Foto: PLoS One

„Dievs ir gaisma un Viņā nav it nekādas tumsības”. (1. Jāņa 1:5)
„Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni…Bet visu, kas tiek gaismā celts, apspīd gaisma, un viss, ko apspīd gaisma, ir gaisma”. (Ef 5: 8 -13)
„Kam vienīgam ir nemirstība, kas dzīvo nepieejamā gaismā, kuru neviens cilvēks nav redzējis, nedz arī var redzēt, Viņam lai ir gods un mūžīga vara! Āmen!” (Tim 6:16)

Domājot par augstāk minētām rakstvietām var secināt, ka Dievs izstaro gaismu tik lielā mērā, ka Viņa tuvumu neizturētu cilvēka sirds, kaut gan jāņem vērā, ka Viņš mūs ir radījis pēc savas līdzības, tad tas nozīmē, ka arī mums būtu jāizstaro gaisma. Saprotams, ka Ādams un Ieva izstaroja gaismu, bet grēka dēļ zaudēja visu, līdz arto arī mēs. Nostaļģija pēc veciem labiem laikiem ir redzama viduslaiku ikonās, kurās svēto galvas rotā nimba, kā svētuma un gaismas simbols, bet jaunais zinātnieku pētījums liecina, ka tomēr kaut kas no starojuma ir atlicis un cerība vēl nebūt nav zudusi, tādēļ iedrošināsimies, attīrīsimies no grēkiem, darīsim gaismas darbus, lai pēc iespējas vairāk izstarotu gaismu.
Jau iepriekš pētniekiem bija zināms, ka visas dzīvās būtnes izstaro elektromagnētisko starojumu redzamā veidā. Tiesa, starojuma intensitāte ir ļoti niecīga – gandrīz 1000 reizēs mazāka, nekā to spēj saskatīt cilvēka acs. pēc speciālistu domām, Spīdēšanas avots ir organisma atšķirīgie bioķīmijas procesi. Japānas pētnieki noskaidrojuši, ka visspēcīgāk cilvēka ķermenis gaismu izstaro ap plkst. 16 00.
Japānas zinātnieki Hitosi Okamura (Hitoshi Okamura) no Kioto universitātes un Masaki Kobajasi (Masaki Kobayashi) no Tohoku tehnoloģiskā institūta Sendajā (Tohoku Institute of Technology in Sendai) izmantojuši neparasti jūtīgas kameras, kuras vislabāk reaģē tumsā un spējīgas fiksēt pat fotonus ķermenī.

Eksperiments

Zinātnieki izvēlējās 5 brīvprātīgos vīriešus vecumā no 20 gadiem. Vīriešiem bija jāizģērbjas līdz jostasvietai un jāieiet speciāli aprīkotājā tumšajā telpā, kurā uzturējās aptuveni 20 min. Mērījumi tika veikti ik pēc 3 stundām. (no 10 rītā līdz 10 vakarā). Eksperimentu veica trīs dienas.

Rezultātā speciālisti noskaidroja, ka cilvēka izstarotās gaismas stiprums nav pastāvīgs, pieaugot un krītot visas dienas garumā
Tādējādi izdevās noskaidrot, ka minimālais starojums vērojams rīta stundās ap 10: 00, bet maksimālais — pēcpusdienā ap plkst. 16: 00. Pētnieki aprēķināja, ka izstarotās gaismas redzamība ir atkarīga no bioloģiskiem ritmiem organismā. Bez tam speciālisti noskaidroja, ka cilvēka seja spīd mazliet spilgtāk, nekā pārējās ķermeņa daļas.

Zinātnieks Hitosi Okamura (Hitoshi Okamura) uzskata, ka nākotnē tādas kameras varētu diagnosticēt cilvēka organismu, ja noteiktu vidēji statistisko gaismas izstarošanas normu.