No ZRP nupat kā izstājušies vairāki NVO vadītāji, tajā skaitā, biedrības „Asociācija Ģimene” valdes priekšsēdētāja Ilona Bremze, Latvijas Kristīgo skolotāju asociācijas valdes locekle Elita Prūse-Kleinhofa, Krīzes Grūtniecības centra vadītāja Judīte Briede-Jureviča un citi, -spektrs.com ziņo Ilona Bremze Biedrības „Asociācijas Ģimene” valdes priekšsēdētāja. Lasīt vairāk

Lai izvairītos no vilšanās, kas rodas pēc Atmodas laika pacēluma, politiķiem šodien būtu jāatgriežas izejas punktā. Politiķiem jānosprauž valsts un tautas attīstības mērķi, jāsāk domāt ilgtermiņā. intervijā laikrakstam „Neatkarīgā” paudis Romas katoļu baznīcas arhibīskapu metropolīts Zbigņevs Stankevičs. Lasīt vairāk

“Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara! Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu; Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.” /Daniela 2:20-22/ Lasīt vairāk

Fragmenti no intervijas ar Egilu Levitu žurnālā “Rīgas Laiks”

Rīgas Laiks: Kam vajadzīga nacionāla valsts?

Egils Levits: Nacionāla valsts ir vajadzīga attiecīgajai nācijai, jo nacionālā valstī nācija var vislabāk realizēt savu pašnoteikšanos. Lasīt vairāk

Atklātībā nonācis ASV Valsts departamenta ziņojums par reliģijas brīvību pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Šajā dokumentā norādīts, ka Latvijas Satversme, kā arī citi likumi, normatīvie akti un valsts politika kopumā veicina brīvu reliģijas praktizēšanu, valsts kopumā praksē ievēro reliģijas brīvību,-ziņo spektrs.com/marcisjencitis.lv

Tomēr dokumentā atzīmēts, ka valstī pastāv birokrātiskas problēmas, ar kurām saskaras dažas mazskaitlīgas ticīgo grupas. Oficiālā valsts reliģija valstī nav noteikta, tomēr valdība nošķir „tradicionālās” – luterāņu, katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, baptistu, metodistu, adventistu un jūdaistu un –„jauno” reliģiju grupas. Praksē tas atspoguļojies kā stingrāks birokrātisks regulējums un prasības jaunajām reliģiskajām grupām, kas netiek piemērotas tradicionālajām.

Saskaņā ar pašreizējo likumdošanu tradicionālajam reliģiskajām grupām ir zināmas un tiesības un privilēģijas, kuru netradicionālajam grupām nav. Valdība ir centusies likumdošanā nodefinēt valsts un tradicionālo reliģisko grupu attiecības.

Garīgo lietu padome (GLP) sniedz valdībai atzinumus par reliģiskiem jautājumiem. Tajā ir pārstāvji no lielākajām reliģiskajām grupām: katoļi, luterāņi, pareizticīgie, baptisti, adventisti, vecticībnieki, metodisti un jūdaisti. GLP pārstāvētas tikai tradicionālās reliģiskās organizācijas, ierobežojot citu reliģisko organizāciju ietekmi uz valdības lēmumiem par reliģiskiem jautājumiem.

Likums “Par reliģiskajām organizācijām” nosaka, ka valsts skolās ticību drīkst mācīt tikai tradicionālo kristīgo baznīcu (proti, katoļu, evaņģēliski luteriskās, pareizticīgās, vecticībnieku, baptistu, metodistu un adventistu) un jūdaistu grupu pārstāvji. Šādu izglītību apmaksā valsts. Citas konfesijas vai reliģijas, kurām nav pašām savu, valsts atbalstītu mazākumtautību skolu, ticības mācību var mācīt tikai privātskolās.

Desmit vai vairāk vienas ticības draudzes, kurām ir pastāvīgas reģistrācijas statuss, var veidot reliģisku apvienību. Tikai tās baznīcas, kurām ir reliģiskās apvienības statuss, var dibināt teoloģiskās skolas vai klosterus.

