„Uz viena viļņa” cilvēku dzīvēs

Ierasts uzskatīt, ka divu cilvēku kopīgas intereses savieno un spējot atrast kopīgu valodu, atrodas „Uz viena viļņa.” Zinātnieki centušies atrast zinātnisku izskaidrojumu šim fenomenam.

Zinātnieki centušies pierādīt, ka smadzeņu aktivitāte cilvēkiem, kuri klausās viņiem saprotamu runu, sinhronizējas ar runātāja smadzeņu aktivitāti,- teikts ScienceNOW.

Eksperiments: Zinātnieki ierakstīja 15 minūšu garu brīvprātīgas sievietes stāstu, vienlaicīgi ar magnētrezonanses tomogrāfijas palīdzību fiksējot viņas smadzeņu aktivitātes izmaiņas. Vēlāk pētnieki piedāvāja 15 brīvprātīgajiem, kuru smadzenes arī tika skenētas, noklausīties sievietes stāstāmo.
Izrādījās, ka klausītājiem bieži vien aktivizējās tie paši smadzeņu apgabali, kā arī stāstītājai, taču viņu smadzeņu „ieslēgšanās” notika par dažām sekundēm vēlāk, nekā stāstītājai. Bez tam, dažās stāsta vietās klausītāju smadzeņu aktivitāte sākās nedaudz agrāk, nekā pašai stāstītājai. Zinātnieki pieļāvuši domu, ka tas varētu būt izskaidrojams arī ar to, ka klausītāji ir mēģinājuši uzminēt to, kas pašlaik tiks pateikts.

„Uz viena viļņa” starp galaktikām

Izrādās, ka mijiedarbība un ietekme vienam uz otru pastāv ne tikai starp cilvēkiem, bet arī starp planētām un pat starp galaktikām un melnajiem caurumiem. Bet neiedziļinoties pārāk lielos globālos mērogos, tomēr apstāsimies un ieskatīsimies tajos procesos, kurus vismaz daudzmaz cilvēks spēj saskatīt paceļot skatu augstu debesīs vai ieskatoties tālskatī, vai pat Haball teleskopā un atklāt, ka starp Sauli un Zemi pastāv daudz lielākas sakarības un mijiedarbība, nekā varētu domāt.

Saule un Zeme „uz viena viļņa”

(Foto: nasa.gov. Saulei mijiedarbojoties ar Zemi izraisa ziemeļblāzmu pastiprināšanos uz Zemes)

Zinātnieki no Stenfordas (Stanford University ) un Purdjē universitātes negaidīti atklājuši neparastu saistību starp uzliesmojumiem uz Saules un Zemes radioaktīvo elementu uzvedību. Tomēr secinājums nemaldīgs, atklājot kaut ko vienu, pavēras papildus noslēpumu pilns nosacījumu ceļš. Vai zinātnieki tam ir gatavi?

Kaut gan, Bībelē teikts: „Tu māci man noslēpumos izprast gudrību.” (Ps. 51:8)

Līdz šim zinātniski uzskatīts, ka radioaktīvo materiālu sabrukšanas ātrums ir nemainīgs. Piemēram, tas attiecams antropologu darbā, nosakot senu artefaktu vecumu, kā arī medicīnā, lai noteiktu precīzu staru terapijas devu. Kas mainījies?

Lietas būtība:

Fizikas profesors Ēfraims Fišbahs pētīja dažu radioaktīvo izotopu sabrukšanas ātrumu, lai noteiktu, vai tos varētu izmantot gadījuma skaitļu ģenerēšanai, kurā netiktu izmantota cilvēka ievadīta vērtība.
Kad zinātnieki analizēja specifisku izotopu publicētos sabrukšanas ātrumus, viņi atklāja, ka pastāv diezgan vērā ņemamas svārstības, kas ir dīvaini konstantām vērtībām,- teiktsstarspace.lv

“Visi domāja, ka tas ir saistīts ar aparatūras kļūdu, jo mēs esam pieraduši uzskatīt, ka sabrukšanas ātrums ir konstants,” teica Staroks.
2006. gada 13. decembrī “ierunājās” Saule. Pēc uzliesmojuma spēcīga daļiņu un starojuma straume plūda Zemes virzienā. Purdjē kodolinženieris Džere Dženkins tobrīd mērīja mangāna-54 sabrukšanas ātrumu. Tas ir īslaicīgi dzīvojošs izotops, kas tiek izmantots diagnostikā medicīnā. Dženkins pamanīja, ka sabrukšanas ātrums nedaudz samazinājās. Šis dīvainais process sākās aptuveni pusotru dienu pirms uzliesmojuma.
Ja šī šķietamā saistība izrādīsies pareiza, tas varētu būt jauns veids, kā prognozēt uzliesmojumus uz Saules, kas ļautu savlaicīgi rīkoties, lai pasargātu mākslīgos pavadoņus, elektrotīklus uz Zemes un astronautus kosmosā.
Dženkins un Fišbahs pieļauj, ka svārstības un izmaiņas ir radījušas Saules neitrono daļiņas, kurām ir niecīga masa un kuras pārvietojas ar gaismas ātrumam tuvu ātrumu, kā arī tās praktiski neiedarbojas ar matēriju.
Kāds ir izskaidrojums? Visticamāk, ka Saules kodols, kurā rodas neitrīno daļiņas, griežas nedaudz lēnāk nekā virsma, kuru mēs varam novērot. Uzskata Staroks.
Visi pierādījumi norāda uz to, ka Saule “sazinās” ar radioaktīvajiem izotopiem uz Zemes. Tomēr šajā procesā ir viens ļoti liels noslēpums. Neviens nezina, kā neitrīno mijiedarbojas ar radioaktīvajiem materiāliem, lai izmainīto to sabrukšanas ātrumu.
“Tas nav saprotams, izmantojot tradicionālos pieņēmumus,” teica Fišbahs.
“Iznāk, ka kaut kas, kas nereaģē praktiski ne ar ko, mijiedarbojas ar kaut ko un izmaina to, ko nevar izmainīt,” piebilda Dženkins.
“Tas ir efekts, kuru neviens nesaprot,” piekrita Staroks. “Teorētiķi vaicā – kas notiek? Bet uz šādu procesu norāda pierādījumi. Tas ir izaicinājums fiziķiem.”

„Uz viena viļņa” ar Radītāju

Var piekrist zinātniekiem un uzdot loģiskus papildu jautājumus.
Piemēram: Interesanta doma ir izteikta arī Bībelē, kurā teikts, ka Dievs Zemi radījis ne no kā un piestiprinājis ne pie kā.

Kādā veidā Dievs radījis Zemi? Varbūt no tā, ko mēs nespējam saredzēt līdz noteiktai attīstības fāzei? Tas ir noslēpumaini? Neticami? Vai arī centieni saskatīt to, kas ir aizvērts un paslēpts cilvēka acīm, kaitina visvairāk…? Tomēr kas to lai zin, varbūt Dievs tādējādi kaut ko vēlas pasargāt, aizsargāt vai saglabāt, vai…  Vai arī, lai vērtīgo informāciju neizmantotu savtīgiem nolūkiem un nemanipulētu ar to. Vai arī, lai neiznīcinātu? Jo tā ir pārāk dārga Viņa acīm…

Bībelē teikts, ka Dievs ne tikai uzklausa cilvēku lūgšanas, bet arī lasa cilvēku domas. „Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini – vai es sēdu vai ceļos – Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.”(Ps. 139:2)
Izrādās, ja cilvēks spēj atmest skepsi un censties savienoties lūgšanā ar Debesu Tēvu, tad atrašanās „uz viena viļņa” ar Radītāju ir garantēta. Bet pēc tuvības atskārst: „Cik dārgas man ir Tavas domas, ak, Dievs, un cik liels ir to daudzums.”( Ps. 139: 17)