Lietuvai ir svarīgi nostiprināt savu aizsardzības potenciālu visās jomās, tostarp informācijas laukā, jo pēdējā laikā valsts pieredz īstu informācijas karu, uzsvērusi prezidente Daļa Grībauskaite.

Pagājušajā nedēļā prezidente savā gadskārtējā uzrunā Seimā par stāvokli valstī vērsās pie visiem mediju īpašniekiem un vadītājiem, pie katra Lietuvas žurnālista un apskatnieka, aicinot personiski palīdzēt cilvēkiem atšķirt melus no patiesības, skaidri un saprotami informējot sabiedrību par tīkojumiem pret Lietuvu un kļūstot par pretsvaru naidīgo spēku izplatītajai dezinformācijai un propagandai.

“NATO aizsardzības plāni nepasargās mūs no dezinformācijas, meliem un provokācijām. Noturība pret propagandu mums sevī jāieaudzina pašiem, citādi pat nevainīga dziesmiņa, kurā slavināta Padomju Savienība, var izvērsties neslēptā destrukcijā. Atklātums ir labākā atbilde uz informācijas apšaudēm pret Lietuvu. Šai ziņā mūsu stiprākais vairogs varētu būt atbildīgi pilsoniski mediji, kas mūsu valstij izrādītu necieņu uztvertu kā personisku izaicinājumu un atvairītu melu bultas, kas sēj neuzticēšanos Lietuvai,” viņa sacīja.

Pirmdien Grībauskaite tikusies ar Lietuvas radio un televīzijas (LRT) vadību, lai runātu par iespējamajiem informatīvajiem uzbrukumiem Lietuvai un reakciju uz tiem.

Kā pēc šīs tikšanās žurnālistiem sacījusi prezidentes galvenā padomniece Daiva Ulbinaite, pret Lietuvu tiek vērsta pastāvīga dezinformācija, provokācijas, naidīga propaganda, kas kļuvušas par apdraudējumiem valsts drošībai un kam nākotnē būtu jāaizšķērso ceļš.

Uzsvērts, ka nacionālajai raidsabiedrībai jāsniedz objektīva un skaidra informācija, kas nešķeltu sabiedrību, un kā pirmajai jāinformē sabiedrība par notikumiem valstī.

“Sabiedriskajai raidorganizācijai šobrīd jāpilda īpaša misija – ne vien skaidri un saprotami jāinformē Lietuvas cilvēki, bet arī jāstiprina pilsoniskums un patriotisms, neļaujot maldināt sabiedrību un pazemot mūsu valsti,” viņa piebildusi.

Prezidente uzskata, ka jānodrošina “skaidrs un pietiekams LRT finansējums, lai sabiedriskā raidorganizācija spētu pildīt savu uzdevumu”. “Nacionālo radio un televīziju nedrīkst sasaistīt nekādas intereses, tai jāgādā vienīgi par sabiedrības interešu aizstāvību,” Grībauskaites teikto citējusi viņas padomniece.

Kā norādījis LRT ģenerāldirektors Audrjus Sjaurusevičs, sabiedriskās raidorganizācijas īpašā loma fiksēta jau starptautiskajos dokumentos, bet jaunie izaicinājumi likuši šai problemātikai pievērst īpašu uzmanību.

Viņš solījis, ka LRT stiprinās savas informatīvās pārraides, lai tādējādi cīnītos ar propagandu, kas vērsta pret Lietuvu. Tiks apsvērts arī variants stiprināt šādus raidījumus arī citās valodās.

“Labākās zāles pret propagandu ir informācija,” piebildis Sjaurusevičs, atgādinot, ka LRT šādā virzienā jau strādājusi gan Ukrainas notikumu, gan 2008.gada Krievijas un Gruzijas kara laikā.

“Kur vien iespējams, mēs arī turpmāk dosim ziņas no notikumu vietas, cenšoties sniegt objektīvu informāciju, lai mūsu cilvēkiem nebūtu vajadzības ieslēgt ārvalstu kanālus un viņi visu interesējošo atrastu LRT kanālos,” viņš sacījis.