Vismaz divas reizes ziņots par pārkāpumiem vai diskrimināciju sabiedrībā reliģiskās piederības, ticības vai tās praktizēšanas dēļ; aizvien vēl pastāv aizdomas pret jaunākām, „netradicionālajām” reliģiskajām grupām.

Vīzas izsniegšanas nosacījumi pieprasa ārzemju reliģiskiem darbiniekiem uzrādīt vai nu ordinācijas apliecību vai apliecinājumu par reliģisko izglītību, kas atbilstu Latvijas teoloģijas bakalaura grādam, kā arī ielūguma vēstulei. Lai arī valdība kopumā ir sniegusi atbalstu, lai atrisinātu dažus sarežģītus vīzu gadījumus par labu misionāriem, šis process joprojām ir apgrūtinošs.

Tiesību normas paredz, ka ārzemju misionāriem ir atļauts rīkot sanāksmes un sludināt, ja vietējās reliģiskās organizācijas viņus aicinājušas veikt šādas darbības. Ārvalstu reliģiskās konfesijas šo nosacījumu ir kritizējušas.

Nav ziņots par cilvēkiem, kas būtu ieslodzīti vai aizturēti to reliģiskās pārliecības dēļ.

ASV valdība apspriež reliģijas brīvības jautājumus ar Latvijas valdību kā daļu no tās vispārējās dialoga un cilvēktiesību veicināšanas politikas.

Pārskata periodā ASV vēstniecība strādāja, lai atbalstītu reliģijas brīvību, regulāri kontaktējoties ar prezidentu, premjerministru, attiecīgajām valsts iestādēm, nevalstiskajām cilvēktiesību organizācijām, dažādu konfesiju pārstāvjiem, tostarp misionāriem.

Dažu politiķu uzbudinājums, ko izraisīja Visu Latvijai pārstāvja neveiklie, bet Eiropas politikā absolūti neoriģinālie prātojumi www.twiter.com par multikulturālisma blakusefektiem, rada pārdomas par ideoloģisko ķīseli, kas valda Latvijas politiķu galvās. Kā arī par viņu politisko motivāciju,-ziņo spektrs.com/delfi.lv Rita Našeniece Lasīt vairāk

Lidsabiedrības Ryanair lidmašīna, kurai 22.augustā starptautiskajā lidostā Rīga bija jāierodas no Briseles, veica ārkārtas nosēšanos. Lidmašīnas pasažiere Karīna pastāstīja, ka lidmašīna stundu un divdesmit minūtes riņķojusi virs Rīgas. Lidmašīnas apkalpe pasažierus gatavojusi avārijas nosēšanās situācijai. Pilots pasažierus esot lūdzis lūgt Dievu, cilvēki metuši krustus un raudājuši,-ziņo spektrs.com/apollo.lv Lasīt vairāk

No 26-27. augustam notika kristiešu draudzes „Prieka vēsts” organizēts evaņģelizācijas brauciens pa Valmieru, Rūjienu un Naukšēniem.,-ziņo spektrs.com

60 jaunieši steidzās no jauna Dievam iekarot trīs pilsētas vienlaicīgi.  Ar ticības pilnu iedvesmu jaunieši devās pilsētās, lai pilsētniekiem stāstītu par savu Kungu Jēzu Kristu un pie reizes arī aicinātu uz koncertu, kuru bija sarūpējuši Valmieras pilsdrupu estrādē.

