„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ziemassvētku „prāta spēle”

„Zinātnei nav ne reliģijas, ne Tēvijas” – Francijas zooloģiskā institūta sienas plāksne.
„Bet zinātniekiem ir reliģija un Tēvija” – Pastērs

Secinājumi: Zinātnei nav nekāda sakara ar (reliģiju) ticību. Nevajag tās jaukt kopā, ticība ir novecojusi. Ticība runā pret zinātnes sasniegumiem.


Pie tāda veida secinājumiem nonākuši daži SPEKTRS lasītāji. Sarakstoties, radās doma, ka par to derētu uzrakstīt kādu rindiņu šim un citiem zinātnes aizstāvjiem un censoņiem.

Zinātnei nav nekāda sakara ar (reliģiju) ticību

Lai labāk izprastu kādā veidā prāts nonāk pie šāda veida slēdziena ieskatīsimies sākumā, tā teikt, cēlonī, lai izprastu sekas.

Jāsāk ar to, ka zinātne bez ticības nemaz nepastāv. Jo jebkura veida informācija, kas nonāk mūsu prāta faila analīzes redzeslokā, tā vispirms tiek apstrādāta. Bet kā, lai pārliecinās par informācijas patiesumu? Mēģinot to reducēt paļaujoties uz savu pieredzi, zināšanām un piedodiet par atklātību paļaujoties uz ticību, ka tā tas ir, jo visi tā saka. Kas ir tie visi? Cilvēki, respektīvi, zinātnieki. Zinātne pati par sevi ir abstrakts jēdziens, bet formu un attīstību tai piešķir kurš? Zinātnieki. Bet kādā veidā vadās zinātnieks sava atklājuma virzīšanā? Tieši tāpat kā jebkurš cits cilvēks sākot ar failu apstrādi tikai zinātnes jomā. Vai Jūs gribat teikt, ka zinātnieki ir visvareni un viņiem var pilnībā uzticēties? Bet kā tad ir ar to, ka zinātnieki joprojām cenšas radīt teoriju par Visu (Viena teorija par Visuma rašanos) . Bet, ja arī apvienotos visģeniālākie zinātnieki pasaulē, vai tad spētu atklāt šo gadsimtiem apslēpto noslēpumu? Tādā gadījumā uz kādu informāciju un zināšanas bagāžu viņi paļautos? Protams, ka uz mantoto no priekštečiem, kuri ir veikuši šādus tādus eksperimentus, hipotēzes un teorijas. Bet vai ar to pietiek, lai veiktu kaut ko tādu, kas vēl nav darīts? Nē! 

Tātad uz ko paļauties, ja nepietiek informācijas? Piedodiet, bet atkal atgriežamies pie tā paša sākumpunkta – ticība. Kaut arī simtiem zinātnisku referētu un aizstāvētu doktordisertācijas par to, ka reliģija, ticība un Dieva nav, vai tā būtu patiesība? Un atkal nonākam pie tā paša jautājuma, mums nāktos atkal noticēt, ka doktors -zinātnieks savā disertācijā vai grāmatā raksta patiesību. Viņa izstrādātā hipotēze, teorija, vienādojums un formula ir balstāma eksperimentāli, jā, protams, taču cik jānotiek eksperimentu, lai dotā formula būtu apstiprināma? Kā jau zināms arī iepriekšējie ģeniālie prāti savās grāmatās rakstīja savu patiesību, par ko laika gaitā pārliecinājās, kā tā tas nemaz nav. Nekāda sakara ar patiesību. Taču cik daudz cilvēku pasaulē ticēja šīm patiesībām un pat gadsimtiem ilgi?

Secinājums ir viens, vai nu Tu tici, vai arī nē.

Vai zinātne spēj novirzīt cilvēku no ticības? Ja arī cilvēks izlasa neskaitāmu klāstu zinātnisku grāmatu, kas noliedz ticību, vai viņa ticība sāk šaubīties? Viņa ticība sāk šaubīties nevis tāpēc, ka viņš ir ieguvis vairāk zināšanu, bet tāpēc, ka viņa zināšana nav pietiekami nobriedusi. „Ne tāpēc šaubies Tu, ka esi gudrāks kļuvis. Bet –pilno gudrību Tu neesi vēl guvis.”(Ruckers)

Ticība gan māca daudz, ko mūsu prāts nevar saprast, bet viņa nemāca neko, kas būtu pretī prātam. Attiecība starp ticību un prātu ir līdzīga attiecībai starp mikroskopu un aci. Patīk mums tas vai nē, bet tieši ticība un paļaušanās paplašina mūsu redzesloku. Bez mikroskopa cilvēks neredz milzīgu mikropasauli, bet vai tāpēc tās nav? Bez teleskopā ielūkošanās cilvēks pat neapjauš, kas notiek zvaigžņotās debess pasaulē, vien atliek ticēt, ka tāda vispār pastāv.

