Izraēlas arheologi paziņojuši, ka, iespējams, atklājuši Bībelē minēto ķēniņa Dāvida pili.
Galvenā projekta arheoloģe Dr. Eliata Mazara (Eilat Mazar) ar citiem palīgiem Jeruzālemes Silvanas rajonā atklāja drupas, kuras tiek uzskatītas, kā tās ir atlikums no bijušā un noslēpumainā, Vecajā derībā Jeremijas grāmatā minētā ķēniņa Dāvida pils, kuru viņš saņēma kā pateicības dāvanu par kariem pret filistiešiem.
Eliatas Mazaras – darbu atbalsta konservatīvo Izraēlas pētījumu institūts un kāds ebreju tautības ASV baņķieris, kurš vēlas pierādīt, ka Jeruzāleme patiešām bija Bībelē aprakstītās ebreju karaļvalsts galvaspilsēta. Viņa ir pazīstama kā Bībelei uzticīga arheoloģe, kas nāk no ievērojamu arheologu dzimtas. Viņas vectēvs bija pazīstamais arheologs Benjaminu Mazaru. Arheologi, kuri netic, ka Bībele ir autentiska cenšas noliegt vai apšaubīt jebkādus 48 gadus vecās ekspertes Eliatas Mazaras veiktās darbības.
Arheologi domā, ka pils celta pirms aptuveni 3000 gadiem. Nedaudz jaunākā slānī arheologiem izdevies atrast arī zīmogu- spiedogu, par kura lomu Jeremija grāmatā pieminēts divas reizes. Iespējams, ka tieši šis zīmogs ar uzrakstu senebreju valodā, varētu būt piederējis, Goliātu uzvarējušajam ķēniņam Dāvidam.
Arheologi uzskata, ka atradums ir nozīmīgs. Tam laikam salīdzinoši lielā ēka ir sena sabiedriska celtne, kurā tika uzieti arī māla trauku fragmenti no valdnieku Dāvida un Zālamana laikiem.
Divu metru sienas Pamatojoties uz Bībelē rakstīto un iepriekšējiem izrakumiem šajā vietā,
Pamatojoties Bībelē minēto arheoloģe uzskata, ka jau pirms viņas ierašanās izraktie kāpņveida akmeņi bijusi daļa no Dāvida iekarotā cietokšņa un ka pils uzbūvēta tieši pie kompaktās pilsētas oriģinālajiem mūriem ceļā uz vietu, kuru viņa dēls – Zālamans – vēlāk pārvērta par Tempļa kalnu. “Kad filistīnieši ieradās karot, Bībelē rakstīts, ka Dāvids nokāpis no mājas uz cietoksni. Es iedomājos: nokāpis no kurienes? Droši vien no vietas, kur viņš dzīvoja – savas pils,” amerikāņu laikrakstam The New York Times stāsta E.Mazara.
Ēkas vecumu zinātnieki noteica, izanalizējot virs un zem akmeņiem atrastās trauku lauskas. Arheoloģe uzdūrās apjomīgai saspiesta kaļķakmens kārtai, kas liek domāt, ka tā reiz bija publiskas ēkas grīda. Tā bija pieblīvēta ar māla izstrādājumu fragmentiem no dzelzs laikmeta jeb XI-XII gadsimta pirms mūsu ēras. Tas varētu būt, neilgi pirms Dāvids iekaroja Jeruzālemi. Virs šīs kaļķakmens kārtas atrodas lielas ēkas pamati, tās sienās iemūrēti pamatīgi laukakmeņi. Tā rezultātā ēkas sienas bija divus metrus biezas un stiepās30 metrugarumā.
Notiek diskusijas vai E.Mazaras paveiktais būs jauns arguments Bībeles pētnieku strīdos par to, vai Dāvida karaļvalsts bija nopietns valstiskais veidojums vai arī viņš bijis viens no daudzajiem cilšu līderiem, kurš valdījis pār dažiem desmitiem cilvēku.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā