Autors: Tatjana Arterčuk
Vai Tev ir pazīstama tāda aina? Vīrs, pārnākot no darba, novelk virsdrēbes uzvelk čības, aiziet uz istabu apsēžas atpūtas krēslā un it kā iegrimst savā pārdomu pasaulē. Viņš var skatīties televizoru, klausīties sievas teiktajā un kaut ko viņai arī atbildēt. Istabā priecājoties par tēva pārnākšanu mājās, ar joni klēpī ielec un lēkā priekā spiedzot bērni, bet Tu jūti un redzi, ka viņš savās domās it kā atrodas citās dimensijās. Un, ja vien būtu viņa spēkos, viņš aizlidotu no tā visa uz kādu zemes malu. Personiski es esmu simts reižu sadūrusies ar situāciju, kad mans mīļotais brīžiem nevēlas kādu ne redzēt, ne dzirdēt, tajā skaitā arī mani. Kaut gan apgalvo, ka mīl mani, un esmu viņam vajadzīga, tik ļoti kā neviens…
Patiesi vēloties palīdzēt savam dzīvesbiedram iemīlēt mani vēl spēcīgāk, es izlasīju daudz, jo daudz gudru grāmatiņu par vīriešu psiholoģiju un daudzreiz nācies dzirdēt par to saucamo aiziešanu „alā”. Tomēr atpazīt šo parādību, kura ir tik dīvaina sievietes loģikai, es izpratu ne jau uzreiz. Nokļūstot stresa vai sarežģītā situācijā, vīrietis it kā noslēdzas savā prāta „alā”, lai koncentrētu uzmanību problēmu risināšanā. Ikreiz es esmu mēģinājusi paust savu sapratni vīra stāvoklī ar līdzjūtību un mēģinot aprunāties, kaut jebkādā veidā ieinteresēt un pievērst viņa uzmanību arī man. Un ikreiz atdūros kā pret aukstu mūra sienu. Dažreiz viņš pat dusmojās uz mani par to, un es par to apvainojos.
Nesen vīram sākās sesijas laiks un tas, protams, ir saistīts ar stresu, kā arī ņemot vērā manu saspringto darbu dabiski, ka tas viss kopumā atspēlējās uz mūsu ģimeni. Un, lūk, tad, es no jauna atgriezos pie kādreiz izlasītajām patiesībām par pilnīgi neaptveramo vīriešu loģiku.
Izrādās, momentos, kad saskarsmē ar mani ir pievērsti tikai 5% no viņa domām un pārējie 95% tiek veltīti „kaut kur tur”, kad viņa smadzenes arvien pārmaļ pašreizējās problēmas, cerot sameklēt risinājumu, viņš vienkārši nespēj dāvināt man to uzmanību un jūtas, kuras es esmu pieradusi saņemt normālos apstākļos.
Vīrietis ir pilnīgi savādāks nekā sieviete. Un ar to ir jārēķinās. Viņš meklē lēmumu bez palīgiem. Neaicināta palīdzība viņu tikai sadusmo. Bet īpaši uzmācīga palīdzībai liek viņu vēl dziļāk slēpties „alā” un pat zoboties. Jo vairāk sieva cenšas iekustināt vīru, kurš ir norūpējies par problēmu, jo ilgāk ievilksies viņa aiziešana sevī. Lieta pat var nonākt līdz strīdam. Lūk, kāpēc viedīgai sievai nepieciešams vispirms iemācīties uz kādu laiku atstāt savu vīru mierā.
Vai Tu saproti par ko es runāju? Pat vienistabas dzīvoklis nav tam traucēklis. Tu vari izvēlēties, vai nu sēdēt blakus iemīļotajam uz šaura dīvāna un līst viņa dvēselē, vai dot cilvēkam mierīgi padomāt, neuzmācoties ar jautājumiem. Piemēram, viens vīrietis slavēja savu lielisko sievu sakot tā: „Atceros, reiz es atgriezos mājās no garās darba neveiksmīgās darba dienas, kaut ko noburkšķēju zem deguna un burtiski ievēlos dīvānā un blenzu televizoru. Sieva neko neteica, mierīgā tempā atnesa uz paplātes vakariņas un aizgāja. Blakus šķīvim es ieraudzīju viņas mīļāko puķīti. Es uz visiem laikiem atcerējos šo viņas rīcību. Esmu tik pateicīgs manai sievai par sapratni un atbalstu”.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā