Kristiešu emigrācija no Tuvajiem Austrumiem noplicina arābu kultūru, un musulmaņiem ir pienākums sekmēt kristīgās minoritātes klātbūtni. Tā 14. oktobrī Vatikānā notiekošajā Sinodē izteicās Libānas valdības padomnieks,-ziņo spektrs.com/opozicija.lv
Libānas kristiešu un musulmaņu dialoga komitejas ģenerālsekretārs Mohamads Samaks, pats musulmanis sunnīts, bīskapu Sinodē pastāstīja, ka kristiešu skaita samazināšanās reģionā vieš bažas musulmaņos.
“Kristiešu emigrācija padara nabadzīgāku arābu identitāti, kultūru, autentiskumu,” sacīja Samaks, kurš ir arī Libānas premjerministra Saada Hariri padomnieks. Viņš arī piebilda, ka kristiešu klātbūtnes nodrošināšana Tuvajos Austrumos ir islama ikdienas pienākums.
Sinodē, kas ilgst divas nedēļas, cita starpā, tiek spriests arī par to, kā aizstāvēt minoritāšu grupas Tuvajos Austrumos un kā sekmēt harmoniju ar citām reliģijām. Pirms gadsimta kristiešu skaits reģionā sasniedza 20 procentus no kopējā iedzīvotāju skaita, tagad tas sarucis līdz 5 procentiem.
Arī Irānas ajatolla Seieds Mostafa Mohagehs Damads Ahmadabadi, šiītu likuma profesors, savā runā Sinodē atzina, ka ir jāaktualizē jautājums par minoritārajām kopienām un to aizsardzību.
“Stabilitāte pasaulē ir atkarīga no dzīves stabilitātes kā mazās, tā lielās sabiedrībās un kopienās,” sacīja ajatolla, “un šo stabilitāti var sasniegt tikai tad, ja visi var dzīvot bez bailēm un apdraudējuma citam no cita. Mūsu pienākums ir šādus apstākļus radīt.”
Jau agrāk kopējā preses konferencē Romā abi islama pārstāvji izteicās, ka radikalizācija nav tikai islama problēma.
“Fundamentālisma pieaugums ir vērojams Izraēlā, kristiešu un cionistu aprindās ASV, jā, protams, arī islama vidē,” sacīja Samaks, piebilstot, ka ne jau tikai kristieši cieš no šī fundamentālisma pieauguma.
1 komentārs
#1suxOctober 26, 2010, 11:55 am
Varbūt es būšu nepatriotisks, bet uzskatu, ka baltvācu minoritātes zaudēšana Latvijai un Igaunijai ir krietni kaitējusi. Jo latviešu (un igauņu) identitāte ir veidojusies cieši mijiedarbojoties ar – un ietekmējoties no vāciskā, par spīti gadsimtu naidam pret apspiedējiem.
Ja tam pieskaita klāt jaunas agresīvas “krievvalodīgo” padomiešu minoritātes ienākšanu pēc kara, ar krietni savādākiem raksturlielumiem kultūras un attīstības ziņā, tad palaikam es brīnos, ka te vispār vēl akmens uz akmens ir palicis…
Latvija jau 60 gadus nav tas, kas tā bija pirms tam gandrīz tūkstoš gadu. Un laikam nekad vairs arī nebūs…
Uzraksti, ko domā