Ticība ir novecojusi!

Kādā ziņā novecojusi? Mēs katru dienu paļaujamies uz ticību. Ticībā skrienam zem sarkanās gaismas, ticot, ka automašīna brauks lēnāk un nenobrauks. Izejam no mājas ticībā, ka nesnigs slapjš sniegs un paspēsim nonākt darba vietā sausi. Dzeram karstu tēju, bet ticam, ka mēli neapplaucēsim. Un t.t. Atvainojiet, bet cik banāli tas arī neskanētu, bez ticības mēs pat dienu nodzīvot nevaram. Tāpēc nemelosim paši sev un nenostāsimies pret savu sirdsapziņu.

Ticība runā pret zinātnes sasniegumiem

Kādiem? Tiem, kuri nāk un aiziet, vakar sensācija, bet šodien jau novecojusi informācija. Jo izrādās, ka arī zinātnieki ir tikai cilvēki un arī vēlas iesēsties slavas tronītī un pievērst sev preses uzmanību.

Un jāatkārtojas -zinātnes sasniegumi nav iedomājami bez ticības.

„Lai zinātne attīstītos diezin cik tālu, tā tomēr nevarēs aizfilozofēt projām mūsu cilvēciskās vājības sajūtu. Dievs ir tā radījis mūsu dzimumu, ka mums vajag atbalsta, vajag kaut kā augstāka, kā priekšā noliekties. Cilvēce vienmēr meklēs augstāku būtni, kā priekšā var nomesties ceļos un kad Dievības altāri sabrūk, tad uz drupām paceļas despotijas troņi.” (Cotvos)

0 komentāri

Uzraksti, ko domā

Vārds:
E-pasts:
www:
Komentārs:

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Svētā inkvizīcija

Leonards Inkins: Svētā inkvizīcija(0)

Inkvizicija. Māslinieks: Joseph Nicolas Robert-Fleury. Avots: Wikipedia Attieksmi pret Svēto inkvizīciju šis rakstiņš lasītāja uzskatos var mainīt tikai tad, ja godīgi atbildēsi uz manu jautājumu: vai tici maģijai? Vai tici, ka maģija reāli darbojas? Pat ja netici maģiskām, darbībām, ja netici, ka kāds ar maģijas palīdzību spēj ietekmēt tevi un citus, arī tad ir iemesls

Trauksmes vēstule par bezprecedenta draudiem latviešu valodas nākotnei

Trauksmes vēstule par bezprecedenta draudiem latviešu valodas nākotnei(0)

Priekšlikumu izstrāde jaunam doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas modelim ministrijas darba grupā tika sākta jau pavasarī, bet tieši valsts svētku nedēļā iekšējai lietošanai tika izplatīts šī darba melnraksts – konceptuālais ziņojums Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā. Runa ir par visaugstākās raudzes zinātniskajiem darbiem – promocija ir šo darbu

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam

Leonards Inkins: Ticība rituāla spēkam(0)

«Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu. Tad pie viņa iznāca visa Jūdeja un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja Jordānas upē. Jānis valkāja kamieļa vilnas drēbes un bija apjozies ar ādas jostu, viņš ēda siseņus un savvaļas bišu medu.

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā

Leonards Inkins: Izdzīvošana mēslu mucā(0)

Sarunā „Cīņai sveiks!”  ar NA RD deputātu Daini Loci un Leonardu Inkinu, sarunas vadītāja Marlēna stāstīja par latviešu nodevību nerunājot latviski Latvijā. „Es aicinu latviešus Latvijā runāt latviski,” pauda Marlēna. Leonards Inkins piebilda: „Vai Jūs saprotat, ko šāds aicinājums dažkārt nozīmē latvietim?”.. Marlēna: „Pazemojumu?” Leonards: „Bieži arī pazemojumu..” Sarunas „Cīņai sveiks!” ierobežotā laika dēļ nav

Leonards Inkins: Runā, ka…

Leonards Inkins: Runā, ka…(0)

Cilvēce vēl nav noskaidrojusi kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja? Daudzi vēl šodien strīdas, kur un kā radās dzīvība un no kā ir cēlies cilvēks. Ir tādi, kuri uzskata, ka Radītājs radīja Visumu, Zemi, cilvēku un to, kas plaši aprakstīts un vēl neminēts Vikipēdijā.

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.