„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Zinātnieki pirmoreiz atveidojuši Jēzus Kristus veidolu

Kolorādo zinātniskā centra eksperti, pirmoreiz izveidojuši apjomīgu Kristus figūras kopiju vadoties no Turīnas līķauta datiem. (Turīnas līķauts ir izsens četrus metrus garš audekls, kurā tika ievīstīts pēc krusta ciešanām un nāves Jēzus Kristus ķermenis. Tas ir kļuvis par vienu no svarīgām baznīcas relikvijām.) Relikvija glabājas Svētā Jāņa Kristītāja katedrālē Turīnā, Itālijā. 1958. gadā pasludināja uz auduma redzamo attēlu par Svēto Jēzus sejas atveidu. Vienā no pētījumiem 2005.gadā amerikāņu ķīmiķis Reimonds Rodžers žurnālā Thermochimica Acta publicēja pētījumu, kurā analizējot ķīmisko savienojumu pussabrukšanas periodus secināja – auduma vecums atbilst 1300 līdz 3000 gadiem, tātad varētu sakrist ar Jēzus dzīves periodu.

Jauns eksperiments

Amerikāņu zinātnieki ar jaunāko datoru tehnoloģiju palīdzību no Turīnas līķauta ir nokopējuši visus nepieciešamos informatīvos datus. Tādējādi tika izveidots precīzs Jēzus ģipša modelis.

Zinātnieki secinājuši, ka Kristus bija garš, slaids un ļoti skaists vīrietis. Pēc speciālistu aprēķiniem, Jezus Kristus bija 182 (cm) garš, bet svars nepārsniedza 79,4 (kg). Viņš bija garāks par saviem laikabiedriem. Kad Jēzus gāja starp mācekļiem, viņa garā auguma dēļ bija pamanāms uzreiz.

Jau iepriekš zinātnieki bija mēģinājuši izveidot Kristus tēlu – tad tikai virtuālā veidā. 1976.gadā amerikāņu fiziķis Džons Džeksons, balstoties uz Billa Motterna laboratoriskajām analīzēm, radīja apjomīgu ķermeni datorā.

Programma, kas kopēja Turīnas līķauta nospiedumu trīsdimensiālā plaknē, secināja, ka izveidojusies figūra bija anatomiski ļoti precīza. Un skeptiķu versija par to, ka nospiedums uz Turīnas līķauta ir patiess un nav kāda gleznotāja meistardarbs. Un skeptiķu ironija pārtraucās.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju(0)

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.  1)Vai piespiest ārsti pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.