Latvijas Radio intervijā Valsts prezidents Andris Bērziņš atzina, ka nacisma sagrāves diena 8.maijā, kad tiek pieminēti Otrā pasaules kara upuri un 9.maija Uzvaras dienas atzīmēšana atsevišķi pagaidām ir kā pārejas periods, kas noteikti ar laiku mainīsies,-ziņo spektrs.com
Latvijas prezidents uzskata, ka ir pagājis pietiekami daudz laika, lai šādā situācijā meklētu atšķirīgo, jo jebkurā karā ir uzvarētāji un zaudētāji, bet svarīgākais šajā situācijā ir domāt par lietām, kas spētu vienot visus.
8. un 9.maija nozīme
Eiropā un kopš 1995.gada oficiāli arī Latvijā 8.maijā tiek svinētas Otrā pasaules kara beigas. Latvijā svētku pasākumi tiek organizēti arī 9.maijā jeb Uzvaras dienā, kas iekļauta Krievijas svētku dienu kalendārā.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlēšanās
Prezidents vēlas, lai Latvijā 8.maijs, kas Eiropā un ASV jau kopš 1945.gada tiek svinēta kā sabiedroto uzvara pār nacionālsociālistisko Vāciju, netiktu izmantots sabiedrības grupu konfrontēšanai, bet gan veicinātu izlīgumu starp dažādās pusēs karojošajiem.
Prezidents uzskata: 8.maijam jākalpo ne tikai piemiņai, bet arī daudz tālejošākam mērķim – sociālā sabiedrības izlīguma veicināšanai, jo pretējā gadījumā vairāk nekā pusgadsimtu ilgā laika posmā pēc cilvēces lielākās traģēdijas nebūs apgūta nopietnākā no Otrā pasaules kara mācībām. „Mēs nebūsim darījuši visu iespējamo, lai konfrontācijai, naidam un atriebībai, ko uz totalitāru lielvaru ideoloģijas pamatiem joprojām vēlas reanimēt atsevišķi radikālie grupējumi, mūsu sabiedrībā vairs nebūtu dzirdīgu ausu un kaismīgu piekritēju,” teica Bērziņš pirms nedēļas publiskā aicinājumā visiem Latvijas kara veterāniem pieminēt nacisma un komunisma upurus 8.maijā Brāļu kapos.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā