Kur Viņš, tur es Viņa pēdiņās… Un tā tipinot no vienām ozolgravētām durvīm citās, nemanot „ierullēju” PPRIEKA VĒSTS stikla durvīs.
Slavēšana fantastiska, dziesmas ar dziļiem un pārdomātiem vārdiem, aizskar sirds stīgas un tā vietā, lai ieskrietu tikai uz 5 minūtēm un satiktu draugu, lai pavēstītu par kādu iespēju, iestrēdz uz nezināmu laiku.
Mūsu plāni… cik dažkārt tie liekas smieklīgi Dieva acīs. Vari pretoties cik vien Tu spēj, bet Viņš tāpat izdarīs tā, kā vēlas. Un tā, ka Tu pat nepamani. Vēlāk, kā jau tas vienmēr izrādās, tas ir bijis labākais, kas ar Tevi varēja notikt. Tātad, Dieva klātbūtnē nejuzdama laika intervālu, es jau biju pazudusi Viņa dziļumos. Bet šoreiz dziesma ir par ko citu. Tēma- FINANSES!
Atguvos ātri, acis kā pogas un ausis spicas, kad runa ir par FINANSĒM. Kuram gan nepatīk šī tēma? Kaut gan varbūt man nav taisnība, bet manā gadījumā, reakcija ir ātra un interese liela.
Par dzirdēto, uzmundrinājums, iedrošinājums un iedvesma burtiski lauzās no manām krūtīm un ceru, ka tas ir uz ilgu laiku.
Tāpēc ticu, ka tālāk lasītais varētu iedrošināt arī Tevi uz jauniem, varonīgiem un lieliem finansiāliem mērķiem.
Jāņem vērā, ka Jaunais Gads PPRIEKA VĒSTĪ bija iesācies ar pravietisku vārdu – šis gads ir iespēju gads! Šķiet dīvaini, ka tad, kad pasaulē atskan SOS signāli, draudzē miers, uzplaukums un cilvēkiem labs prāts. Kā tad tas izdodas? Atbilde seko…
Mācītājs Vilnis GLEŠKE teica, ka šajā ceturtdienas dievkalpojumā tiks runāts par finansēm, viņš arī aicināja pacelt rokas tiem, kurus Dievs Latvijas piedzīvotās finansiālās, ekonomiskās un emocionālās krīzes laikā, izved piedzīvojot finansiālu labklājību. Paceltās rokas bija daudz. Bet par cik, laiku nevarēja izstiept kā gumiju, tad par saviem finansiāliem piedzīvojumiem pastāstīja tikai daži.
Irina: Mans vīrs ir bez darba, bet Dievs aicināja sākt mājas celtniecību. Jautāju mācītājam, vai tāda varētu būt Dieva griba? Bet Dievs ne tikai svētīja mājas celtniecību, bet arī dāvāja man bezmaksas atpūtas braucienu uz Itāliju un pēc tam uz Izraēlu. Tagad esam uzsākuši otras mājas celtniecību.
Maija: Kādu laiku atpakaļ es nonācu strupceļā ar parādu atdošanu, trīs mēnešus pēc kārtas es nevarēju neko samaksāt. Kādā lūgšanas pasākumā, Dievs mani uzrunāja un teica: „Es atdošu visus pārdus Tavā vietā. Viss, kas no Tevis ir atkarīgs, pielūgt mani.” Tas notika divu mēnešu laikā, bez nekāda lieka uztraukuma, viss notika raiti. Parādi atdoti.
Elīna: Gada sākumā es piedalījos jauniešu pasākumā, kurā tika aicināts uzrakstīt Dievam lūgumu un pasākuma organizatori pasvītroja, ka lai mēs nelūdzam Dievam par maz. Es to ņēmu vērā. Vienā no lūguma punktiem bija finansiālais jautājums, es uzrakstīju, lai Dievs man paaugstina algu desmitkārtīgi. Gada laikā, kad Latvija piedzīvo finansiālo krīzi, Dievs paaugstināja manu algu piecas reizes, kaut gan, vēl ir palikuši daži mēneši līdz gada beigām, tā kā vēl viss man ir priekšā.
Gunārs Skubiņš: Man pazuda mobilais telefons. Tādēļ es braucu pie operatora, lai lauztu Līgumu. Es nopirku jaunu un skaistu mobilo telefonu, kas patīk daudz labāk nekā iepriekšējais. Nākošā dienā aizbraucot uz darbu es uz darba galda ieraudzīju savu veco telefonu, izrādījās, ka tas netika nozagts. Man palika kauns, jo sapratu, ka nebiju paļāvies uz to Kungu un nespēju noticēt, ka Viņš varētu pasargāt arī manu mantu no zagļiem. Es lūdzu Dievam piedošanu. Bet ar to nebija viss! Šajā dienā es uzzināju, ka par cik mēs izpildījām plānu, tad saņemsim prēmiju algas apmērā.
Kundze gados: Es nopirku veļas mašīnu un ledusskapi un redzu kā piedzīvoju finansiālo uzplaukumu. Esmu sapratusi kāpēc, jo esmu ik pa laikam finansiāli atbalstījusi citus, kuriem vajadzība ir bijusi lielāka nekā man. Turklāt arī savā dzimšanas dienā es no draudzenes par dāvanu saņēmu 50Ls, bet pusbrālis man dāvināja 20Ls. Slava Dievam!
Dace: Es strādāju Kristīgajā Jauniešu Centrā. Bet par nožēlu centrā notika zādzība un tā dēļ, par cik man bija pārbaudes laiks, vadība secināja, ka nespēs finansiāli apmaksāt un mani atlaida, bet nākamajā dienā man paziņoja, ka tomēr es varēšu turpināt darbu un līdzekļi atradīsies, lai maksātu man algu.
Juris: Mums ar sievu bija finansiāla vajadzība. No rīta piecēlies es sāku zūdīties, lūdzu Dievu un Viņam prasīju, nu kā tā tas varēja notikt, ka esam bez naudas. Bez nekāda noskaņojuma piesēdāmies pie pusdiengalda un mans sievas tēvs jautāja: „Nu ko, vai naudu vajag?” Mēs atbildējām: „Vajag!” Viņš jautāja: „Vai ar 100Ls pietiks?” Mēs priecīgi atbildējām: „Jā!”
Sieviete: Mani Dievs pasargāja no liekiem finansiāliem izdevumiem. Pirmkārt, dzīvoklī plīsa truba tieši tad, kad biju mājās un nepaspēja notikt ūdens plūdi visā mājā, viss notika savlaicīgi, otrkārt, automašīnai plīsa zobrats ar grabēšanas brīdinājumu, es paspēju atbraukt uz servisu, parasti, kā servisa darbinieks paskaidroja, tādas vainas ar grabēšanas brīdinājumu nenotiek, bet gan tādu automašīnu atved cita „striķītī.”
0 komentāri
Uzraksti, ko domā