Patlaban situācija Latvijā ir dramatiska – „mūsu elite nav konkurētspējīga Eiropas līmenī”. „Tas labi atspoguļojas tajās prioritātēs, kuras tiek izvirzītas sabiedrībai,” viņš klāstījis, norādot, ka sabiedrība diemžēl nav gatava maksāt par lietām, „kas varētu būs attīstīt vai padarīt konkurētspējīgākus”.
„Elementāri tas atspoguļojas izglītības un zinātnes finansējumā. Citas valstis iegulda naudu augstākajā izglītībā vai zinātnē nevis altruisma, bet vēsa aprēķina vadītas. Ieguldījums izglītībā un zinātnē ir ieguldījums konkurētspējā. Toties mūsu politiskā elite uztver augstāko izglītību un zinātni kā kaut kādus dīvainus valsts atribūtus, kā greznas, bet nevajadzīgas pogas pie valsts mundiera,” norādījis Teikmanis.
Nacionālisma jautājums
Nacionālismam 21.gadsimtā būtu jāpiedzīvo transformācija – no asins nacionālisma tam būtu jākļūst par kultūras nacionālismu.
„Nacionālā identitāte ir jāveido nevis politisko cīņu laukā, bet kultūras laukā. Nacionālai identitātei ir jātop par kultūras produktu,” uzsvēris LMA prorektors.
„Līdz ar to arī skaidra kultūras industrijas loma – nevis pelnīt naudu, bet nodrošināt modernas nacionālās identitātes tapšanu,” vēl piebildis mākslas zinātnieks, vienlaikus atzīstot – ja nacionālisms tiek saistīts tikai ar suverēnu valsti, tad „Latvija faktiski vairs nav suverēna valsts”.
„Lisabonas līgums un atkarība no starptautiskajiem aizdevējiem ir atņēmuši mums tik lielu suverenitātes daļu, ka mēs būtiski atšķiramies no tās Latvijas, kāda tā pastāvēja no 1990. līdz 2004. gadam,” norādījis LMA prorektors.
Tāpat viņš uzsvēris, ka Latvijas konkurētspēju pēdējos gados būtiski ietekmējusi ideoloģiskā stagnācija. „Kas ir tas, ko mums šobrīd piedāvā faktiski visas uz vēlēšanām ejošās partijas? Atkal savdabīgu un vienlaikus sprādzienbīstamu neoliberālismu. To piedāvā pat tās partijas, kuras sevi pozicionē kā kreisas,” norādījis Teikmanis.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā