Mācītājs  Foma Špidliks

Kas notiek cilvēka dvēselē pirms viņš sāk grēkot? Cik lielā mērā viņš nes atbildību par to? Kā atšķirt grēka pirmās pazīmes? Un kā savlaicīgi pretoties?

Daudzu gadsimtu garumā garīgās dzīves darboņi, balstoties uz personisko pieredzi ir novērojuši, ka 1.Mozus Grāmatas stāsts par paradīzi zemes virsū nav mainījies, bet gan turpinās. Katrs no mums ir paradīzes saimnieks, tas ir, personīgās dzīves un sirds saimnieks. Un katram no mums nākas satikties ar čūsku, kura iekļūst mūsu sirdī ar vienu vienīgu mērķi — pievilt. Parasti čūska atnāk grēcīgas domas veidā. „Grēka sākums dzimst — domās”, —Senie garīgie darboņi salīdzina cilvēka sirdi ar „apsolīto zemi”, kurā ļaundari (ļaunās domas)cenšas iebrukt. Ļaunās un miesīgās domas, sātana iemiesojums nerodas no cilvēka sirds, jo to ir radījis pats Dievs, bet gan tās nāk no ārienes, iekļūstot sirdī pakāpeniski un pamazām.

1. Sākotnēji ir darīšana ar ietekmi. Tas ir — pirmais priekšstats, pirmā doma, pirmais impulss. Piemēram, alkatīgs cilvēks redz naudu, un kaut kas viņam saka priekšā: „Bet es taču varētu to paturēt sev un noslēpt no citu acīm”. Kaut kas tamlīdzīgs notiek arī ar jutekliskiem priekšstatiem. Mēs vēl neesam pieņēmuši nekādu lēmumu, vienīgi pamanām, ka pirms mums rodas iespēja darīt kaut ko nepareizu vai ļaunu, ka tas ir kaut kas pievilcīgs. Sv. Antonijs (mūks, dzīvojis IV gs. vidū) teica: „Kā mēs nevaram noķert vēju, tā arī nespējam pakļaut savas domas”. Pirmie priekšstati un ietekmēšanās nepadara mūs par vainīgiem un kamēr mēs vien dzīvojam, mums neatbrīvoties no tām. Tie, kā odi. Ar ko vairāk mēs cenšamies tos atvairīt, jo vairāk tie mūs apgrūtina.

2. Nākošajā etapā veidojas saruna, vai iekšējais dialogs. Atcerēsimies, kādā veidā Ieva Ēdenes dārzā iesaistījās dialogā ar čūsku. (3. Mozus grāmata) Ja mēs nepiegriežam nekādu nozīmi pirmajam piedāvājumam jeb impulsam, tad tas izzudīs kā mākonis debesīs. Bet dažkārt notiek tā, ka cilvēks ļauj sevi izprovocēt un ļauj attīstīties domai, kas ienākusi prātā. Piemēram, kāds mūsu paziņa skopulis domā tā: „Ja vien es to svešo naudu paturētu sev es to ieguldītu bankā”. Bet tūlīt pat sevi apstādina pielabojot: „Nē-nē, tas taču var atklāties”. Viņš vēl nav pieņēmis šādu lēmumu, taču viņš visu dienu par to domā. Kaut kas tamlīdzīgs notiek arī ar tādu, kurš ātri iekaist dusmās. Viņš nav spējīgs domāt neko citu, kā vien par cilvēku, kurš sadusmojis. Iedomājas kā pie pirmās izdevības atriebties vai arī labākā gadījumā izteiks aizvainojošus vārdus arī viņam. Tomēr no vienas puses it kā cenšas piedot pāridarītājam, bet jau nākamajā brīdī atkal sadusmojas. Kur tad ir tā skāde šāda veida iekšējai diskusijai? Nepieņemdams lēmumu izdarīt kaut ko ļaunu taču neapgrēkojas. Bet cik daudz veltīga laika patērēts un liekas enerģijas?

3. Laiks garīgai cīņai. Kad ilgstošās iekšējās diskusijas rezultātā dotā doma ieperinājusies sirdī, šķirties no tās ir grūti. Ietekmējams cilvēks ir apveltīts ar iztēli, kura ir tik ļoti uzņēmīga negatīvām domām, ka brīžam šķiet, nav pa spēkam no tām vispār izrauties. Tomēr cilvēkam ir jācīnās. Iekšēji neļaujot piekrist negatīvām domām. Nesamierinoties ar tām un no situācijas izejot kā uzvarētājs, pat ja nāktos dārgi par to maksāt.

4. Nākamais solis ir iekšējā piekrišana. Tas, kurš ir pilnībā padevies ļauno domu ietekmei, pie pirmās izdevības mēģinās tās īstenot dzīvē. Šajā etapā tiek veicināts grēks šā vārda pilnā nozīmē. Un pat, ja kādu iemeslu dēļ plāns netiek īstenots, ļaunās domas vienalga pārvēršas par grēku. Cilvēks, kurš bieži padodas negatīvai ietekmei, iekšēji ir novājināts un viņā attīstās neveselīgas noslieces. Ar laiku novirzes spēcinās tik ļoti, ka cilvēks nespēj nostāties pretī ļaunumam. Ar laiku neveselīgās noslieces iegūst tādus milzīgus izmērus, ka cilvēkam grūti pārvarēt ļaunumu. Neveselīgas noslieces padara cilvēku par ļaunuma vergu.

5. Grēks tiek veikts piektajā stadijā, pēc iekšējas piekrišanas. Kamēr mēs tikai diskutējam ar ļaunām domām, tikmēr tās vēl nevarētu saukt par grēku.    Bet šajos iekšējos dialogos, mēs zaudējam daudz laika un garīgo enerģiju. Laimīgs ir tas cilvēks, kurš spēj laikus apstādināt ļaunu domu ietekmi un tās uzvarēt.

Kā atvairīt un uzvarēt ļaunas domas?

Mūsu palīgs ir Dieva Vārds! Tādu piemēru ar iekšējiem, jeb dēmonu inspirētiem dialogiem ir daudz. Ņemsim piemēru no Jēzus.

Sātans Jēzu kārdināja gavēņa laikā atrodoties tuksnesī.

Kārdinātājs sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.”
Jēzus atbildēja: “Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes.”

Arī pārvarot kārdinājumu, lai valdītu pār zemi.

Velns saka: “To visu es Tev gribu dot, ja Tu, zemē mezdamies, mani pielūgsi.”

Jēzus atbild: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”

Ieteikums būtu arī tāds, ka mēs varētu mācīties Dieva Vārdu no galvas, tādējādi atvairot ienaidnieka ļaunās domas ik reizi grūtos dzīves brīžos.

Ja arī ir tādi apgrūtināti apstākļi, ka pēkšņi nespēj pat parunāt, piesauc Jēzus Kristus Vārdu savai dvēselei arī tad dēmoni atkāpjas.

Spēja pretoties sliktām domām sauc arī par garīgo skaidrību. Jebkura patiesa cilvēka rīcība prasa pilnīgu izpratni. Jo ir lielāka neskaidrība apziņā, cilvēks kļūst par nepatiesu priekšstatu upuri, uzturot sevī ļaunumu. Ir vērts atcerēties, ka lūgšana ir uzmanības stāvoklis. Tas ir nepārtraukts praktisks darbs garīgā cīņā. Lai kļūtu par uzvarētāju.