„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

VIŅŠ MANI IZGLĀBA

Pagājušajā mēnesī Sanita izteica piedāvājumu, Jums iesūtīt savus dzīves stāstus SPEKTRS redakcijā ([email protected] ar norādi: sadaļai Pārdomas), lai varam pagodināt un pateikties Dievam par Viņa varenajiem darbiem un brīnumiem! Lūk, pirmais pavasarī izaudzis asniņš. Prieks, ka pirmais iedrošinājums un apliecinājums nācis no vīrieša.

Māris Riekstiņš: k/c „Prieka vēsts” instrumentālās daļas vadītājs. Kalpo draudzē 12 gadus. Viņa atbildība ir dziesmu apdares, kompozīcija, nošu materiāla gatavošana un instrumentālais skanējums.

Es uzaugu pie vecvecākiem – atmosfērā, kura ne pārāk veicināja manu izaugsmi. Tobrīd es vēl neapzinājos, ka manī aug bailes par dzīvi, proti, vai spēšu būt veiksmīgs. Piecu gadu vecumā, kad sāku spēlēt klavieres, rakstura dēļ es līdz galam izvedu klavierskolotāju. Rezultātā viņa mūsu mājai gāja ar lielu līkumu. Gadiem ritot, neveiksminieka statuss manā apziņā nogulsnējās arvien vairāk. Lielākoties, būdams vēl bērns, es dzīvoju slēptā apjukumā un nedrošības sajūtā. Vienīgais, kas mani no tā spēja izvilkt, bija bungu spēlēšana – to es varēju darīt stundām ilgi (mans vecākais brālis bija bundzinieks), un brāļa grupas mēģinājumu klausīšanās. Šobrīd, atskatoties, es jau tolaik ieraugu sevī tieksmi pēc mūzikas, kuru Dievs bija ielicis manā sirdī kopš bērnības – Viņa aicinājumu būt levītam Viņa namā.

No neveiksminieka par huligānu

Skolas laikā liela daļa skolotāju bija mani norakstījuši kā neveiksminieku. Frāzes: “tu nekas neesi, tādu kadru mēs vēl neesam redzējuši, tu neko nesasniegsi, kā tevi vispār var mīlēt,” dzirdēju gandrīz ikdienu Tas viss mani ietekmēja tik ļoti, ka es uzsāku “huligāna karjeru” – sāku bastot stundas, dzert, pīpēt. Izveidojās “līdzīgi domājošu” jauniešu grupējums, ar kuriem kopīgi darījām prātam grūti aptveramas lietas – laupījām veikalus, sitām cilvēkus, taisījām masu kautiņus, spēlējāmies ar dzīvību. 9. klasē manā liecībā bija tikai divas sekmīgas atzīmes – mūzikā un fizkultūrā. Rezultātā 9. klases mācību gada vidū – Ziemassvētku laikā – mani izslēdza no skolas. Arī tolaik Dievs mani ir ļoti žēlojis un sargājis – skaidri apzinos vismaz piecas reizes, kad biju par mata tiesu no nāves, tostarp divos gadījumos tikai brīnums mani paglāba.

Lūzuma punkts

Vecāki bija šķīrušies, un mans tēvs bija skolotājs lauku skolā Saldus rajonā. Mamma zvanīja tēvam, kuru es nebiju redzējis nepilnus desmit gadus, lai viņš ņem mani pie sevis, jo viņa vairs netika ar mani galā. Brīnumainā veidā viņam izdevās mani iekārtot skolā gada vidū bez sekmju izraksta (jo ko gan es tur būtu parādījis?). Kaut kas manī salūza, es šobrīd skaidri apzinos, ka Dievs sāka strādāt pie manas sirds un gatavoja mani savam aicinājumam. Mācību gadu es pabeidzu gandrīz tikai ar teicamām sekmēm. Sāku spēlēt bungas skolas ansamblī. Daudz apmeklēju konsultācijas pie skolotājiem un atguvu nokavēto.

