Muhameds ir pravietis, kurš pat attālā veidā nav salīdzināms ar Jēzu Kristu. Erceņģelis Gabriēls, kas Muhamedam esot parādījies, manuprāt, nav bijis Gabriēls, bet kritušais eņģelis Lucifers. Es uzskatu islāmu par sātanisku reliģiju (..) jāatzīst, ka islāma pētniecībā par Muhameda reliģiskās iedvesmas avotu ir arī tāda versija: pats Muhameds pēc atklāsmes saņemšanas gadus trīs bija depresijā, jo uzskatīja, ka savā atklāsmē ir sastapies ar džinu jeb ļaunu garu. Muhameda sieva viņam iegalvoja, ka tā nav un ka viņa aicinājums ir bijis tāpat kā Mozum — no Dieva.
(..) Mums ir Korāna tulkojums vācu valodā. Es to lasīju un konstatēju, ka tajā ir 404 šaušalīgas naida tirādes pret citādi ticīgajiem, kuras būtu kaut kas neiedomājams visu konfesiju kristiešu vidū. Protams, islāmisti apgalvo, ka kristieši viduslaikos nav bijuši labāki kā viņi. Taču islāms ir jāiepazīst. Tā ir reliģija, kas nepavisam nevairās izmantot melus. Tā ir tā sauktā takija — islāmā atļautie meli. Tas nozīmē, ka pie islāma nepiederīgos drīkst apkrāpt un runāt nepatiesību, lai sasniegtu savus mērķus.
(..) Korānā ir daudz aicinājumu uz naidu pret citas ticības pārstāvjiem, viņu vajāšanu un nonāvēšanu. Salīdzinājumi ar kristiešu Bībeli nav korekti — tādu lietu Bībelē nav. Muhameds bija karavadonis, kas pārsvarā aicināja nevis uz miermīlību, bet gan uz naidu. Un vēl viena atšķirība no kristietības. Tie kristieši, kuri viduslaikos un arī vēlāk ticības vārdā pastrādāja nelietīgus darbus, nekad nav drīkstējuši atsaukties uz Bībeli vai Kristu. Islāmā par līdzīgām darbībām ir iespējams atsaukties uz Korānu un Muhamedu, kurš ir devis precīzus priekšrakstus, kā jāapietas ar tiem, kas tic citādi.
(..) islāms tuvākajos gadsimtos būs lielākais izaicinājums un arī — lielākās briesmas ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Vēl viena atšķirība no kristietības ir tā, ka islāmā nav iespējama reformācija, kādu piedzīvoja kristietība. Ikviens, kurš uzdrīkstētos, tūlīt pat tiktu padarīts par galvas tiesu īsāks. Vācijā starp lielajām politiskajām partijām nav nevienas, kas būtu gatava runāt atklāti par islāmu.
Šos 404 Korāna citātus mēs esam iztulkojuši un izdevuši atsevišķā brošūrā. Cilvēki ir šokā un saka — to mēs nevarējām iedomāties. Tas ir tāpat kā Hitlera laikā, kad daudzi cilvēki nebija lasījuši Mein Kampf, bet balsoja par Hitleru. Pēc tam, kad viņa šaušalīgās idejas kļuva zināmas, visi rādīja dumjus ģīmjus un teica, ka neko nav pat nojautuši. Ja viņi būtu šo grāmatu izlasījusī iepriekš, Hitlers nekad nebūtu demokrātiskā ceļā nonācis pie varas. Ar Korānu ir līdzīgi.
Agrāk vai vēlāk tas kļūs ļoti aktuāli arī Latvijā, kad palielināsies imigrantu skaits no islāma valstīm. Tas jau ir sācies. Tas ir tikai laika jautājums, kad Latvijā tiks uzbūvēta pirmā lielā mošeja.
5 komentāri
#1JānisDecember 23, 2009, 10:49 am
Ļoti dīvaina izpratne par agresivitātes cēloņiem.
