Dažādu zemju kultūrās to saukuši dažādi, bet principā, tās nozīme ir viena. Visuvarenā aptverošā un zīmīgā Dieva acs, kas redz ne tikai Visuma tāles, bet arī novēro cilvēces gaitu.

                 Džesija

Džesija redzēja daudz ko. Viņa vienmēr bija gatava reaģēt un bija starta pozīcijā, ja Tu viņu „it kā” nepamani, viss bija izdarīts tā, lai Tu viņu pamanītu, solīdā un pat nepiespiestā veidā, labām manierēm un uzvedības kultūru… Tu pat nepamani, ka esi lamatās. Suņu psihologi uzskata, ka suņi attēlo saimnieku raksturus un pat ir līdzīgi tiem. Var jau būt, nestrīdēšos ar speciālistiem, bet tad, kad parasti nācu apciemot mammīti, notika divkauju cīņas, vai nu Džesija vai nu Es, kurš kuru?! Bija dažādi varianti… Džesija… bija DIEVA DĀVANA mūsu ģimenē.

             Mētelis

Visu redzīgā „acs” ir dažāda. Bet mūsu „melnā acs” Džesija zināja vairākus gājienus uz priekšu. Viņu piemuļķot? Da, nekad! Bet, ja padomāt nopietni, ziniet, ir tāda „acs” simboliskā plastmasas ūdens trijstūrī un tajā vēl monētiņas peld, tiek lēsts, ka tās esot „uz” paļiņu. Interesanti, bet tomēr,” ja to apvest ap stūri”, tā „peldošā” pat nenojautīs, ka ir jau miskastē. Nezinu kādu tur peļņu var sniegt vienkāršs priekšmets uz galda, bet zinu kādu citu „aci” kurš spēj man dot ne tikai peļņu, uzvaru, bet arī mierinājumu zaudējot savu cīņas draudziņ.

Tā „Acs” redz ne tikai cilvēces dzīves fragmentus, bet arī atsevišķu cilvēka pūles un sāpes. Viņš nav tikai vienkārši „visuresošā acs”, Viņš ir tas, kurš vēlas iesaistīties Tavā un manā dzīvē. Viņam nav vienalga, ka Tu zaudē draugu, kaut arī garāmgājēji iet garām vienaldzīgām sejām. Nav ne līdzjūtības, ne uzmundrinoši vārdi no citiem. Viens. Nesaprasts. Pilnīgi viens. Izvēle?… Kāda? Vai „acs” to redz? Skatoties kāda? Bet krustcelēs, vien Tu un Viņš – acs– Dievs, sauc kā Tu viņu gribi, bet ierasts Viņu saukt par Jēzu Kristu Dieva Vienpiedzimušo dēlu. Vien Viņš Tevi atrod nelaimē, vien Viņam nav nospļauties par Tev nozīmīgām un vērtīgām lietām. Vien Viņš Tevi šajā skumjajā un lietainā dienā apskauj, ar savu ūdensnecaurlaidīgo, silto, zelta cīpariem un briljantiem darināto, mīksto, samtaino mēteli. Tas smaržo tā, it kā visas zemes puķu smaržas būtu savienotas un iekļautas tajā. Bet tas miers, kas no Viņa nāk?… Vai Tu jūti? Viņš zina, kā Tev sāp par zaudēto, Viņš zina. Bet tikai viens solis un Tu esi viņa apskāvienos, miers, siltums, mīļums un klusi nenosodoši vārdi, pēc kuriem tu visu mūžu tik ļoti esi kārojis, viss ir Viņā, viss ir apslēpts Viņā!. Un Jūs ejat. Lēni nesteidzoties it kā uz nekurieni.

Visiem šajā laikā ir savs dzīvošanas laiks. Ērkšķi vai rozes. Viņu sauca par Džesiju. Ja suns spēj just savu saimnieka katru emocijas stīgu, tad iedomājies, kā to spēj Viņš- kurš Tevi ir Radījis?

            MŪŽĪBA! Un kosmiskais kuģis

Dažam vajadzīgas, kādas „acs” paredzētās un ātri aizejošas lietas, bet citu interesē neredzami tāli horizonti, piedzīvojumu degsme un saprotoša komanda, paļaušanās cits uz citu –uzticība un ar laiku pārbaudīta saliedētība, nosēsties tikko visu pārbaužu izturētā un pārbaudītā kosmosa kuģa galvenajā tiltiņā un ja palaimējas pieskarties vadošai stūres – pultij, kuru vada Pats Viņš. Un cerēt, ka uz tiltiņa varētu atrasties vēl kāds, kurš prastu novērtēt, vēlēsies iet idejas spēkā, nepametīs grūtā nozīmīgā laikā, izvilks no degošas pekles un būtu vienmēr klāt esošs patiess draugs.

Latvijai ir vajadzīgi varoņi un es ticu, ka dzirdot un pildot solījumus nepametot savus posteņus, mēs KOPĀ un VIENOTĪBĀ varam kļūt par šī kosmiskā kuģa sastāvdaļu, kas ved uz MŪŽĪBU!

Un tomēr komanda ir vai nav, bet kuģa kurss ir nemainīgs. Viens vienīgs uz MŪŽĪBU!

Pēc aptaujas vadoties jautājot dažādus cilvēkus, kāpēc viņi vēlas sasniegt mūžību un kas viņuprāt ir mūžība? Par to skaidrojums apšaubāms, bet sasniegt mūžību pārsvarā vēlas nezināmu bagātību dēļ. Citi – naudas dēļ. Bet vēl citi ar savu bagāžu grib paspēt uz dažkārt apstājošo milzīgo kosmosa kuģi, lai piepildītos ar nepieciešamo un atkal dotos ceļā, bet nelaimīgie skrējēji ar saviem koferiem, tā arī nepaspēj uz kuģa bortu. Ja vien zinātu, ka pametot bagāžu un skrienot paspētu, bet…acīmredzot katram savs ceļš.

Cik vajadzīgs Tev naudas, lai Tu būtu apmierināts? Vai kopumā tai ir kāda vērtība? Bet vēl kādi varas vīri steidzas paspēt apmierināt savu varaskāri. Saņemt balvu bez darba un pat uz pensionāru un invalīdu rēķina. Vai „varenos” par šādu rīcību sagaida svētība? Laiks rādīs. Daudzi elku puvekļu piebāzti entuziasti cenšas sasniegt nesasniedzamo. Bet viss tas ir velti.

Interesanti kāda ir Tava motivācija, lai sasniegtu Mūžību?

Tikai tīra un neviltota sirds ir laipni lūgta uz bortu, ķer manu roku un dosimies kopā turp, kas ir saukta par MŪŽĪBU.