„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Zemes aizsargāšanas meistardarbs

Globālās sasilšanas rezultātā notiek katastrofāli draudi, kas atsaucas uz visas Zemes radījumu dzīves vietu. Dažādi pasaules zinātnieki apvienojas, lai izanalizētu kādā veidā ar šo parādību cīnīties un pasargātu mūsu planētu. Un gan jau drīzumā par zinātnieku neticamām idejām nāksies dzirdēt pavisam drīz. Bet kā tas bija toreiz? Toreiz, kad cita veida, bet arī spēcīga katastrofa varēja notikt globālā mērogā, piemēram, aukstā kara laikā? Nesen klajā nākusi interesanta un iepriekš neklāstīta informācija attiecībā par aukstā kara norisēm un par HAARP projekta realizāciju.

Aukstā kara laika projekts HAARP

Aukstā kara laika apokaliptiskie scenāriji bija, paredzējuši atmosfēras kodolieroča izmantošanu, kas izplatītos pa Zemes jonosfēru ar elektronu-slepkavu (killer electrons) palīdzību, kas izvestu no iekārtas visus pavadoņus zemas orbītā. Bet tas savukārt izsauktu, visu militārpersonu komunikāciju sistēmu paralīzi, vai arī rastu kolosālus zaudējumus “tautsaimniecībā.” Protams, ka šodien tāds pastarās dienas scenārijs liekas mazliet dīvains, bet toreiz tika uztverts pilnā nopietnībā. Amerikas atbildes reakcija tika plānota šāda: pret elektroniem-slepkavām nosūtīt izstarojumu uz jonosfēru ar noteikta biežuma radioviļņu raidīšanu, lai “izsistu” iznīcinātājus atvērtajā kosmosā. Jāatgādina, ka runa ir par planetāriem mērogiem.

Projekts HAARP tika iecerēts, aukstā kara laikos, kad PSRS un ASV zemūdenes periodiski stājās divcīņās pasaules okeāna plašumos. Atrodoties zem ūdens, zemūdenēm nebija iespējas uzturēt pastāvīgu kontaktu ar komandas vadību uz klāja, tādēļ ASV militārpersonas uzticēja zinātniekiem dziļumu sakaru ierīču izstrādāšanu.

Kad ideja par sakaru iespēju uzturēšanu ar radioviļņu palīdzību Zemes jonosfērā tika eksperimentāli apstiprināts, astrofiziķis Dennis Papadopulos (DennisPapadopoulosno ASV pētnieciskās laboratorijas NRLW DC (Naval ResearchLaboratory in Washington, DCķērās pie HAARP izstrādāšanas.

Par spīti veiksmīgi izvēlētajai vietai, vienā no bijušās karabāzes izsekošanas stacijām Aļaskā, Frica zonā (polārās joslas atkārtotie periodi) un vietā, kas ir ideāli piemērota projekta realizācijai saistībā ar jonosfēru, turklāt arī Doktors D. Papadopulos, – zinātnes padomdevējs Merilendas universitātē(University of Maryland), piedāvāja uzbūvēt kompleksu tieši šajā teritorijā, tomēr Pentagonā tika nolemts aizvērt šo karabāzi.

Situāciju izglāba toreizējais Aļaskas gubernators Teds Stivens (Ted Steven), kurš bija arī sekmīgs lobijs un panāca projekta finansēšanu ar mērķi objekta dzīves paildzināšanu.

No tā brīža tika palaista dažāda veida dezinformācija par projektu un viedokļi par uzzināto bija dažādi, galvenokārt ieviešot bailes un nesaprašanu.

Tomēr, Bernards Istlunds (Bernard Eastlund), kas strādāja par konsultantu HAARP būvniecības projektā, piedāvāja amerikāņu armijai dažādu variantu risinājumus, par kompleksa iespējamo izmantošanu aizsargājošā vairoga radīšanai, izmantojot jonosfēru un mikroviļņu izstarojuma ģenerāciju, jo tas savukārt būtu spējīgs iznīcināt padomju ballistiskās raķetes.