Solis līdz pašnāvībai

Tēvs mani aizsūtīja uz Murjāņu Sporta Ģimnāzijas Jūrmalas filiāli, kur sāku profesionāli nodarboties ar akadēmisko airēšanu. Tā bija vieta, kur bailes par savu pastāvēšanu, vietu dzīvē un pašapziņu man tika pazaudētas pavisam. Ne sporta dēļ, bet vecāko amata brāļu attieksmes dēļ. Nespēju iedomāties, ka sporta internātskolā varētu pastāvēt “ģedovščina”. Pēc pāris gadiem bija brīdis, kad nonācu pilnīgā izmisumā. Neviens par to nezināja, es mācēju to noslēpt, bet man bija skaidrs, ja kaut kas radikāli nemainīsies, tad dzīvot es nespēju. Es biju tikai vienu soli no
pašnāvības.

Sastapšanās ar Dievu

Par Dievu es nebiju dzirdējis gandrīz nemaz, arī neticēju nekam un nevienam. Tomēr tieši tobrīd mamma man sāka stāstīt visādas jocīgas lietas par Dievu, draudzi un glābšanu. Vēlāk izrādījās, ka mamma bija sākusi iet uz kristiešu draudzes Prieka Vēsts dievkalpojumiem VEF kultūras pilī. Esmu ļoti pateicīgs Dievam, ka viņa lūdza un ticēja par mani. 1992. gada 25. oktobrī es atdevu savu dzīvi Dievam. Spilgti piedzīvoju mīlestību – sajūtu, ka es vairs neesmu viens. Es savai dzīvei ieraudzīju jēgu, cerību, ka viss var būt savādāk – es atradu sevi Viņā!

Aicinājuma apziņa

Iepazīstot Dievu arvien vairāk, manā sirdī sāka mosties aicinājuma apziņa – es ar apbrīnu skatījos uz slavētājiem, tobrīd skaidri zināju, ka tā ir mana vieta. Ļoti spilgti atceros pirmo reizi, kad man uzticēja kalpot pie bungām! Es nekad dzīvē nebiju juties tik laimīgs, kā toreiz, kad ar drebošu sirdi un kājām, stāvēju aizkulisēs un gaidīju dievkalpojuma sākumu. Es skaidri zināju, ka mana dzīve vislielākajā mērā būs saistīta ar Dieva slavēšanu. Aptuveni pēc gada es sajutu, ka Dievs ved mani tālāk mūzikā, es sāku pastiprināti interesēties par klavierēm. Tolaik bija ļoti nepatīkama problēma, kas bija mani nomocījusi visus gadus. Kopš bērnības – uz manām rokām bija ap 20 kārpu, no kurām es nekādi nevarēju tikt vaļā. Es ļoti spilgti atceros kā lūdzu Dievam: “Kungs, ja Tu esi mani aicinājis mūzikas kalpošanā, un es zinu, ka Tu esi mani aicinājis, tad lūdzu dziedini mani!” Aptuveni pēc pāris dienām es pamodos ar pilnīgi tīrām rokām – Dievs atbrīvoja mani no tā, no kā es nevarēju tikt vaļā aptuveni 18 gadus! Tas bija vēl viens apliecinājums Dieva aicinājumam! Es pavadīju stundas un stundas, burtojot notis un cenšoties likt kopā akordus – izmantoju katru mirkli, kad vien bija iespēja piekļūt pie klavierēm. Pēc laika, slavēšanas vadītājs man uzticēja otrā taustiņnieka kalpošanu. Tad viss aizgāja – es sava prieka pēc sāku taisīt pavisam vienkāršas fonogrammas, kas attīstīja manī aranžētāja iemaņas. Daudz klausījos kristīgos māksliniekus Ron Kenoly, Michael W. Smith, Petra, Novij Jerusaļim, u.c.

Atdot savu dzīvi Viņam

Dievs ir ļoti mani svētījis. Esmu ārkārtīgi pateicīgs Viņam par savu draudzi, kurā man bija/ir iespēja pilnveidoties gan garīgi, gan profesionāli. Pa šo laiku esmu sarakstījis daudz dziesmu bērnu izrādēm, slavēšanai, veidojis daudz aranžiju, fonogrammu, bet pats svarīgākais – kļuvis par pielūdzēju! Esmu atradis to, ko neapzināti meklēju visu savu dzīvi – Dieva mīlestību! Viņš ir izglābis mani no drošas bojāejas, un viss, ko es gribu darīt šobrīd, ir kalpot Viņam. Neatskatoties!
Atdot savu dzīvi Dievam – tas ir pats labākais, ko mēs varam izdarīt, jo Viņš zinās labāk, ko ar to darīt.

Dievs ir mīlestība!

