Tas ir brīnišķīgs Dieva finansu apsolījums. Bībelē ir daudz piemēru par to, ka cilvēki patiesi varēja neuztraukties par nākošo dienu.
Uzskatāmākais piemērs, kad Izraēlas tauta gāja pa tuksnesi 40 gadus. Un katru dienu tā saņēma Dieva brīnumu – mannu no debesīm, ūdeni un apģērbs nenonēsājās. Skaists piemērs par Eliju, kurš sekoja Dieva teiktajam vārdam un gāja uz Kritas līci, Jardānas austrumos. Tur arī veldzējās un kraukļi viņu apgādāja ar maizi. Bet vēlāk devās uz Sereptu, kurā kāda sieviete rūpējās par viņa dienišķo maizi, par to Dievs darīja tā, ka milti tīnē neizsīka un eļļas krūzē nepietrūka. (1Ķēn. 17 1-16).
Elija bija pilnīgi nodrošināts, Dievs par to īpaši rūpējās. Arī sieviete saņēma brīnumainu brīvību. Un mums Dievs aicina saņemt šo brīvību. Dieva vārdā teikts: „ Nekrāj mantu virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā, un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā, un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
Un neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai. Nezūdaties savas dzīvības dēļ, ko ēdīsiet un ko dzersiet, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība (dvēsele) nav labāka nekā barība?” (Mat. 6: 19-34).
Jēzus Kristus mūsu Kungs sapulcināja savus mācekļus, kuri tāpat kā mēs bija bailīgi un neticīgi. Jēzus viņus veda cauri ugunīgiem pārbaudījumiem parādot sevi kā piemēru, lai arī mācekļi un mēs spētu līdzināties Viņam. Tādēļ mācekļu acu priekšā darot brīnumus, piemēram, piecām zivīm un diviem maizes klaipiem pabarojot tūkstošiem cilvēku, lai redzētu un pierādītu, ka Dievs ir pārbaudāms un Dieva logi tiek atvērti paļaujoties uz Viņu.
Mans piedzīvojums
Saņēmis algu 500$ devos mājās, pie savas piecu bērnu ģimenes. Pa ceļam apciemoju sava drauga jauno ģimeni. Viņa sieva gaidīja savu pirmdzimto bērniņu. Ieejot viņa miteklī pamanīju, ka viņa prāts ir nomākts. Kad mēs aprunājāmies viņš stāstīja, par to, kā nokļuvis neērtā situācijā. Drauga profesija ir galdnieks un saņēmis pasūtījumu savrupmājas durvju un logu izgatavošanai, aizņemoties naudu 500$ iegādājās materiālus un ķērās pie darba. Darbs tuvojās beigām. Un jaunā ģimene ar nepacietību gaidīja, kad klients norēķināsies par izpildīto darbu. Tuvojās ziemassvētki. Negaidīti klients mainīja savus plānus un atteicās no pasūtījuma. Protams, ka gaidītie prieki pārvērtās par sarūgtinājumu. Draugs pārdzīvoja ne tik daudz par sevi, bet par sievu, jo sieviete stāvoklī visas lietas uztver saasināti. Dievs ar mani izpēlēja joku. Vienā mirklī mani piepildīja ar Svēto Garu un es kļuvu bezrūpīgs un priecīgs. Es atcerējos, ka manā kabatā ir tikko saņemtā nauda 500$ un es svētīju jauno ģimeni ar šo naudu. Arī jaunā ģimene piepildījās ar Svēto Garu un bija priecīga.
Šis bija viens no ugunīgākajiem pārbaudījumiem manā dzīvē. No rīta pamodos jau bez Svētā Gara piepildījuma. Kad atvēru ledusskapja durvis pārliecinājos, ka tas ir praktiski tukšs. Mans garastāvoklis pasliktinājās. Mājiniekiem nebiju pateicis, ka vakar saņēmu algu. Izejot no mājas sieva atgādināja, lai pēc algas saņemšanas es veikalā nopērku nepieciešamos produktus un iedeva sarakstu. Izslīdēju pa durvīm kā zaglis. Palicis viens pārdomāju vakardienas vakaru. Teicu Dievam atklāti, ka tas ir bijis netaisnīgi. Es kurnēju, kā ebrejs tuksnesī. Zināju, ka grēkoju, bet neko ar sevi nevarēju padarīt. Pārbaudījuma uguns man šķita pārāk spēcīgs. Sūdzējos Dievam, ka Viņš man ir devis pārbaudījumu ne pa spēkam, kaut arī Dievs bijis devis solījumu, ka pārbaudījumiem būs arī izeja. (1Kor. 10 : 13) Ir ziemassvētku dāvanu laiks, bet man pat iztikai nav. Zinu arī, ka pat aizņemties nedrīkstu, jo Bībelē par to ir teikts. (Rom. 13 :8; 5Mozus 28: 12; Ebreju 13 :5) Atcerējos Dieva apsolījumu „Atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā manā klētī tā, lai arī manā mājā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā”, -saka tas Kungs Cebaots, – „vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Mal.3: 10) Atzīšos, ka es nevis lūdzu Dievu, bet gan pieprasīju naudu šodien un nevis rīt vai citu dienu, jo ko gan es teikšu savai ģimenei, draudzē, ja mani bērni šodien cietīs badu. Man būs kauns, bet citiem būs iemesls pasmieties: „Nu, un kur ir tavs Dievs, par kuru tu runā…?”
Ar sāpju pilnu sirdi atnācu uz darbu un uz sava darba galda ieraudzīju 50$. Nespējis ticēt savām acīm nedroši pajautāju grāmatvedei, kas tā ir par naudu. Grāmatvede atbildēja, ka no rīta atnāca kāda sieviete un lika man nodot naudu, jo kādreiz no manis to bijusi aizņēmusies. Mana sirds līksmoja no sajūsmas. Par šo brīnumu dalījos ar darba kolēģiem un viņi priecājās līdz ar mani. No vienas puses brīnišķīgi redzēt, ka Dieva Vārds darbojās praktiski. Bet no otras puses sarūgtinājums, ka grēcīgā miesa nav sadegusi (pie Jēzus krusta) un tādēļ bailes, neticība un kurnēšana uzvar.
Ar šiem 50$ pietika nedēļu. Svētdien, pēc dievkalpojuma, pie manis pienāca viens draugs, kurš arī kādreiz bija parādā un atdeva man 50$. Un atkal man bija nedēļu miers. Pēc nedēļas viena nepazīstama ģimene no Amerikas mani apsveica ziemassvētkos un uzdāvināja 400$. Bet ziemassvētku vakarā saņēmu pārvedumu par 300$, kurus izlietoju draudzes vajadzībām. Pārdomājot savu ugunīgo pārbaudījumu, secinu, ka šajā laikā nedrīkstu atsvešināties, bet gan iemācīties priecāties un tādējādi atrast iemeslu, no jauna piesist savu miesīgo miesu pie krusta. Un baudīt Dieva rūpes par mums. Saprotams, ka tas ir grūti, bet iespējams!
0 komentāri
Uzraksti, ko domā