Zinātnieki – ķīmiķi no Klemsonas universitātes (Clemson University) izstrādājuši flurascējošās daļiņas „ilgdzīvošanas” pagarināšanas metodi. Grupas vadītājs Džeisons Makneils (Jason McNeill), uzskata, ka šis darbs drīzumā palīdzēs nokontrolēt vienas molekulas virzību dzīvajā šūnā.
Līdz dotajam brīdim, dažādas flurascējošās daļiņas, kas tika atlasītas šim mērķim, izrādījās pārāk gaišas, lai tās varētu atšķirt dzīvajā šūnā.
Klemsonas universitātes zinātnieki radīja daļiņas, kuras pamatā ir π- polimēri. Jaunradītās daļiņas ne tikai daudz vairāk spīd, bet arī saglabā spīdumu ilgāku laiku. Tādā veidā zinātniekiem rodas iespēja daudz labāk redzēt nepieciešamās daļiņas dzīvajā šūnā.
„Kad polimērās daļiņas atrodas augtas enerģijas stāvoklī, tās pakļaujas skābekļa molekulas iedarbībai. Flurascējošais krāsotājs efektīvi izmanto šo enerģiju izstarojot gaismu-krāsu (100 reižu lielāku) un tādējādi arī pagarinot spīdēšanas laiku” paskaidroja viens no darbiniekiem Maks Neils.
Ja zinātniekiem izdosies nokontrolēt molekulas virzību dzīvajā šūnā ar flurascēšanas palīdzību, tad šī metode atvērs jaunu un lielu dzīvo šūnu informācijas procesu pasauli. Un ja katru šūnu atsevišķi varētu nomarķēt dažādās krāsās, tad parādās dubultas iespējas.
Iespējams, ka tad atvērsies arī cita iespēja: Dažādu vīrusu atklāšana un bloķēšana; vēža sūnu atklāšana un lokalizēšana. Process arī neļaus esošo veselo šūnu ietekmi un ievainošanu.
0 komentāri
Uzraksti, ko domā