Agresivitāti rada nevis valdošā reliģija (filosofija, ideoloģija utt.), bet gan dzīves apstākļi – nabadzība un politiskais haoss. Pirms vispārināt islāma kaitīgo ietekmi, būtu lietderīgi salīdzināt tā izpratni un interpretāciju, piemēram, Pakistānā un Dubaijā. Tāpat, pirms pacelt kristietību virs pārējām reliģijām, vajadzētu atcerēties, kas tika darīts Kristus vārda Eiropā (un ne tikai) viduslaikos, kad šeit valdīja nabadzība un politiskā sadrumstalotība. Arī Hitlers ar savu filozofiju nekad nebūtu ticis pie varas, ja sabiedrotie nebūtu izrīkojušies ar Vāciju pēc Pirmā pasaules kara tādā veidā, kā tas notika.
Pavisam dīvains izskatās apgalvojums par to, ka Bībele ir toleranta pret citādi domājošajiem. Vecā derība ļoti skaisti apraksta levītu toleranci pret nepareizi domājošajiem, nemaz nerunājot par Sodomu un tamlīdzīgām vietām, kuru grēks bija neatbilstība izredzēto priekšstatiem par to, kā pareizi jādzīvo. Jaunajā derībā arī ir daudz tēlainu aprakstu par to, kas sagaida citādi domājošos. Var jau apgalvot, ka tie nav aicinājumi uz tiešu vardarbību, bet tās nu gan ir muļķības, ka kristietība balstās uz mīlestību pret citām reliģijām. Neapgalvoju, ka varētu atrast 404 “šaušalīgas naida tirādes”, bet zināmu porciju gan.
Musulmaņu diaspora Eiropā ir maksa par Eiropas savulaik impēriskajām tieksmēm pakļaut pēc iespējas lielākas teritorijas – jo par savulaik nepieradinātajiem koloniju iedzīvotājiem šobrīd ir jāuzņemas politiska atbildība. Tā kā tā ir samērā izolēta kultūra, ar viņas integrēšanu iet plāni – un šāda situācija ir labi pazīstama arī LV, kur ORT auditoriju nu nekādi neizdodas padarīt lojālu. Tas, cik lielā mērā musulmaņi Eiropā (un attiecīgā diapspora pie mums) būs lojāli vietējai vēsturiskajai kultūrai, ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, cik labi viņi dzīvos.
#2adminDecember 23, 2009, 9:48 pm
Paldies, Jāni, par komentāru.
Daudz kas ir pateikts no sirds un varu pievienoties, bet attiecībā par nobeiguma daļu, jāatzīst, ka mēs dažkārt spriežam vai arī metamies aizstāvēt to pozīciju, kuru nepārvaldām, nekādā gadījumā nevēlos Jūs aizskart, tā vai citādi, bet Islāmu nevarētu nosaukt par, kā Jūs sakāt “Izolēta kultūra” tāda tā nekad nav bijusi. Attiecībā par lojalitāti, islāma ticība nekad nav pakļāvusies citādi domājušajiem. Krasu piemēru varētu sniegt- patreizējā reliģiskā situāciju Indijā, pavērojiet cienītais, ko tur dara budisti un musulmaņi..
Par Eiropu 100% pievienojos, tur derētu epitets “Ko sēsi to pļausi.”
Jūs teicāt: “cik lielā mērā musulmaņi Eiropā (un attiecīgā diapspora pie mums) būs lojāli vietējai vēsturiskajai kultūrai, ir atkarīgs tikai un vienīgi no tā, cik labi viņi dzīvos.
Nepiekrītu, ka atkarīgs no tā, cik labi viņi dzīvos, ieskatieties Saudi Arabia, vai tad viņi tur ir nabagi? Tur ir lielas bagātības un vai tad Jūs viņus varat dēvēt par lojāliem, iecietīgiem, humāniem un.t.t.?