Es gribētu uzrunāt tos, kuri, iespējams, atrodas līdzīgā situācijā, kādā atrados es, pirms atdevu savu dzīvi Dievam. Jums ir jāzina, ka Dievs nemeklē tikai veiksminiekus, pašpārliecinātus cilvēkus, tādus, kuri ir uzauguši pilnās ģimenēs. Viņam ir nodoms un aicinājums pilnīgi ikvienam, tai skaitā arī tev! Es iepriekš baidījos uzticēties, arī Dievam, bet noriskēju, un nenožēloju to ne mirkli. Pat visbezcerīgākajā situācijā ir cerība, izeja un atrisinājums – Jēzus Kristus. Nekad nav par vēlu atdot Viņam savu dzīvi, lai cik bezcerīga tā liktos. Dievs ir mīlestība!
Dažreiz lietas mūsu dzīvē nenotiek tā, kā mēs vēlamies, tāpēc rodas jautājumi, uz kuriem nav atbildes. Šādos brīžos ir tik labi apzināties, ka mēs redzam tikai mazu fragmentu, bet Dievs redz visu mūsu dzīvi kopumā, un VIENĪGI VIŅŠ zina, kas un kad mums ir vajadzīgs! Tikai Viņš atver vai aizver kādas durvis! Vislabākais, ko mēs varam darīt, ir uzticēties un kalpot Viņam no visas sirds. Neatskatoties!

P.S: Cilvēks ir interesanta būtne, kuru ietekmē, uz ko viņš skatās! Pēteris bija tāds pats cilvēks kā mēs, viņam bija tas pats Vārds, tā pati ticība, bet viņa ticība kļuva dzīva tad, kad viņš skatījās uz Kristu! Vienā mirklī visa viņa pasaule izmainījās. Viļņi, kas līdz šim varēja viņu nogalināt, nu vairs neko nenozīmēja! Jo ticību dzīvu dara nevis jaukas dziesmas un pareiza valoda, bet neatlaidīgs skats uz Kristu, un domas par Viņu!

 

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO

Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās AUDIO(0)

Rinta Bružēvica :Pāri mums pašiem Kādas svētības ir mūsu tautas pamatos un kā tās atbalsojas mūsdienās. “Mēs nākam no saknēm, un vainagu visa pasaule sauc par Latviju. Mēs to apdzīvojam un piepildām. Te noris mūsu dzīves ar to priekiem un skumjām. Uz mums guļ seno laiku svētība. Tāpēc mēs esam. Un esam tik gudri, talantīgi, varoši,

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā

Guntis Kalme: Nezaudēt valsti informatīvajā karā(0)

Guntis Kalme, teoloģijas doktors, Lutera akadēmijas docents, mācītājs, grāmatu autors: “Durvis uz mājām”; „Pēdas” un „Latviešu karotprasme 1944-1945 desmit sarunas ar Latviešu leģionu”  Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, taču ir tikai 196 valstis, tātad – tikai mazākumam ir sava valsts. Mēs, latvieši, esam starp tiem, kuriem tā ir! Mēs gan to nez kāpēc sākam uztvert

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”

Arhibīskaps: “Dieva atziņa bija klāt pie Latvijas valsts dibināšanas”(0)

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča sprediķis 2018. gada 14. augustā Aglonā. Pierakstīja katolis.lv Dārgie svētceļnieki! Šogad pulcējamies Aglonā īpašā kontekstā. Šis ir gads, kad svinam Latvijas simtgadi. Šis ir gads, kad pāvests Francisks ierodas pie mums kā svētceļnieks, lai stiprinātu mūsu tautā ticību un cerību, lai būtu kopā ar mums šai svarīgajā vēstures posmā. Pirms

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…

LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs: Dzied mana tauta…(0)

Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu! Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada. Paldies

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!

Mārcis Jencītis: Uzmanību – Krievijas antisektanti!!!(3)

Raksta autors: Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes «Kristus Pasaulei» vecākais mācītājs Mārcis Jencītis   Tuvojas vēlēšanas, un savu darbību atkal aktivizējuši antisektanti. Jāteic gan, ka darbība ir vārga, un tomēr tā nes negatīvas sekas mūsu valstij. Jau gadu simtiem Latvijas teritorijā ir bijis ieinteresēts Latvijas austrumu kaimiņš – Krievija. Latvijas tauta ir pārdzīvojusi masveida slepkavošanas, izsūtīšanas, paverdzināšanu,

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.