Koncerta programmā “Es nekaunos”  piedalījās Valters Gleške ar grupu „Vēstniecība”;

„1:16 Kliķe” un Dāvids Gleške;

soliste Elīna Buce;

solists Kaspars Žavners

“Lidojums” VIDEO

Koncerta laikā tika pamanīts kāds pāris, kurš klusi un nemanot lavījās uz pilsdrupu izejas pusi, tādējādi radās interese ar viņiem aprunāties. Sarunas laikā noskaidrojās, ka aiziešanas iemesls ir bijis, nevis tāpēc, ka kaut kas nav paticis, bet gan tāpēc, ka vienam no laulātajiem vajadzējis dodoties uz nakts maiņas darbu. Runājot par koncerta programmu, atzina, ka īpaši esot patikusi dziesma „Lidojums”. Ģimenes galva izcēla dziesmas satura centrālo domu – ērglis nebrīvē. Viņš teica, ka tiešām katram no mums ir sava dzīves nebrīve, kurā dzīvo. Tas licis aizdomāties par dzīves jēgu.

Kāds jauniešu bariņš juties pārsteigts par labi organizētu pasākumu, kvalitatīvu un mūsdienīgu mūziku. Arī viņiem īpaši iepatikusies dziesma „Lidojums”, kā viņi teica, dziesma par krātiņu.

Koncerta laikā tika pamanīts, ka tieši pēc dziesmas „Lidojums” sekoja lielāka aplausu vētra un sajūsmas saucieni.

No 26-27. augustam notika kristiešu draudzes „Prieka vēsts” organizēts evaņģelizācijas brauciens pa Valmieru, Rūjienu un Naukšēniem.,-ziņo spektrs.com Lasīt vairāk

Realizējot ārpolitiku, ir jāievēro Latvijas nacionālās intereses, un ārpolitikai jābūt iekšpolitikas apkalpošanai, nevis otrādi, intervijā aģentūrai LETA pauda nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars,-ziņo spektrs.com

“Patlaban sadzīvē tas izpaužas tā – ja Eiropas Savienības (ES) noteikumi nosaka, ka tirgū gaļa un zivis jātirgo uz atsevišķiem galdiem, tad mēs ne tikai tirgosim uz atsevišķiem galdiem, bet arī sienu starp tiem uzcelsim. Šī cenšanās izpildīt visu un būt lielākiem eiropiešiem nekā paši eiropieši bieži ir pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm,” norādīja Dzintars.

Pēc viņa domām, sarunās ar ES mums jābūt aktīvākiem un jācenšas aizstāvēt savas nacionālās intereses. “Politikas maiņai jābūt tādai, ka ārpolitika ir iekšpolitikas apkalpošana, nevis otrādi,” piebilda politiķis.

Dzintars uzskata, ka Latvijai viennozīmīgi jāturpina pašreizējais ģeopolitiskais kurss, par savu stratēģisko partneri numur viens paturot ASV. “Lai gan daudzi mums cenšas piešūt, ka esam eiroskeptiķi, mēs drīzāk izraugāmies pozīciju, ka esam eiroreālisti,” skaidroja VL-TB/LNNK līderis.

Savukārt, runājot par attiecībām ar Krieviju, nacionālā apvienība noteikti esot par ekonomisko sadarbību ar šo valsti, bet tas nevarot kalpot kā iegansts, lai mēs atkāptos no Latvijai un Latvijas neatkarībai būtiskām politiskajām pozīcijām.

Dzintars atzina, ka labas kaimiņattiecības uzturēt ir vienmēr būtiski, bet tās ir labi jāuztur ilgtermiņā. “Labas kaimiņattiecības ilgtermiņā var uzturēt tikai tad, ja tās balstās uz abpusēju cieņu. Ja notiek vienas puses diktāts un no otras puses ir gatavība piekāpties jebkam, un notiek skatīšanās kā uz lielo brāli, tad šīs cieņpilnās attiecības ilgtermiņā vienkārši nevar būt,” uzsvēra politiķis.

Pēc viņa domām, Latvijas uzņēmējiem vajadzētu tiekties apgūt Krievijas tirgu. Uzņēmēji iespējamo risku izvērtēšot vislabāk, un valstij šie centieni jāatbalsta. “Dalību Krievijas tirgos ar stingru politisko stāju ir iespējams apvienot,” pauda Dzintars.