#3JānisDecember 24, 2009, 12:42 am
Priecīgus Ziemassvētkus – un laikam jau nav īstais brīdis sākt fundamentālas diskusijas.
Ar visu augstāk minēto es gribēju pateikt, ka, manuprāt, nedrīkst a priori noteikt, ka kāda reliģija / filosofija / ideoloģija ir slikta vai vismaz sliktāka par citām. Man nav ne mazāko simpātiju pret islāma fundamentālistiem vai šariata likumu ieviešanas Eiropā atbalstītājiem, bet jāatzīst, ka viņu agresivitāte – vismaz zināmā mērā – ir reakcija uz nožēlojamo dzīves līmeni vairumā arābu valstu, demonstratīvo ilggadējo Izraēlas agresiju, ko vietējo lobiju ietekmē atbalsta gan ASV, gan to Eiropas sabiedrotie, kā arī citiem labi zināmiem ārējiem faktoriem. Tuvo Austumu arābam cīņa ar jebkādām metodēm nozīmē to pašu, ko mums savulaik cīņa par Latvijas neatkarību. Protams, dzīvojot citā kultūrā, saukļi un idejiskā platforma ir pilnīgi citi, bet pamatideja jau tādēļ nemainās. Vai viņus tādēļ krāsot melnus un likt vienā katlā – nezinu, es gan atturētos no tik krasiem spriedumiem.
Protams, ja viņi dzīvo Eiropā un bauda no tā izrietošas priekšrocības, tad nu gan pretendēt uz prioritāru stāvokli ir absurds. Prieks par Šveici, kas tradicionāli stratēģiskus jautājumus risina ar referendumu palīdzību un tikpat tradicionāli noliek pie vietas jebkādas minoritāšu vēlmes demonstrēt savu varenību. Francijai ir daudz grūtāk – vienmēr būdama vislojālākā no visām Eiropas valstīm pret imigrantiem no savām kolonijām, viņi tagad par to ir spiesti samaksāt.
Man nav bijusi iespēja uz vietas pētīt situāciju Indijā, bet valstī, kurā ir tik milzīgs iedzīvotāju, etnisko grupu un reliģiju skaits, situācija nekādi nevar būt vienkārša. Toties par Sauda Arābiju vai AAE nepiekritīšu – viņi pilnīgi noteikti ir daudz iecietīgāki un humānāki par, piemēram, Mogadišu iedzīvotājiem. Ne velti uz pirmajām bez problēmām brauc bariem ES tūristu, bet no Āfrikas arābu valstīm (izņemot varbūt Ēģipti, Tunisiju un Maroku, kas arī nav top galamērķi), bēg pa gabalu.
Domāju, ka ar vidusmēra musulmani, kas respektē savas mītnes zemes likumus un tradīcijas, varētu atrast daudz vairāk kopīga, nekā atšķirīga. Nav gluži tā, ka islāms ir radīts, lai sētu virs zemes ļaunumu un agresiju. Ja viņu izmanto šādiem mērķiem, tas jau ir cits jautājums, bet agresijai attaisnojumi vienmēr atradīsies un visvieglāk izmantot ir tos, kas vienmēr ir pie rokas.
#4adminDecember 24, 2009, 10:53 am
Jāni, paldies, par apsveikumu, arī Jums novēlu priecīgus ziemassvētkus!
Esmu par fundamentālām diskusijām, kaut arī ir svētku laiks, tomēr nenocietos un pateikšu īsumā.
Salīdzināt musulmaņu cīņu ar latviešu cīņu par neatkarīgu Latviju, manuprāt, ir nekorekti. Vai mūsējie stāvot Daugavas krastā vai barikādēs bija gatavi noslepkavot ienaidnieku „citādi domājošo?”, droši varu apgalvot, neviens tur nebija gatavs atņemt dzīvību otram. Ko nevarētu teikt par bruņotiem musulmaņiem, kuriem jau bērnu galvās iedzen, ka noslepkavot „citādi domājošo” ir svēta lieta.
