Draudžu mācītāji brīdina, ka pirms laulībām ir jāpievērš uzmanība arī partnera negatīvām īpašībām, nevis staigāt “rozā brillēs.” Un nākas secināt, ka viss sākās tieši pēc kāzām. Sūdzības par partneri, šķietama ne-mīlestība, strīdi un t.t. Bet kāpēc tā tas notiek? Atbildi rast uz šo jautājumu mēģina arī zinātnieki.

“EL PAIS” teikts, ka jaunākajos smadzeņu darbības pētījumos uzrādās – patiesi iemīlējušies zaudē spēju kritizēt un redzēt sava partnera trūkumus. Droši vien tāpēc eksistē paruna “aklā mīlestība.”

Katrā ziņā, tā notiek romantiskajās un mātišķās mīlestības gadījumos. Neirobiologs Marija Dirsena no „Ģenētikas regulēšanas Barselonas centra”, skaidro, ka abos gadījumos aktivizējas vieni un tie paši smadzeņu novadi un darbības laikā “atslēdzas” smadzeņu zona, kas atbild par sociālo spriedumu un cilvēku vērtējumu. Tāpēc, bloķējas spēja kritizēt iemīļotos.

Spāņu karaliskās akadēmijas vārdnīca skaidro: „Mīlestība ir cilvēka ne-pašpietiekamās intensīvās jūtas, tādēļ izjūt vajadzību un tiecas uz tikšanos un savienošanos ar citu cilvēku.” Bet Marija Dirsen uzskata, ka mīlestība – kaut kas vienkāršāks: “Ķīmiska atkarība starp diviem cilvēkiem”.

Varbūt tev ir cits skaidrojums?