„Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jāņa 14:6)                                               

Vēža šūnas lokalizēšana?

Zinātnieki – ķīmiķi no Klemsonas universitātes (Clemson University) izstrādājuši flurascējošās daļiņas „ilgdzīvošanas” pagarināšanas metodi. Grupas vadītājs Džeisons Makneils (Jason McNeill), uzskata, ka šis darbs drīzumā palīdzēs nokontrolēt vienas molekulas virzību dzīvajā šūnā.

   Atsevišķajās baltajās molekulās iespējams ar speciālās metodes palīdzību nostiprināt flurascējošās daļiņas. Ar lāzera stara starošanu tās kļūs redzamas optiskajā mikroskopā, kas ir nodrošināts ar ļoti jūtīgu digitālo kameru. Metode palīdzēs zinātniekiem nokontrolēt baltās vielas pozīciju un kustību dzīvajā šūnā.

Līdz dotajam brīdim, dažādas flurascējošās daļiņas, kas tika atlasītas šim mērķim, izrādījās pārāk gaišas, lai tās varētu atšķirt dzīvajā šūnā.

Klemsonas universitātes zinātnieki radīja daļiņas, kuras pamatā ir π- polimēri. Jaunradītās daļiņas ne tikai daudz vairāk spīd, bet arī saglabā spīdumu ilgāku laiku. Tādā veidā zinātniekiem rodas iespēja daudz labāk redzēt nepieciešamās daļiņas dzīvajā šūnā.

„Kad polimērās daļiņas atrodas augtas enerģijas stāvoklī, tās pakļaujas skābekļa molekulas iedarbībai. Flurascējošais krāsotājs efektīvi izmanto šo enerģiju izstarojot gaismu-krāsu (100 reižu lielāku) un tādējādi arī pagarinot spīdēšanas laiku” paskaidroja viens no darbiniekiem Maks Neils.

Ja zinātniekiem izdosies nokontrolēt molekulas virzību dzīvajā šūnā ar flurascēšanas palīdzību, tad šī metode atvērs jaunu un lielu dzīvo šūnu informācijas procesu pasauli. Un ja katru šūnu atsevišķi varētu nomarķēt dažādās krāsās, tad parādās dubultas iespējas.

Iespējams, ka tad atvērsies arī cita iespēja: Dažādu vīrusu atklāšana un bloķēšana; vēža sūnu atklāšana un lokalizēšana. Process arī neļaus esošo veselo šūnu ietekmi un ievainošanu.

0 komentāri

Citi rakstiSākumlapa

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: par riskiem, ratificējot Stambulas konvenciju(0)

Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs saistībā ar t.s. Stambulas konvencijas ratifikāciju uzskata, ka vardarbība ir ļaunums, jo īpaši pret bērniem, sievietēm. Taču problēma t.s. Stambulas konvencijas kontekstā rodas, kad sākam iedziļināties, kas tiek saprasts ar vārdu „vardarbība”.  1)Vai piespiest ārsti pretēji savai reliģiskajai pārliecībai izdarīt abortu, t.i. nogalināt mazu neaizsargātu dzīvību nav vēl

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”

Doma baznīcā atklāj barikāžu laikam veltīto vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”(0)

Doma baznīcā atklāj jauno vitrāžu “Ar degsmi par brīvu Latviju”, kas veltīta 1991.gada barikādēm un Latvijas neatkarībai,- ziņo spektrs.com/la.lv/vsm.lv Doma baznīcai bija sevišķa nozīme 1991. gada janvāra barikāžu laikā, kad tā pārvērtās par sava veida kaujas nometni, kur neatkarības aizstāvji smēlās garīgo spēku un saņēma gan emocionālo mierinājumu, gan medicīnisko palīdzību. Lai godinātu barikāžu laiku

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā

Juris Rubenis par pravietiskā vārda JAUNS būtību mūsdienu laikmetā(0)

Pirms dažiem gadiem SPEKTRS.COM publicēja jaunā gada pravietojumu „Jaunas lietas un vietas Tavā dzīvē.”  Taču lasītāju atsaucība bija krasi dažāda. Vieni nosodīja pašu pravieti, bet kāds lasītājs tikai gada baigās atsūtīja e-pastu ar atzinumu, ka pravietiskais vēstījums ir izprasts, tikai gada noslēguma posmā. Kaut arī pravieša uzdevums nav vēsti pasniegt saprotami, izskaidrojoši un atbilstoši pielāgojoties

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums

Līga Gleške „Prieka vēsts”: Jaunā Gada pravietojums(0)

Draudzes „Prieka vēsts” mācītājas Līgas Gleškes uzruna dievkalpojumā Jaunā Gada mijā. Kāds būs gaidāmais Jaunais Gads? Jēzus Kristus atbildētu: „Tāds, kādu Tu vēlies.” Vai gads būs izdevībām, iespējām, un finansiāli pārbagāts? Vai arī tajā neklāsies tik labi kā gribētos? Par to zina tikai Tu pats! Kāpēc? Tāpēc, ka mēs paši radām iespējas un izdarām izvēles

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība

Saruna ar Dr.h.hist Leo Dribinu: Redziet, un citas tautas arī atzina, ka viendievība ir vislabākā ticība(0)

Pieminot 1941.gada ebreju masu slepkavības, 30. novembrī Latvijā, Rīgā, kino “K Suns” norisinājās Izraēlas un Latvijas pārstāvja Borisa Mafcira aizkustinošās dokumentālās filmas “Atmiņu lādes” 6.daļa prezentācija. Pēc filmas demonstrācijas Izraēlas vēstniecības organizatori aicināja klātesošos nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos Latvijas ebrejus. Uzvelkot virsdrēbes īpaši steidzīgie aši devās ceļā pie Brīvības pieminekļa, taču

lasīt vairāk

Kontakti un Reklāmas izvietošana

SPEKTRS mērķis - informēt sabiedrību par kristīgām aktualitātēm.

Materiālu (ziņas, raksti, vēstules, ierosinājumi, jautājumi) nosūtīšana - [email protected]

Sociālie tīkli un saziņa

Lasītākās tēmas

© 2006 - 2012 Spektrs.com

Citējot atsauce uz žurnālu SPEKTRS.COM ar SAITI obligāta! Pārpublicējot materiālus drīkst ar SIA „SPEKTRS ANNO” atļauju.