„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Ziemassvētku „prāta spēle”

„Zinātnei nav ne reliģijas, ne Tēvijas” – Francijas zooloģiskā institūta sienas plāksne.
„Bet zinātniekiem ir reliģija un Tēvija” – Pastērs

Secinājumi: Zinātnei nav nekāda sakara ar (reliģiju) ticību. Nevajag tās jaukt kopā, ticība ir novecojusi. Ticība runā pret zinātnes sasniegumiem.


Pie tāda veida secinājumiem nonākuši daži SPEKTRS lasītāji. Sarakstoties, radās doma, ka par to derētu uzrakstīt kādu rindiņu šim un citiem zinātnes aizstāvjiem un censoņiem.

Zinātnei nav nekāda sakara ar (reliģiju) ticību

Lai labāk izprastu kādā veidā prāts nonāk pie šāda veida slēdziena ieskatīsimies sākumā, tā teikt, cēlonī, lai izprastu sekas.

Jāsāk ar to, ka zinātne bez ticības nemaz nepastāv. Jo jebkura veida informācija, kas nonāk mūsu prāta faila analīzes redzeslokā, tā vispirms tiek apstrādāta. Bet kā, lai pārliecinās par informācijas patiesumu? Mēģinot to reducēt paļaujoties uz savu pieredzi, zināšanām un piedodiet par atklātību paļaujoties uz ticību, ka tā tas ir, jo visi tā saka. Kas ir tie visi? Cilvēki, respektīvi, zinātnieki. Zinātne pati par sevi ir abstrakts jēdziens, bet formu un attīstību tai piešķir kurš? Zinātnieki. Bet kādā veidā vadās zinātnieks sava atklājuma virzīšanā? Tieši tāpat kā jebkurš cits cilvēks sākot ar failu apstrādi tikai zinātnes jomā. Vai Jūs gribat teikt, ka zinātnieki ir visvareni un viņiem var pilnībā uzticēties? Bet kā tad ir ar to, ka zinātnieki joprojām cenšas radīt teoriju par Visu (Viena teorija par Visuma rašanos) . Bet, ja arī apvienotos visģeniālākie zinātnieki pasaulē, vai tad spētu atklāt šo gadsimtiem apslēpto noslēpumu? Tādā gadījumā uz kādu informāciju un zināšanas bagāžu viņi paļautos? Protams, ka uz mantoto no priekštečiem, kuri ir veikuši šādus tādus eksperimentus, hipotēzes un teorijas. Bet vai ar to pietiek, lai veiktu kaut ko tādu, kas vēl nav darīts? Nē! 

Tātad uz ko paļauties, ja nepietiek informācijas? Piedodiet, bet atkal atgriežamies pie tā paša sākumpunkta – ticība. Kaut arī simtiem zinātnisku referētu un aizstāvētu doktordisertācijas par to, ka reliģija, ticība un Dieva nav, vai tā būtu patiesība? Un atkal nonākam pie tā paša jautājuma, mums nāktos atkal noticēt, ka doktors -zinātnieks savā disertācijā vai grāmatā raksta patiesību. Viņa izstrādātā hipotēze, teorija, vienādojums un formula ir balstāma eksperimentāli, jā, protams, taču cik jānotiek eksperimentu, lai dotā formula būtu apstiprināma? Kā jau zināms arī iepriekšējie ģeniālie prāti savās grāmatās rakstīja savu patiesību, par ko laika gaitā pārliecinājās, kā tā tas nemaz nav. Nekāda sakara ar patiesību. Taču cik daudz cilvēku pasaulē ticēja šīm patiesībām un pat gadsimtiem ilgi?

Secinājums ir viens, vai nu Tu tici, vai arī nē.

Vai zinātne spēj novirzīt cilvēku no ticības? Ja arī cilvēks izlasa neskaitāmu klāstu zinātnisku grāmatu, kas noliedz ticību, vai viņa ticība sāk šaubīties? Viņa ticība sāk šaubīties nevis tāpēc, ka viņš ir ieguvis vairāk zināšanu, bet tāpēc, ka viņa zināšana nav pietiekami nobriedusi. „Ne tāpēc šaubies Tu, ka esi gudrāks kļuvis. Bet –pilno gudrību Tu neesi vēl guvis.”(Ruckers)

Ticība gan māca daudz, ko mūsu prāts nevar saprast, bet viņa nemāca neko, kas būtu pretī prātam. Attiecība starp ticību un prātu ir līdzīga attiecībai starp mikroskopu un aci. Patīk mums tas vai nē, bet tieši ticība un paļaušanās paplašina mūsu redzesloku. Bez mikroskopa cilvēks neredz milzīgu mikropasauli, bet vai tāpēc tās nav? Bez teleskopā ielūkošanās cilvēks pat neapjauš, kas notiek zvaigžņotās debess pasaulē, vien atliek ticēt, ka tāda vispār pastāv.

Ticība ir novecojusi!

Kādā ziņā novecojusi? Mēs katru dienu paļaujamies uz ticību. Ticībā skrienam zem sarkanās gaismas, ticot, ka automašīna brauks lēnāk un nenobrauks. Izejam no mājas ticībā, ka nesnigs slapjš sniegs un paspēsim nonākt darba vietā sausi. Dzeram karstu tēju, bet ticam, ka mēli neapplaucēsim. Un t.t. Atvainojiet, bet cik banāli tas arī neskanētu, bez ticības mēs pat dienu nodzīvot nevaram. Tāpēc nemelosim paši sev un nenostāsimies pret savu sirdsapziņu.

Ticība runā pret zinātnes sasniegumiem

Kādiem? Tiem, kuri nāk un aiziet, vakar sensācija, bet šodien jau novecojusi informācija. Jo izrādās, ka arī zinātnieki ir tikai cilvēki un arī vēlas iesēsties slavas tronītī un pievērst sev preses uzmanību.

Un jāatkārtojas -zinātnes sasniegumi nav iedomājami bez ticības.

„Lai zinātne attīstītos diezin cik tālu, tā tomēr nevarēs aizfilozofēt projām mūsu cilvēciskās vājības sajūtu. Dievs ir tā radījis mūsu dzimumu, ka mums vajag atbalsta, vajag kaut kā augstāka, kā priekšā noliekties. Cilvēce vienmēr meklēs augstāku būtni, kā priekšā var nomesties ceļos un kad Dievības altāri sabrūk, tad uz drupām paceļas despotijas troņi.” (Cotvos)

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm

Kāpēc kristietība nav savienojama ar citām reliģijām un garīgām praksēm(1)

Ilze Eris: Mīlestības Skolas lektore. Četru bērnu mamma. Aizlūdzēja, kalpotāja. Ilze ir ieguvusi augstāko izglītību valodniecības jomā, kas palīdz viņai labāk izprast Dieva vārdu. Viņa ir arī studējusi teoloģiskās zinības. Precoties, ar ko mēs rēķināmies? Ar mīlestību. Ar uzticību. Ar to, ka dzīvosim visu atlikušo dzīvi ar šo cilvēku un viņš/viņa ar mums. Mēs rēķināmies,

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?

Jānis Vanags valsts svētkos: Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?(0)

“Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš dzird nevien “Rīdzenes sarunas”, bet visas sarunas?” (LELB Arhibīskaps Jānis Vanags)  “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas tur septiņas zvaigznes savā labajā rokā un kas staigā starp septiņiem zelta gaismekļiem: es zinu tavus darbus un tavus pūliņus, un tavu izturību, un to, ka tu nespēj paciest ļaunos

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?

Latvijas valsts svētkos/ Mārcis Jencītis: Kāpēc LATVIESU tauta ir pazaudējusi privilēģiju valdīt pār savu zemi?(0)

„Visai Bībelei vijas cauri fakts, ka tad, kad tauta paklausa Dievam, tad valsts ir svētīta. Kad tauta atkāpjas no Dieva, tad tauta bauda okupāciju, lāstus, nabadzību un zaudē neatkarību.” Mārcis Jencītis Es jūs, apsveicu 18. novembra svētkos, mūsu mīļās Latvijas valsts dibināšanas dienā. Tā ir mūsu valsts proklamēšanas diena. Proklamēšana ir svinīgs paziņojums, ka mēs

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem

Mēbeļu Bode starp mēbeļu tirdzniecības centru gigantiem(0)

Mūsdienu pasaulē cenšoties viens otru pārsteigt un cīnoties par labāku sniegumu, labāku rezultātu, augstākiem reitingiem un lielāku ietekmi, mēs varam arī paskriet garām kaut kam, kas var būt dažkārt svarīgāks, nekā – augstāk, tālāk un ātrāk. Dzenoties izgudrot, kaut ko jaunu, sasniedzot ātrāku progresu, ne reti par upuri liekot godpilnu konkurenci, cilvēcīgumu un cēlsirdību darbā

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.