Ideju jokojot iesauca par “vairogu-slepkavu”, un par to tiešām bija ieinteresējušās militārpersonas. Bet pēc tam, kad pētnieciskā grupa JASON,strādājot Amerikas aizsargāšanas ministrijas interesēs, veica projekta novērtējumu, rezultātā to noraidīja nosaucot par “nonsensa formulējumu”.Kompleksa būvniecība noritēja 20 gadu laikā. Kopsummā izmaksājot $250 miljonus. Interesantākais ir tas, ka militārpersonām pat nebija skaidrību, kā šo projektu izmantot, tāpēc būvniecības laikā, HAARP būtība pastāvīgi mainījās un tā “pieraksta vieta”, pārejot no vienas militārās iestādes citā. Kaut arī objekts pieder: jūras spēku galvenai mītnei (Office of Naval Research), pētniecības laboratorijai ВВС (Air Force Research Laboratory) ASV un Pentagonas zinātniski-pētnieciskās aģentūras (DARPA) pārziņā, galvenā būvniecības darbuzņēmēju kompānijas BAE Systems oficiālajā atskaitē, uzrādīts: “HAARP – tas ir zinātnisks projekts, kura mērķis ir izzināt jonosfēru un tās darbību, kā arī nodrošināt sakarus un izsekošanas sistēmas, militārajām un valsts drošības vajadzībām”.

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)

Leonards Inkins: Nazis pret kodolieročiem (Nelieši)(0)

Pamācības Laikam nav neviena vīriešu kārtu un bieži vien arī sieviešu kārtu dzimuma cilvēku, kuri jaunībā nebūtu, kaut dienu nodarbojušies ar kādu no cīņas veidiem. Nav neviena, kurš nebūtu kaut pagalma līmenī mācījies atvairīt sitienu, sist tā lai krīt un, dažādus paņēmienus pret uzbrucēju ar nazi. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir gana daudz tīmeklī dažādu video

Leonards Inkins par ārpolitikas prognozēm: Kas gaidāms Jaunajā 2019.gadā?

Leonards Inkins par ārpolitikas prognozēm: Kas gaidāms Jaunajā 2019.gadā?(0)

Pagājušā 2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmēja ASV ekonomiku un tika radīts vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas apmēros, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tajā skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV sen.

Guntis Kalme: Janvāra barikādes un šodienas hibrīdkarš

Guntis Kalme: Janvāra barikādes un šodienas hibrīdkarš(0)

Noslēdzas 1991. gada Janvāra barikāžu aizstāvju kalendārā atcere. Mēdz sacīt, ka no vēstures jāmācās, visbiežāk gan diemžēl nepasakot, ko tieši. Ko varam secināt no šīs savas vēsturiskās pieredzes? Toreiz, pirms 28 gadiem mūsu stratēģiski svarīgo infrastruktūru – valdības iestādes, TV, Daugavas tiltus, uc. izgāja sargāt daudzi tūkstoši brīvprātīgo aizstāvju kailām rokām. Tika veikts milzu organizatoriskais

Leonards Inkins: Kremļa ierocis

Leonards Inkins: Kremļa ierocis(0)

Leonards Inkins, biedrības “Latvietis”  vadītājs; Dokumentālās filmas „Būt latvietim”  autors; Grāmatas “Neizmantoto iespēju laiks” 3 daļās autors.    Māksla Lai ilustrētu, ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam, peldot, noturēties virs ūdens ir māksla (kultūra), bet viss, kas to

Svētā vakarēdiena brīnums: Vīns pārvēršas asinīs jeb pret faktiem nav argumentu

Svētā vakarēdiena brīnums: Vīns pārvēršas asinīs jeb pret faktiem nav argumentu(1)

Raksta autori: Miezislavs Piotrovskis (ks. Mieczysław Piotrowski TChr);  Miroslavs Ruckis (dr hab. inż. Mirosław Rucki) ; “Mīliet viens otru!” Euharistijas brīnums Sokulkā, tāpat kā citi Euharistijas brīnumi, kas notikuši Baznīcas vēsturē, ir visvarenā Dieva īpašas zīmes, kas aicina mūs uz grēku nožēlu, kā  arī māca un audzina mūs. Caur šīm zīmēm – Euharististijas brīnumiem – Kristus apstiprina, ka

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.