu personiskās iedzīvošanās nolūkā.

Un te nu sākas tas, ko tagad mēdz dēvēt par lomu spēlēm. Daudzi deputāti, ministri, premjeri un prezidenti ieņem savus amatus nevis tāpēc, lai godīgi un pašaizliedzīgi strādātu, bet gan lai izliktos par valsti un tautu dziļi norūpējušos deputātu, ministru, premjeru un prezidentu.

Līdzīgi skatāmies mākslas filmas, lasām romānus un klausāmies radio. Vieni tēlo, ka mīl, jo to prasa darba apraksts, citi izliekas, ka tic. Bet vienlaikus gan aktieri, gan skatītāji saprot, ka tā ir tikai mākslas filma, ka tas ir tikai romāns, ka tas ir veids, kā labi pavadīt laiku, bet kad filma beigsies, būs jāatgriežas realitātē, un tā ir citādāka nekā mākslas darbā vai politiķa runā. Tā ir daudz nežēlīgāka un skaudrāka.

Jo pārliecinošāk kādam izdodas tēlot kādu lomu, jo ilgāk viņam izdodas palikt savā amatā. Kad šādas lomu spēles pārņem visu augstākās varas ešelonu valstī, tad arī tauta ir spiesta kļūt par dalībnieci šajā izrādē. Klausoties valsts vadītāju uzrunas, mēs labi saprotam, ka viņiem paša sacītais ir tikai nepieciešamā formalitāte.

Vērtības

 Vai ticēsiet, ja teikšu, ka manas vērtības ir šādā secībā: Dievs, tauta, valsts un tad es. Protams, ka neticēsiet, un, labākajā gadījumā, izliksieties, ka uztverat to nopietni, jo galu galā katrs saprot atbilstoši savai samaitātības pakāpei. Katram vērtības ir citādas un to hierarhija arī. Mēs nespējam noticēt, ka citiem mēdz būt citāds pasaules skatījums un vajadzības nekā mums. Mēs visus mēram atbilstoši savām mērvienībām, ja paši tādi neesam, tad mūsuprāt arī citi tādi nespēj būt.

Savas vērtības es esmu tikai deklarējis, bet pierādījis vēl neesmu.

Ja apgalvošu, ka esmu gatavs atdot dzīvību par Latviju un latviešiem vai ticēsiet? Pamodiniet mani naktī un sakiet: “ Tā stunda ir situsi, latviešiem ir vajadzīga tava dzīvība.” Man nav nepieciešams laiks pārdomām, es to jau sen esmu izdomājis. Es jau sen esmu tam gatavs. Cits jautājums, vai mana plikā dzīvība ir ko vērta, vai tā ko spēj mainīt vai kaut ietekmēt? Vienalga – es esmu tam gatavs.

Ko no manis var paņemt, izņemot analīzes, un arī tās būs sliktas.

Diemžēl šais svaru kausos mana kailā dzīvība pārāk maz sver, tāpēc tikai šeit, šā rakstiņa loģikas spiests, to pieminu, bet tās nav lietas, par kurām ir publiski jāspriedelē, tas vienkārši ir jādara. Tie vārdi, kuriem neseko darbi, ir dumji vārdi, un tās runas, kuras nepārtop darbos, ir tukšas.

Okupācija

Manā filmā “Mums uzvarēt, – vai krist!” arhibīskaps A. Gailītis saka, ka demobilizācijas pavēles vēl nav bijis. Manai valstij uzbruka 1939. gadā, un kopš tiem laikiem esam okupēti. Latvijai un latviešiem Otrais pasaules karš nav beidzies, tāpēc lietderības jautājums ir lieks. Šādas pārdomas ir liekas visiem tiem, kuri ir par dzimteni sardzē. Aizstāvjiem valsts sevi neuztic ar nolūku saglabāt karavīru dzīvības, nolūks ir, liekot ķīlā viņu dzīvības sargāt valsti un pilsoņus.

Misija

Ja es teikšu, ka man ir misijas apziņa, vai jūs tam ticēsiet? Droši vien, ka nē, bet tā tomēr ir. Tāpēc, ka neticat, es teikšu pieticīgāk – varbūt kāds no jums tomēr pieļauj šādu iespēju.

Man ir ko teikt un ir ko dokumentēt.

Mana misija ir neatbalstīt ļaunumu un pretoties tam.

Mana misija ir atstāt nākamām paaudzēm informāciju, lai tās spētu saprast un uzzināt, kas un kā patiesībā notika manas dzīves laikā.

Mans uzdevums ir atstāt liecības nākamām paaudzēm par to cilvēku likteņiem, kuri veidoja laikmetu un paši kļuva par šī laikmeta daļu.

To darīju un daru publikācijās laikrakstos “Pilsonis”, “Pavalstnieks”, “Tēvzemei un Brīvībai”, “Neatkarība”, “Latvietis Latvijā”, radioraidījumos “Būt latvietim”, radio “Merkurs” piecu gadu garumā, radioraidījumos “Tēvijas laikmets”, radio “Naba”. Arī četrās manās dokumentālajās filmās, trijās paša rakstītās grāmatās un daudzās citu autoru manis izdotās grāmatās, kā arī atkārtoti izdotajā grāmatā “Baigais gads”.

Es veidoju laikmeta liecības un video hroniku nākamām paaudzēm.

Dievs

Es nezinu, vai ir Dievs, bet cenšos dzīvot tā, it kā viņš būtu. Jēzus mācekļiem teica, ejiet un sludiniet. Nedomājiet, kur jūs gulēsiet un ko ēdīsiet. Esmu praksē pārliecinājies – ja nedomā, kur gulēsi un ko ēdīsi, esi paēdis un izgulējies, bet, tikko sāc domāt par sadzīvi un labklājību, tā tās vairs nav. Tikko tava ticība sašķobās un tu sāc spriedelēt, tā esi pagalam un kļūsti nederīgs cīņai.

Secinu, ka darāmais ir jādara godīgi, un tad tas atmaksājas. Padarītais iegūst jēgu. Tikko darīsi savtīgi, tā cietīsi neveiksmi. Ja darbosies pārliecības virzīts un nemeklēsi izdevīgumu, tev izdosies.

Galvenais velna ierocis ir šaubas un nenoteiktība. Ja cilvēkam nav skaidra redzējuma un skaidras rīcības, tad nav arī cilvēka. Dvēseli atdod Dievam, sevi dzimtenei, bet godu nedod nevienam.

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams ir atcēlis Uzņēmuma reģistra (UR) pagājušā gada lēmumu, ar kuru liegts reģistrēt biedrību “Par cilvēka brīvību domāt, runāt, rīkoties, dzīvot”, kuras statūtos norādīts, ka tā vēlās panākt kristīgo atsauču izņemšanu no valsts simboliem, tostarp Satversmes un valsts himnas, kā arī marihuānas legalizāciju, liecina publiski pieejamais anonimizētais tiesas spriedums,-ziņo spektrs.com/delfi.lv Lasīt vairāk

Džastins Bībers (Justin Bieber) dalījās ar ziņu savā mājas lāpā, atgādinot abonentiem, ka velns nevar uzvarēt Dievu: “Lai velns ir norūpējusies par to, ka viņam nav varas pār jums, kad zināt dzīvo Dievu! Un Viņa vārds ir Jēzus! Kāpēc raizēties, ja tā vietā Jūs varat Viņu pielūgt, “ziņo-spektrs.com/ cnl.news  Lasīt vairāk

ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes laikā Varšavā, 6. Jūlijā naca klajā ar uzrunu Polijas tautai.

Viens no galvenajiem šīs vizītes mērķiem bija paust Amerikas Savienoto Valstu uzticību NATO sabiedrotajiem, tostarp Polijai, kurā pēc pērnā gada Varšavas samita izvietoti papildu amerikāņu spēki.

Savā uzrunā Varšavas centrā Tramps norādīja, ka transatlantiskās saiknes starp ASV un Eiropu ir spēcīgākas nekā jebkad iepriekš.

Tramps arī atgādināja par 2% samaksu, palepojās ar lieliskajām jaunajām pasaulē labākajām raķetēm šai reģionā, solīja ASV atbalstu Eiropas drošībai, uzslavēja Poliju un Centrāleiropas reģionu, salīdzināja poļu cīņu pret komunismu ar pašreizējo Polijas nostāšanos pret imigrāciju ainot cīnīties pret jebkuru ideoloģiju – vai no ārpuses vai arī pašu vidū – kas ļauj Rietumu civilizāciju apdraudošajiem spēkiem izplesties – kā poļi to ir darījuši pret komunistiem.: “Šodien Rietumiem izaicinājumu met varas, kuras vēlas pārbaudīt mūsu apņemšanos, iedragāt mūsu pašpārliecinātību un mest izaicinājumu mūsu interesēm. Lai stātos pretī jaunām agresijas formām, ieskaitot propagandu, finanšu noziegumus un kiberieročus, mūsu aliansei ir jāpielāgojas, lai tā spētu efektīvi konkurēt jaunos veidos un jaunos kaujas laukos. Mēs aicinām Krieviju izbeigt savas destabilizējošās aktivitātes Ukrainā un citur, pārtraukt atbalstu vardarbīgiem režīmiem, ieskaitot Sīriju un Irānu, un pievienoties atbildīgu nāciju kopienai kopīgā cīņā pret kopīgiem ienaidniekiem, aizsargājot pašu civilizāciju,” sacīja Tramps.