Un ko nevarētu teikt par Latvijas neatkarības atgūšanas (nevis citas zemes piesavināšanos) cīņu, pielietojot visus līdzekļus. Krievijas uzbrucēji bija bruņoti un sēdēja tankos, bet mūsējiem nebija nekā, kā vien plika TICĪBA! 1.sekundas laikā, to latviešu bariņu varēja noslaucīt no zemes virsas, bet.. acīmredzot nevis naids, agresija un zobens vai „sirpis un āmurs” pret „citādi domājošajiem” glāba Latviešu tautu.
Jāni, vai Jūs joprojām pieturaties pie domas, ka musulmaņi cīnās, kā savulaik Latvju tauta par savu neatkarību? Padomājiet labi, pirms atbildat.
Kam pieder Izraēla? Musulmaņiem? Tā ir musulmaņu zeme? Jūs sakāt -agresīvā Izraēla, Jā, tādu mums attēlo Latvijas un ārvalstu prese musulmaņu ietekmē, tāpat arī Latviju, tagad dēvē par agresīvu, kas nospiež „citādi domājošos” jo redziet, nepilsoņiem neļauj vēlēt un nesaprot, ka sešdesmit gadniekiem „pienākas” pilsonība un kas par to, ka viņi nekad nebūs lojāli, integrēti un t.t. Latvijai. Kuru tas interesē? Bet kāda ažiotāža Krievijas laikrakstos?! Latvija agresors!
Lielā Krievija! Kas traucēja tai apstādināt mazās Latvijas centienus? Principā nekas.
Kas traucē miljoniem musulmaņu apstādināt mazo, vēl mazāku par Latviju, Izraēlas centienus? Principā nekas. Varbūt tomēr Kāds?
#5JānisJanuary 2, 2010, 1:20 am
Laimīgu Jauno 2010!
Uzreiz jāsaka, ka šoreiz nespēju Jums piekrist nevienā no apskatītajiem jautājumiem.
Ja Jūs barikāžu laikā informāciju smēlāties no Latvijas radio, kur ik pa laikam kāds tābrīža deputāts aicināja uz “nevardarbīgu pretošanos”, tad es saprotu Jūsu viedokli, bet, ja Jūs būtu atradies pie barikādēm, tad zinātu, ka vajadzības gadījumā tiktu izmantots jebkurš bruģakmens vai miets, lai “atņemtu dzīvību otram”. Kaut arī es pārsvarā atrados Dzirnavu ielā pie Lattelekom ēkas, apstaigāju arī citas vietas un noskaņojums visur bija vienāds, kaut arī bija skaidrs, ka šāda pretošanās nedotu panākumus pret regulāro armiju.
Runājot par Izraēlu – ja valstij ir robežas, un šī valsts pārkāpj šīs robežas, to sauc par agresiju un okupāciju. Ja šajās teritorijās tiek izmitināti imigranti, kam bez jebkāda loģiska pamatojuma tiek piešķirta attiecīgās valsts pilsonība, tad tā jau ir pilnīgi absurda situācija – analoģiski, kā Krievija rīkojās Gruzijā.
Un vienīgais, kas traucēja Krievijai realizēt mērķus savulaik Gruzijā, un tieši tāpat šobrīd arābu valstīm Izraēlā – ir kāda aizokeāna valsts, kur pietiekami ietekmīgs lobijs ir gan ebrejiem, gan gruzīniem. Un labi, ka tā, jo pretējā gadījumā abu valstu droši vien vairs nebūtu.
Mums tomēr barikāžu laikā bija viena fundamentāla priekšrocība – pašā Krievijā bija totāls haoss un viņi nespēja tikt galā ar savām problēmām. Ticiet man, ja nu pēkšņi kaut kas tāds notiks ar ASV, Izraēla momentā pazudīs no pasaules kartes – ne tādēļ, ka es viņiem to novēlētu, bet tāda diemžēl ir objektīvā realitāte.
Uzraksti, ko domā