Mūsdienu Latvijā cilvēkam visvairāk pietrūkst mēra sajūtas – gan vēlmē iegūt materiālos labumus, gan arī nevaldāmā tieksmē pēc dažāda veida baudu gūšanas. Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs avīzei „Neatkarīgā” runā arī par brīvību pat visbriesmīgākajos apstākļos, par politiķu nevēlmi ieklausīties cilvēkos.
Jautājumā kā mūsdienu Latvijas cilvēkam visvairāk pietrūkst un kas var viņam kompensēt iztrūkumu, Stankevičs atbildēja, ka tā ir mēra sajūta. „Mēra sajūtas – gan vēlmē iegūt materiālos labumus, gan arī nevaldāmā tieksmē pēc dažāda veida baudu gūšanas. Ja visu drīkst, vēlme kļūst nevaldāma un beigās tikai rada iekšēju tukšumu un depresiju. Šo iztrūkumu var kompensēt vienīgi Dieva klātbūtne, Viņa mīlestība. Faktiski mēs atgriežamies pie antīkās pasaules beigu un visdziļākās krīzes posma. Ļoti trāpīgu atbildi šai ziņā ir devis svētais Augustīns: “Nemierīga būs mana dvēsele, līdz tā neatdusēsies Tevī, Kungs.” Cilvēks ir kaut kas vairāk nekā tikai molekulu sakopojums, viņa gars, apzināti vai neapzināti, tiecas pēc sava Radītāja, pēc kura līdzības viņš ir veidots,” tā Stankevičš.
Kristīgā ticība spēj dot cilvēkam kaut ko daudz vairāk nekā tikai mierinājumu
Vai kristīgā ticība spēj dot mierinājumu šodienas cilvēkam, kas vīlies valstī, valdībā, līdzcilvēkos un Atmodas idejās? Stankevičs norāda, ka kristīgā ticība spēj dot cilvēkam kaut ko daudz vairāk nekā tikai mierinājumu. „Tā spēj piepildīt cilvēka dzīvi ar jēgu, atbrīvot no kompleksiem, dot patiesu brīvību. Daudzu cilvēku dzīve tepat Latvijā cauri tās drūmajiem vēstures notikumiem par to liecina. Viņi spēja palikt brīvi un laimīgi pat visbriesmīgākajos apstākļos: cietumā, koncentrācijas nometnēs, izsūtījumā. Minēsim kaut vai bīskapu Boļeslavu Sloskānu, priesteri Viktoru Pentjušu,” paskaidro arhibīskaps.
Latviešu un krievu attiecības
Par latviešu un krievu attiecību problemātiku arhibīskaps atgādina, ka baznīcā cilvēks netiek uzlūkots pēc nacionālās piederības, kur pirmajā vietā ir mīlestība uz Dievu un līdz ar to arī savstarpēja cieņa vienam pret otru. Kristietība cilvēkus vieno.
Baznīca un politika
„Baznīcas uzdevums nav nodarboties ar politisko līderu vai partiju reklāmu. Tās pienākums ir rūpēties par sabiedrības garīgo veselību. Nevajag arī aizmirst, ka Baznīcai piederīgie ir šīs sabiedrības locekļi, un viņiem arī ir tiesības un pienākums prasīt no partijām pirms kārtējām vēlēšanām sniegt skaidras atbildes par viņu programmām morāles un ģimeņu atbalsta jautājumos,” uzskata Stankevičs.
Dzīvības un nāves kultūra
„Praida patiesais mērķis ir reklamēt homoseksuālismu kā normālu dzīvesveidu. Tas ir pilnīgi nepieņemami un demoralizējoši. Ar homoseksuālisma slavināšanu tiek atbalstīta nāves civilizācijas antikultūra, kas nostājas pret dzīvību. Ja to izsludina par normālu, kā tas ir noticis vairākās Eiropas valstīs, tad neizbēgami seko nākamie soļi – homoseksuāļu savienības atzīsim par laulībām, atļausim adoptēt bērnus. Bet kur tad paliek bērnu tiesības? Viņiem taču vajag tēvu un māti, nevis divus patēvus, no kuriem viens tēlo māti, vai arī divas pamātes, no kurām viena izliekas par tēvu. Bērnam taču jāveido priekšstats par savu seksualitāti un identitāti. Geju ģimenē bērna galvā viss top sajaukts. Un tālāk viss jau kā sērgā – tādu „ģimeņu” paliek arvien vairāk, cilvēce pamazām izmirst.” Neatkarīgā Rīta Avīze, 2012. gada 5. aprīlis.)
Sabiedrības lielākā nelaime
„Nepareiza brīvības izpratne un tās sajaukšana ar visatļautību. Laimes meklēšana tur, kur tās nav.” Domu noslēdz Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā