Autors: Sanita

Sveiks, mīļais Spektra lasītāj! Ceru, ka izbaudi siltās rudens dienas un priecājies par krāsainām koku lapām, kuras klāj ielas, taciņas un ietves parkos, pilsētās un laukos. Varbūt esi to laimīgo vidū, kurš ne tikai priecājas par šīm lapām, bet kuram tās arī ir jāgrābj? Pat ja tā, es ceru, ka izbaudi šo krāsaino gada laiku. Šā mēneša tēma Spektra Jauniešu sadaļā ir ļoti skaista, esmu sajūsmā – šajā mēnesī parunāsim par mīlestību. Vārds, kas tiek izteikts par ļoti daudzām lietām, it īpaši bieži tas tiek lietots angļu valodā, bet tulkojumā tas nozīmē tikai to, ka mums ļoti patīk kāda lieta vai joma. Intereses pēc, internetā pārlūka meklētājā ierakstīju vārdu – mīlestība, lai paskatītos, kādas saites tas izmetīs, un ar ko šis vārds asociējas vairumam cilvēku. Vienā vietnē bija paskaidrots, ka mīlestība ir dziļas, uz cilvēka iekšējo pasauli vērstas un noturīgas jūtas, kas rodas pret kādu citu cilvēku, cilvēku grupu vai personai nozīmīgu parādību. Bija atrodami arī dīvaini salīdzinājumi, piemēram, kāds cilvēks mīlestību salīdzina ar tējas sēni, kura ir saņemta dāvanā, un par kuru viņam visu laiku ir jārūpējas, turklāt, nav zināms, vai tējas sēne būs pateicīga un izaugs liela. Savukārt citiem cilvēkiem vārds mīlestība asociējas tikai ar sāpēm, taču mēs, kas esam piedzīvojuši savās dzīvēs Dieva mīlestību, zinām, ka mīlestība neslēpjas tējas sēnes aprūpēšanā, vai kādā citā dīvainā lietā. Mēs zinām, ka Dievs mūs ir tā mīlējis, ka pasaulē sūtīja savu Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību. Jēzus mūsu dēļ atdeva savu dzīvību pie krusta Golgātā, lai mēs varētu tikt glābti. Tā ir mīlestības augstākā forma.

Mazais zvirbulis

Mēneša sākumā vienā no ik rīta lūgšanām Svētais Gars man parādīja vīziju – mazu pelēku zvirbuli, kuram bija savītušas mazās kājiņas. Viņš gulēja augšpēdus un tajā nebija dzīvības. Tad redzēju gādīgas rokas, kuras paņēma šo putniņu un atlieca viņa kājas, putniņā uzreiz ieplūda dzīvība. „Es gaidīt gaidīju uz to Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu.” (40.Psalms 2).  Pēc šīs vīzijas es izplūdu asarās, jo tā simbolizē to, ka Dievs, kas ir Visvarens, kas ir pāri visiem, Viņš noliecas pie ikviena no mums, lai arī cik niecīgi mēs esam. Viņš dod mums dzīvību, Viņš mīl mūs un vēlas mums palīdzēt. „Arī putniņš ir atradis māju un bezdelīga sev ligzdu, kur tā savus bērnus izperē un glabā, pie Taviem altāriem Kungs Cebaot, manu Ķēniņ un mans Dievs.” (84. Psalms 4) Cilvēks ir patiesi laimīgs savā dzīvē tikai tad, ja viņš ir piedzīvojis patiesu mīlestību un viņš pats kādu mīl. Dzīve bez mīlestības ir tukša. Vislielākajai mīlestībai mūsu dzīvēs ir jābūt uz Dievu, 5. Mozus grāmatā 6.nodaļā 5.pantā mēs lasām: „Un tev būs to Kungu, savu Dievu mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku.” Lai spētu mīlēt, mums ir jāapzinās, ko nozīmē patiesa mīlestība un kāda ir tās loma mūsu ikdienā. Vai tu patiesi mīli Dievu? Kā tas izpaužas tavā dzīvē? Vai tu mīli savu ģimeni? Kā to izrādi? Vai mīli savus līdzcilvēkus un draugus? Vai viņi to zina un jūt? Ko tu patiesi domā savā sirdī, kad saki otram, ka viņu mīli?

Mīlestības nozīme un loma

Mīlestība ir visvairāk nepareizi lietotais vārds. Cilvēki saka – es tevi mīlu, bet pie sevis domā, es tevi gribu, es tevi iekāroju, vai arī tu man esi vajadzīgs, savā svētrunā klausītājus uzrunā Doc. Čārlzs Stenlijs, vienlaikus norādot, ka tikai mazumiņš cilvēku zina, kā mīlēt ar to mīlestību, par kuru Jēzus runā rakstos. Mēs varam otram teikt – es tevi mīlu, un savā sirdī to arī domāt, ka patiesi mīlam otru cilvēku, bet, ko īsti nozīmē šie vārdi – es tevi mīlu? Jēzus norāda, ka nav lielākas mīlestības par to, ja kāds savu dzīvību atdod par saviem draugiem. Jēzus Jāņa 13.nodaļā 34.pantā mums saka: „Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tā visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” Paskatīsimies, vārda – mīlēt nozīmi. Grieķu valodā mīlestību apzīmē četri vārdi, viens no tiem ir eros, kas nozīmē kaisli, iekāri, seksuālo mīlestību. Šis vārds Bībelē nav teikts, atzīmē Č. Stenlijs. Otrs ir storge – kas runā par ģimenisku mīlestību, piemēram, starp māti un meitu. Trešais philia – apzīmē draudzību draugu vidū. Ceturtais vārds ir agape – tā ir mīlestība, kas uzupurējas. Mīlestības augstākā forma nozīmē aizliegt sevi otra dēļ.

Mīlestība mūsu ikdienā

Mīlestības latiņu Jēzus pacēla vēl augstāk nekā jebkad. Paskatoties Jēzus dzīvi, mēs redzam, ka Viņa mīlestība bija nesavtīga, un tieši ar šādu mīlestību Jēzus mūs ir aicinājis mīlēt citus cilvēkus. Tas nozīmē, ka mums ir jāmāk nolikt sevi malā, lai varētu uzplaukt mīlestības skaistākajā spektrā. Lai patiesi otru mīlētu, mums cilvēki ir labāk jāiepazīst, proti, mums ir jāzina, no kādas ģimenes viņš ir nācis, vai viņš savā dzīvē iepriekš ir sajuties mīlēts, vai viņš zina, ko nozīmē patiesa mīlestība. Jēzus savus mācekļus mīlēja saprotoši, ar izpratni. Viņš nebija izveidojis sarakstu ar lietām, kuras sagaidīja no viņiem, lai brīžos, kad mācekļiem kaut kas nesanāca,  vilktu to ārā un viņus kritizētu. Tas ir jāatceras arī mums, ja mēs patiesi mīlam otru cilvēku, tad mēs nevaram viņā vilties, tas nozīmē, ka viņš nevar izdarīt neko tādu, lai mēs novērstos no viņa un nepiedotu viņa pārkāpumus. Ja mēs tikai sagaidām siltas jūtas pretī mūsu mīlestībai, tad mēs nemaz nezinām, ko nozīmē patiesi mīlēt. Ja mēs gaidām, lai tikai mūs mīl, tad mums vēl daudz kas ir jāmācās. Mums ir jāredz pāri apstākļiem, iespējams, otrs līdzcilvēks nemaz nemāk mīlēt un savā dzīvē nekad nav to piedzīvojis. Ja mēs mīlam un iedziļināmies cilvēkā, tad mēs varam arī saprast, kāpēc kādā konkrētā brīdī viņš ir rīkojies tieši tā un ne citādi. Mums ir jāmāk piedod. Jūs varbūt varat iebilst, un teikt, jā, bet tu nezini, cik viņš vai viņa ir nepateicīga un kas man ir nodarīts. Taču mums ir jāuzdod jautājums sev: cik reizes mēs esam Dievam par vienu un to pašu grēku prasījuši piedošanu? Vai mums ir tiesības nepiedod saviem līdzcilvēkiem, ja Dievs piedod visus mūsu pārkāpumus? Č. Stenlijs stāstīja vienu atgadījumu no savām studijām, tur bija mācītājs, kurš taisījās braukt uz cietumu konkrētam cilvēkam liecināt par Jēzu. Kad viņam jautāja, kas ir šis cilvēks, mācītājs atbildēja, ka šis cilvēks alkohola reibumā bija izraisījis auto avāriju, kurā bojā gāja viņa māte. Ja mēs sējam nepiedošanu, tad nodarām pāri tikai paši sev un mums nākas pļaut tā sekas.

Īstās lietas īstajā laikā

Tomēr tai pašā laikā mīlestība nenozīmē tikai dot un dot, jo nav pareizi otram dot tās lietas, kuras viņš vēlas. Mēs taču esam gudri, vai ne? Gudri mīlēt nozīmē dot to, kas cilvēkam ir nepieciešams. Arī Dievs mums dod īstās lietas īstajā laikā. Vecākiem, bērnus audzinot, ir jāzina, kurā brīdi bērnam ir jādod konfekte, bet kurā viņš ir jāpamāca ar bargāku vārdu. Bērns ir jāaudzina tā, lai viņš nebūtu izlutināts, kaprīzs, kurš necienītu citus. Tāpat arī cilvēkiem laulībā, nedrīkstētu būt situācija, kad otrs saka, viss tas ir par traku, man pietiek es eju prom. Mīlēt nozīmē nest upuri un apzināties, ka ne vienmēr mēs dzirdēsim ovācijas un aplausus. Arī liecinot citiem cilvēkiem par Jēzu, mēs apliecinām savu mīlestību, jo šajā brīdī mēs noliekam malā sevi. Mēs tanī brīdī nedomājam, ko viņš par mani padomās utt., mēs liecinām, jo esam tam aicināti. Mēs esam Dieva bērni un Jēzus mīt mūsos un caur mums šī mīlestības saldā smarža tiek izrādīta līdzcilvēkiem. Jā, tieši tā, caur tevi un mani! Pasmaidi, tu esi brīnišķīgi radīts! Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mēs atšķiramies no cilvēkiem, kas dzīvo pasaulē un nepazīst Jēzu. Pasaulē tik ļoti pietrūkst patiesas mīlestības. Rezultātā cilvēki paliek aizvien notrulināti un pats sāpīgākais – vienaldzīgi.  Mīlestības izpausmes lielākajā daļa cilvēku pasaulē asociējas tikai ar eros vārda nozīmi, bet, kad emocijas ir pierimušas, tad cilvēki raugās tālāk – pēc nākošā tvēriena. Cilvēki ikdienā maina parnterus, piedzīvo vilšanos un metās jaunos piedzīvojumos, bet, kas notiek šo cilvēku sirdīs? Vai viņi zina, kas ir patiesa mīlestība? Vai nav tā, ka viņi ir sadalījuši savu sirdi mazos gabaliņos un izdalījuši citiem? Es parasti raugos vecajos cilvēkos, kuri aizvien turas kopā, kā viņš satver viņas roku un palaiž durvīm pa priekšu, kā viņa silti paskatās uz viņu un noglāsta tā roku. Romantiski, vai ne? Bet tas ir tik skaisti, kad savu sirdi atdod tikai vienam cilvēkam, un sakot vārdus pie altāra līdz nāve mūs šķir, tie nav tikai tukši vārdi, bet tas arī to nozīmē. Mīlestībai vienmēr seko darbi, nevar būt situācija, kad cilvēks atzīstas mīlestībā un darbi izpaliek. Jēzus mūs pirmais ir mīlējis, Viņš ir samaksājis dārgu cenu par mums – Viņš nomira pie krusta mūsu dēļ. Jēzus ir apliecinājis savu lielo mīlestību pret mums. Viņā visas lietas ir iespējamas, mēs esam spēcīgi, mēs varam mīlēt savus līdzcilvēkus. Mēs varam cilvēkiem parādīt šo mīlestību, mēs varam parādīt cilvēkiem, ka mēs mīlam patiesi. Ja arī kāds cilvēks mūs ir aizvainojis, mēs nenovēršamies, kad viņam ir vajadzība palīdzība, jo mēs zinām, ko nozīmē mīlēt.

1.Korintiešiem 13.nodaļa

Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un ja man būtu pravieša dāvanas, un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem, un nodotu savu mieru, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, praviešu dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga ir mūsu mācība. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, es atmetu bērna daļu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība un mīlestība šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.