Prezidents uzsvēra, ka, lai saglabātu Rietumu civilizāciju, tai pašai jāvēlas izdzīvot, un aicināja Rietumus ņemt piemēru no Polijas, uzsvēra, ka, lai Rietumi izdzīvotu, jāsargā tradicionālās vērtības:  “Mums ir jāatceras, ka mūsu aizsardzība nenozīmē tikai apņemšanos piešķirt naudu. Tā ir arī gribas apliecināšana. Kā to pierāda poļu pieredze, Rietumu aizsardzība balstās ne tikai uz iespējām, bet arī uz cilvēku vēlmi uzvarēt, kļūt veiksmīgiem un saņemt to, kas tiem pienākas. Mūsu laika fundamentālais jautājums ir, vai Rietumiem ir vēlme izdzīvot. Vai mums ir pārliecība par savām vērtībām un vēlme tās aizstāvēt par jebkādu cenu? Vai mums ir pietiekami liela cieņa pret mūsu pilsoņiem aizsargāt mūsu robežas? Vai mums ir vēlme un drosme saglabāt mūsu civilizāciju, pretojoties tiem, kuri vēlas to iznīcināt?”

Tamps lepojās ar Dieva nozīmi – Rietumiem pie tā ir jāatgriežas, un minēja Jāni Pāvilu II kā lielisku pāvestu.

“Un Tas Kungs viņiem gāja pa priekšu dienā mākoņu stabā, lai tos vadītu pa ceļu, bet naktī uguns stabā, lai ceļš tiem būtu apgaismots dienu un nakti. Un mākoņu stabs dienā un uguns stabs naktī nenozuda tautas priekšā.” (2.Moz. 13: 21) 

“Un Dieva eņģelis, kas bija gājis Israēla pulkam pa priekšu, cēlās un nostājās aiz viņiem; arī mākoņu stabs, kas bija viņu priekšā, cēlās un nostājās aiz viņiem. Tas novietojās starp ēģiptiešu nometni un starp israēliešu nometni. Tā tur bija mākonis un tumsa, kas šķīra vienu no otra.” (2.Moz.14:19)

Ņemot vērā pieaugošo aktivitāti no islāma valsts Sīrijas pusē Golānas augstienē Izraēlas armija dislocējās turp, lai pastiprinātu vērošanas punktu. Nedēļas nogalē Izraēlas karavīri uz robežas vēroja neparastu ainu. Pāri visiai robežai nolaidās vētrains mākoņu stabs.

Mākoņu stabs pilnībā aptvēra teritoriju no Sīrijas robežas pusē, bet apstājās tieši pie robežas, un iekļuva Izraēlas teritorijā.

Izraēlas karavīriem izdevās neparasto parādību nofilmēt ar telefona palīdzību. Video tika daudzkārt komentēts internetvidē un ieguvis nosaukumu “Dieva iejaukšanās.”

Katoļu priesteris Ilmārs Pēteris Tolstovs kalpo Rīgas Garīgajā Seminārā par inspektoru un homilētikas pasniedzēju. Svētdienās un svētku dienās kalpo sv. Antona draudzē Rīgā. Priestera devīze – “Bēda man, ja es Evaņģēliju nesludinātu!” (1. Kor. 9:16)

Ko nozīmē būt Latvijas patriotam?

Sirsnīgi sveicu visus Latvijas valsts proklamēšanas 98.gadadienā. Ko nozīmē būt valsts patriotam? Lasīt vairāk

Raidījums Atklātā diskusija

Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs – LKR prezidents

Ivars Kalviņš – Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātniskās padomes priekšsēdētājs
Vjačeslavs Kaščejevs – Fiziķis, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis
Andris Ozoliņš – CBMC Latvija
valdes loceklis, Cietvielu fizikas institūta projektu vadītājs

Līdzīga ziņa: Ivars Kalviņš atzīst: Slavenā “Mildronāta” molekula viņam atklāta pārdabiskā veidā AUDIO

„Pasaule ir šaha galds. Ikkatrs solis var kļūt pēdējais. Ej kur gribi, taču atceries kā esi sācis. Jo var izrādīties, ka beigas ir tuvu. Man bija 16 gadu, kad guvu uzvaru. Tad es domāju, ka esmu nemirstīgs. Tagad es zinu, ka nenodzīvošu pat līdz 30. Mēs nevaram paredzēt, kas mūs sagaida nākotnē. Lasīt vairāk